Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji būvnieku karteļa lietai savstarpēji konkurējošu mežizstrādātāju kompāniju īstenoti mēģinājumi saskaņot pakalpojumu cenu palielināšanu un pakalpojumu sniegšanas nosacījumus Konkurences padomes entuziasmu un degsmi izmeklēt un konstatēt pārkāpumus nav izraisījuši.

Mēģina vienoties par cenu paaugstinājumu un draud ar boikotu

Portālam diena.lv zināms, ka 2022. gada martā Konkurences padomē ar iesniegumu vērsās biedrība “Latvijas Mežizstrādātāju savienība”, kura bija noskaidrojusi, ka vairāki citas mežsaimnieku biedrības, “Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācija”, biedri, kas piedalījušies AS “Latvijas valsts meži” rīkotajos kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas iepirkumos, iespējams, ir veduši aizliegtas sarunas par pakalpojumu cenu un tarifu noteikšanu un apmainījušies ar informāciju, kas attiecas uz cenu veidošanas noteikumiem iepirkuma līgumu izpildē.

Runa ir par vairākiem AS “Latvijas valsts meži” rīkotiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, kas aptver laika periodu no 2018. līdz 2024.gadam. Lai labāk izprastu situācijas būtību, ir jāaplūko šo AS “Latvijas valsts meži” rīkoto iepirkumu un līgumu noslēgšanas specifika.

Katra līguma noslēgšana tiek organizēta divos posmos. Pirmajā posmā iepirkuma procedūrā pēc noteiktiem AS “Latvijas valsts meži” izstrādātiem kritērijiem tiek izraudzīti pretendenti, potenciālie kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kuru skaitu nosaka pats iepirkuma rīkotājs AS “Latvijas valsts meži” – šo atlasīto pretendentu skaits parasti sasniedz vairākus desmitus komersantu.

Ar šiem komersantiem tiek noslēgta vispārīgā vienošanās, un attiecīgie pretendenti tādējādi iegūst tiesības atsevišķā atlases procedūrā pretendēt jau uz iepirkuma līguma noslēgšanu attiecībā uz konkrētu pakalpojuma sniegšanas periodu (parasti tie ir trīs mēneši) konkrētā Latvijas reģionā.

Respektīvi, iepirkuma procedūras specifika paredz, ka pretendents, kurš ir izraudzīts pirmajā kārtā un noslēdzis vispārīgo vienošanos, vēl neiegūst garantētas tiesības sniegt kokmateriālu pārvadājuma pakalpojumu, bet gan iegūst tālākas tiesības saņemt AS “Latvijas valsts meži” aicinājumu iesniegt savu finanšu (cenas) piedāvājumu konkrētā pakalpojuma sniegšanai, piemēram, katru nākamo triju mēnešu periodā vienā vai vairākos no četriem iepirkumā izdalītajiem Latvijas reģioniem (Austrumlatvija, Viduslatvija, Rietumlatvija, Ziemeļlatvija).

Attiecīgi tieši šajā otrajā posmā – atsevišķajā atlases procedūrā, saņemot komersantu iesniegtos cenu piedāvājumus konkrētam reģionam un konkrētajam periodam, AS “Latvijas valsts meži” izvēlas jau konkrētus pakalpojumu sniedzējus, kuru skaits atkarīgs no AS “Latvijas valsts meži” konkrētā brīža vajadzībām, atlasot tos pretendentus, kuri spējuši piedāvāt viszemāko pārvadājuma pakalpojuma cenu.

Būtiski piebilst, ka iepirkuma pirmajā kārtā katram pretendentam ir jānorāda t.s. “cenu griesti” – maksimālā cena, par kuru augstāku tas vairs nevarēs iesniegt otrajā iepirkuma posmā (zemāku cenu otrajā iepirkuma posmā, protams, drīkst piedāvāt). Tātad pretendentam, iesniedzot sākotnējo piedāvājumu iepirkumā, faktiski ir jābūt pietiekami apdomīgam un vienlaikus tālredzīgam, lai spētu piedāvāt arī nākotnē atbilstošu pakalpojuma cenu, kas nav un nebūs ne nesamērīgi zema, ne nesamērīgi augsta, laikus prognozējot potenciālās maksimālās pakalpojuma izmaksas vairāku gadu periodā, lai, balstoties uz tām, varētu iesniegt savus cenas piedāvājumus otrajā iepirkuma posmā.

Tai pašā laikā nav bijis tā, ka AS “Latvijas valsts meži” nebūtu paredzējuši situāciju, kad vispārējos cenu pieauguma apstākļos un degvielas sadārdzināšanās rezultātā pakalpojumu sniedzējiem nav nekādas iespējas saņemt cenu pieauguma kompensāciju.

Sadarbības nosacījumi paredz to, ka kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu izcenojumi iepirkumā slēgto līgumu ietvaros tiek pārskatīti ik mēnesi, ja mēneša vidējā dīzeļdegvielas cena mainās par vismaz 4% un reizi ceturksnī, ja ceturkšņa patēriņa cenu indekss mainās par vismaz 3%. Tātad, ja pieaug dīzeļdegvielas cenas vai aug patēriņa cenu indekss, iepirkuma dalībniekiem, kuri ieguvuši pakalpojuma sniegšanas tiesības, ir iespēja saņemt izmaksu palielināšanās kompensāciju.

Tātad mehānisms, ar kura palīdzību kompensēt cenu pieaugumu, pastāv, un pašu AS “Latvijas valsts meži” sniegtā informācija liecina, ka pārvadājumu pakalpojumu cenas attiecībā uz iepirkumu dalībniekiem tik tiešām ir bijis pamats diezgan regulāri pārskatīt, it sevišķi pēdējos mēnešos, kad degvielas un patēriņa cenu kāpums iezīmējās sevišķi strauji.

Tagad “Dienai” ir kļuvis zināms, ka “Latvijas Mežizstrādātāju savienība” vērsusies Konkurences padomē ar iesniegumu, jo tās rīcībā nonāca un arī “Dienas” rīcībā ir nonācis kāds WhatsApp sarakstes fragments. No tā redzams, kā viens no AS “Latvijas valsts meži” iepirkumos izraudzīto kompāniju pārstāvjiem, kas, pēc “Dienas” rīcībā esošās informācijas, ir mežizstrādes kompānijas SIA “Vella Kalpi” vienīgais dalībnieks un valdes loceklis Mārtiņš Ramoliņš, vēršas pie citiem iepirkuma dalībnieku pārstāvjiem, kuri ir pievienoti šajā pašā sarakstē, faktiski aicinot šos komersantus kopīgi vienoties par iepirkuma ietvaros sniedzamo pakalpojumu izcenojumu un cenu paaugstināšanas un pārskatīšanas pieprasīšanu AS “Latvijas valsts meži” vai arī visiem komersantiem kopīgi pārtraukt pakalpojumu sniegšanu iepirkuma līguma ietvaros.

“Dienas” rīcībā esošais sarakstes fragments liecina, ka priekšlikums kopumā guvis vismaz daļas no sarakstes dalībnieku atbalstu. Sarakstes dalībnieki ir biedrības “Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācija” biedri, taču konkrētā iepirkuma ietvaros visi komersanti ir savā starpā konkurējoši un savstarpēji neatkarīgi tirgus dalībnieki.

Jāpaskaidro, ka no konkurences tiesību viedokļa, ja kādam komersantam ir iebildumi par cenu pārskatīšanas nosacījumiem vai komersants tos uzskata par neatbilstošiem, šo jautājumu, protams, nav aizliegts risināt individuāli ar pasūtītāju, kas šajā gadījumā ir AS “Latvijas valsts meži”.

Taču savstarpēja komersantu komunikācija, apejot pasūtītāju, un mēģinājumi panākt kopīgas vienošanās, kas saistītas ar iepirkuma piedāvājumu vai cenu veidošanās nosacījumu saskaņošanu un pārskatīšanu vai mudināšana uz kopīgu cenu paaugstināšanu vairāku publiskajā iepirkumā konkurējošu komersantu starpā, nav pieļaujama, un atbilst karteļa vienošanās vai vismaz aicinājuma uz šādu vienošanos pazīmēm.

Nerunājot nemaz pat otru galējību – kopīgu vienošanos par līgumu izpildes un pakalpojumu sniegšanas boikotu, uz ko, kā secināms no sarakstes, konkurējošos uzņēmumus faktiski mudinājis SIA “Vella kalpi” valdes loceklis Mārtiņš Ramoliņš, ja norunātā kopīgā cenu paaugstināšana netiks atbalstīta no AS “Latvijas valsts meži” puses.

Tādā veidā jau esošajos krīzes un kokmateriālu deficīta apstākļos, ņemot vērā, ka piegādes kanāli no Krievijas un Baltkrievijas ir slēgti, šāds aicinājums faktiski ir vērsts uz konkurences ierobežošanu nozarē, draudot izraisīt kokmateriālu deficītu, kas neizbēgami vēl vairāk palielinātu kokmateriālu pakalpojumu cenas un būtiski sašaurinātu konkurenci kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu tirgū.

Konkurences padomē ar iepriekšminētajiem un līdzīgiem argumentiem par iespējamu aizliegtas vienošanās slēgšanu vai mudinājumiem to darīt vērsās ne tikai “Latvijas Mežizstrādātāju savienība”, bet, cik zināms “Dienai”, arī pats pasūtītājs – AS “Latvijas valsts meži”, līdz kuram arī bija nonākusi informācija par konkurentu mēģinājumiem iepirkumā panākt saskaņotas vienošanās par cenām vai vienoties par pakalpojuma sniegšanas boikotu.

Konkurences padome problēmas nesaskata

“Diena” vairākās publikācijās iepriekš jau detalizēti vēstījusi par būvnieku karteļa lietu. Šajā lietā spilgti iezīmējas kāda nianse – Konkurences padome savu lēmumu pret būvniekiem ir balstījusi gandrīz tikai un vienīgi uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausīto būvkompāniju pārstāvju sarunu ierakstu atšifrējumiem. Šie atšifrējumi un sarunās lietoto frāžu fragmenti Konkurences padomei lika izdarīt secinājumus, kas balstās uz tās interpretāciju, pieņēmumiem un nosacītām likumsakarībām, kuras it kā, pēc Konkurences padomes ieskatiem, apstiprina aizliegtu vienošanos starp būvniekiem iepirkumos.

Šajā lietā jau uzsākta tiesvedība, bet mežizstrādātāju gadījumā līdz tādai diezin vai nonāks, jo Konkurences padome, reaģējot uz AS “Latvijas valsts meži” un biedrības “Latvijas Mežizstrādātāju savienība” sniegto informāciju par minētajām komersantu sarunām, ar sevišķu aktivitāti atšķirībā no būvnieku karteļa lietas nav izcēlusies.

Ja reiz no būvnieku sarunu fragmentu atšifrējumiem Konkurences padome ir spējusi saredzēt būtiskus konkurences tiesību pārkāpumus, tad liktos, ka arī mežizstrādātāju kompāniju sarakstes gadījumā, kur viens komersanta pārstāvis sarakstē atklāti aicina citus (faktiski savas kompānijas konkurentus) vienoties par cenu veidošanas noteikumiem, cenu pārskatīšanu vai pat pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu, Konkurences padomei būtu visiem spēkiem jāķeras klāt un tāpat kā būvnieku karteļa lietas gadījumā šādi mežizstrādātāju kompāniju sarakstē ietvertie aicinājumi rūpīgi jāpārbauda kā iespējama aizliegta vienošanās, vismaz uzsākot par to pārbaudi. Taču šajā gadījumā nekas tamlīdzīgs nenotika.

Nevar teikt, ka Konkurences padome nebūtu reaģējusi uz saņemto informāciju vispār. Tā reaģēja, bet ļoti savdabīgi – uzaicinot minētās  WhatsApp sarakstes dalībniekus uz tikšanos, lai ļautu tiem pašiem izskaidrot situāciju. Jāatgādina, ka būvnieku karteļa lietā Konkurences padome, kas nav izmeklēšanas iestāde, bija pat spējusi panākt to, ka tai bija iespēja KNAB telpās paralēli KNAB izmeklētājiem pratināt būvniecības kompāniju pārstāvjus. Taču mežizstrādātāju sarunu (sarakstes) gadījumā rīcība ne tuvu nebija tik apņēmīga.

Ko tad Konkurences padome secināja pēc savas “pārbaudes” par mežizstrādes kompānijām? Īsumā – secināja, ka viss ir kārtībā un nekādu pārkāpumu nav. “Dienas” rīcībā ir Konkurences padomes sniegtā atbilde pašiem tikšanās dalībniekiem, tātad komersantiem, par kuru dalību aizliegtā vienošanās paustas aizdomas. Konkurences padomes nostāja, kas, kā secināms, tapusi pēc tikšanās ar šiem komersantiem, ir – tā kā iepirkuma līgumi jau esot noslēgti un spēkā, konkurence starp šiem komersantiem, kuri piedalījušies sarakstē un mēģinājuši vienoties par cenu paaugstināšanu vai pakalpojumu sniegšanas boikotu, vairs nenotiekot.

“No tirgus dalībnieku sniegtās informācijas tikšanās laikā un papildus iegūtās informācijas izriet, ka tirgus dalībnieku sarunas un darbības notiek atklāto konkursu līgumu, ka stājušies spēkā, izpildes laikā, un jautājumi, par ko notiek šīs sarunas un darbības, skar esošo ekonomisko situāciju saistībā ar straujo degvielas cenu kāpumu, kas tiešā veidā ietekmē tirgus dalībnieku spēju izpildīt līgumsaistības, kas noslēgtas starp LVM un piegādātājiem. Tādējādi sarunu mērķis bija saistīts ar būtiskiem un ārēji pastāvošiem objektīviem apstākļiem tirgū,” vēstīts Konkurences padomes atbildē.

Tātad pēc Konkurences padomes ieskatiem šajā situācijā viena komersanta izteikts aicinājums citiem komersantiem, konkurentiem, kuri piedalās tajā pašā iepirkumā, vienoties par cenu veidošanas noteikumiem un cenu paaugstināšanu vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu iepirkuma ietvaros, ignorējot jau pastāvošo cenu indeksācijas kārtību, nav nekas nosodāms, bet ir tikai vienīgi nevainīga komersantu diskusija par aktuālo ekonomisko situāciju.

Neatbildēts gan paliek jautājums, kāpēc vispār šādai “diskusijai” par cenu veidošanās un pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem iepirkuma ietvaros, mēģinot vienoties par kopīgu, saskaņotu rīcību attiecībā uz iepirkumā sniedzamo pakalpojumu izcenojumiem vai pakalpojumu tālāku nesniegšanu, būtu jānotiek starp komersantiem, kuri ir neatkarīgi un savstarpēji konkurējoši tirgus dalībnieki? Vai tas jau pats par sevi nav pamats vismaz uzsākt izpētes lietu un ievākt informāciju, nevis aicināt uz tikšanos tos, par kuru iespējamiem konkurences pārkāpumiem ticis ziņots? Katrā ziņā, jautājumu par Konkurences padomes reaģēšanu un rīcību vai, pareizāk, pasivitāti šajā lietā ir daudz.

Konkurences likums aizliedz tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem.

Būvnieku karteļa lietā ar sarunu ierakstu fragmentu atšifrējumiem Konkurences padomei bija pietiekami, lai uzsāktu lietu un secinātu, ka esot bijusi aizliegta vienošanās uzreiz desmit būvniecības komersantu rīcībā. Tātad Konkurences padomes ieskatā būvnieku gadījumā tā nebija vis nekāda diskusija par aktuālo situāciju un “ārēji pastāvošiem objektīviem apstākļiem tirgū”, piemēram, publiski pieejamu informāciju par iepirkumiem, ko arī šādi varētu interpretēt, bet gan ļoti nopietns konkurences pārkāpums. Savukārt mežizstrādātāju komersantu gadījumā sarunas, kas skar šo komersantu cenu veidošanas principus un dalības nosacījumus konkrētos iepirkumos, kas pasūtītājam nozīmētu lielākus maksājumus mežizstrādātāju komersantiem un tātad lielākas izmaksas, tās gan esot bijušas vienīgi sarunas par objektīviem apstākļiem tirgū, uzskata Konkurences padome.

Turklāt interesanta ir arī Konkurences padomes nostāja, apgalvojot, ka konkurence starp šiem komersantiem, pakalpojumu sniedzējiem, vairs nenotiekot, jo līgums jau esot noslēgts, un tādēļ, kā var secināt no Konkurences padomes sniegtās atbildes, viņi gan var brīvi savā starpā šādā veidā diskutēt un apmainīties ar informāciju par cenu veidošanas principiem un par savu pakalpojumu sniegšanu iepirkumā, aicinot pat visiem kopīgi vienoties un atteikties no pakalpojumu sniegšanas.

Ņemot vērā iepirkuma specifiku, kas iepriekš aprakstīta, šie paši komersanti pēc AS “Latvijas valsts meži” aicinājuma turpinās sniegt savus cenu piedāvājumus katras atlases konkrētajā iepirkumā ietvaros arī turpmāk katram nākamajam pakalpojuma sniegšanas periodam, un tādējādi turpinās savā starpā konkurēt ar piedāvāto cenu iepirkumā. Šis aspekts, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu procedūras ietvaros slēdzamo vienošanos specifiku, Konkurences padomei vai nu palicis nepamanīts vai nu kādu iemeslu dēļ nav ņemts vērā.

Lai vai kā, apgalvojums, ka informācijas apmaiņa starp konkurentiem iepirkumā, kas skar cenu veidošanos un aicina uz cenu pārskatīšanu un pakalpojumu sniegšanas boikotu, esot tikai diskusija par aktualitātēm, no konkurences uzrauga puses šķiet neizprotams, it sevišķi, ja šo situāciju salīdzina ar Konkurences padomes aktivitāti un rīcību būvnieku karteļa lietā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

21

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

FotoVienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Lasīt visu...

21

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

FotoPievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Lasīt visu...

21

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

FotoIespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....