Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad valdība par situāciju valstī uzņemas tikai politisku, tas ir, kā pie mums jau ir pierasts – nekādu atbildību, un paziņo, ka visi viņu lēmumi balstās ekspertu ieteikumos, mēs uzskatām, ka esam tiesīgi atbildību par situācijas attīstību un valsts iedzīvotāju veselību prasīt no Jums.

Jūs vadījāt projektu, kura anotācijā ir teikts – “Mēs sagatavosiem uz pierādījumiem balstītus ieteikumus par drošības pasākumiem skolās, slimnīcās, darba vietās un kultūras pasākumos, balstoties uz sistemātisku literatūras pārskatu un eksperimentiem, pielietojot innovatīvas metodes”. Saite - https://lzp.gov.lv/project/multidisciplinara-pieeja-covid19-un-citu-nakotnes-epidemiju-monitoresanai-kontrolei-un-ierobezosanai-latvija/. Projekta izmaksas - 497 580 EUR.

Tāpēc uzdosim Jums jautājumus, kas ir aktuāli katram Latvijas iedzīvotājam:

1. Kas ir mainījies Latvijā kopš pagājušā gada 10.marta, kad Jūs publiski paziņojāt, ka nepareiza masku lietošana saslimšanas risku palielina un sadzīvē tās pareizi lietot ir praktiski neiespējams? Vai ir kāds pētījums, ka tagad tās ir iespējams pareizi lietot arī darba vietās katru dienu 6-8-12 stundu garumā, arī slikti vēdināmās, karstās, mitrās telpās, darba vietās ar mainīgu gaisa temperatūru, arī darbam mainoties no telpās uz āru?

Ir pētījumi, ka bērni ir labāk apmācīti masku lietošanā vai bērniem ir mazāks risks, piespiedu kārtā lietojot maskas, saslimt? Kā Jūs vērtējat to, ka daži citu valstu pieņemtie pasākumi pandēmijas apkarošanai ir apstrīdēti tiesā un atcelti – Austrijas, Vācijas piemēri par masku lietošanu?

Kā Jūs pieļāvāt situāciju, ka MK pieņem lēmumu par masku obligātu nēsāšanu, kas daļai sabiedrības ir saistoši, bet nav izpildāmi tīri finansiālu apsvērumu pēc, jo vismaz ¼ Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma un maskas, kuru kā pirmās nepieciešamības preču cenu griesti ārkārtas situācijas apstākļos netika noteikti, viņi nevarēs nopirkt? Kā Jūs gandrīz gada laikā esat risinājis jautājumu par iespēju sabiedriskās vietas nomazgāt rokas?

2. Jūs apgalvojat, ka nav pētījumu, kas pierādītu, ka masku nēsāšana kaitē cilvēku, tostarp bērnu, veselībai.

1) Kāpēc Latvija, kad situācija ar covid -19 un masku jautājums ir aktuāli jau gandrīz gadu, kad maskas nepārtraukti nēsājam jau 3 mēnešus, šādu pētījumu joprojām nav? To, ka Jūsu 10.marta apgalvojums ir pareizs, pierāda arvien pieaugošā saslimstība - masku obligāta nēsāšana, kas pareizi praktiski nav iespējama, tiešām paaugstina saslimstību, pie kam tā pavairo tieši smagāko gadījumu īpatsvaru, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, kad ļoti bija aktuāli “bezsimptomu slimnieki” dažās decembra dienās un janvarī ir pat desmitkārtīgs procentuāls palielinājums. Kāpēc šī situācija netiek analizēta?

2) Pasaulē šādi pētijumi ir - https://www.bmj.com/content/369/bmj.m1435/rr-40, citāts: “…Lai gan slimības pārraides kavēšana ir būtiska, lai ierobežotu slimības uzliesmojumu, līdz šim maza nozīme ir piešķirta notikumiem, kas notiek pēc slimības pārnešanas, kad iedzimtajai imunitātei ir izšķiroša loma. Iedzimtas imūnās atbildes galvenais mērķis ir nekavējoties novērst svešu patogēnu izplatīšanos un pārvietošanos visā ķermenī. Iedzimtās imunitātes efektivitāte ir ļoti atkarīga no vīrusu slodzes. Ja sejas maskas nosaka mitru biotopu, kur SARS-CoV-2 var palikt aktīvs ūdens tvaiku dēļ, ko nepārtraukti nodrošina elpošana un ko uztver maskas audums, tās nosaka vīrusu slodzes palielināšanos un tāpēc var izraisīt iedzimtās imunitātes sakāvi un infekciju palielināšanos.”

3) Masu medijos, pat PVO ieteikumos pietiek informācijas par to, kā dažādu masku ilgstoša nēsāšana ietekmē paša šī nēsātāja veselību – ir noteiktas riska grupas, norādīts uz to, kādas sekas var būt tam, ka organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes – acidoze, HOPS slimību riski. Ir īpaši uzsvērts, ka aptuveni līdz 7 gadu vecumam bērna bronhi un traheja ir salīdzinoši šauri un bieži satur gļotas un krēpas, tāpēc brīva elpošana un labi vēdinātas telpas šai vecumā ir izšķirošas bērna turpmākajai veselībai (Jūs taču saprotat, ka 7 gadi nav ar cirvi iecirsta robeža – mazs bērns ir mazs bērns?). Izelpotais mitrais gaiss kairina acis, neapzināti liekot tās pakasīt, ja rokas ir inficētas, tad ir augsts risks inficēties, jo acu gļotādai nav imunitātes barjeras – tas jo seviški attiecināms uz bērniem, jo seviški tiem, kas nēsā brilītes. Ja Saeimas deputāti publiski atzīst, ka nevar nosēdēt maskās pat 1,5 stundu, kā bērns var mācīties maskā 6-8 stundas? Kam tas ir ienācis prātā? Jums?

4) Tas, ka katrā elpošanas ciklā tiek ieelpota iepriekš izelpotā oglekļa dioksīda daļa, maina gāzu sastāvu asinīs, samazinot skābekļa ipatsvaru – liels trombozes risks, ko tagad mēgina novelt uz covid-19 slimību. Tas var pasliktināt covid-19 slogu, jo inficētie cilvēki, kas valkā maskas, izplata vairāk piesārņota gaisa. Tas var arī pasliktināt inficēto cilvēku klīnisko stāvokli, ja pastiprināta elpošana vīrusu slodzi nospiež viņu plaušās.

5) Sejas maskas gaisa temperatūra būtiski ietekmē visa ķermeņa termiskās sajūtas. Pieļaujamais elpošanas aizsargierīču valkāšanas ilgums bija aptuveni 1 stunda darba vidē ar gaisa temperatūru vidēji 18° C, vairāk un augstākā temperatūrā tas nav ieteicams ķermeņa paaugstināta karstuma stresa dēļ. Šie atklājumi skaidri parāda, ka, valkājot aizsargapģērbu, mediķi izdeg vārda burtiskā nozīmē. Loti augsts risks cilvēkiem ar sirds un asinsrites problēmām gan dažādās darba vietās, gan siltā, pat karstā laikā.

6) Pavisam vienkārši šādu pētījumu būtu iespējams veikt, monitorējot cilvēku grupu intensīvos darba apstākļos visas darba dienas garumā un kontrolējot dzīvības funkciju rādītājus – asinsspiedienu, sirdsdarbību, analizēt gāzu sastāvu asinīs… Tas neizmaksātu ne tuvu tik daudz, cik sabiedrībā šobrīd tik plaši izreklamētie IZM pētījumi, bet izskatās, ka nevienam, arī Jums, šie jautājumi nav būtiski.

3. Šai visai informācijai neviens, arī Jūs, nevar likt pretī pierādījumus, ka masku, jo sevišķi apšaubāmas kvalitātes un auduma masku nēsāšana kaut nedaudz aizsargā no inficēšanas ar jebkuru vīrusu. Šādu pētījumu arī nevar būt, jo tiem ir liels varbūtības procents. Visas atsauces es šeit nelikšu, domājams, Jums šī informācija ir zināma un pieejama tāpat kā jebkuram interneta lietotājam. Un katrs interneta lietotājs ar vismaz 6 klašu izglītību to var saprast. To, ka šie fakti pie mums pierādās, ir labi redzams, jo jau jūnija mēnesī bija pirmie rezultāti - augstāka ar covid nesaistīta mirstība, arī novembrī un decembrī pēc statistikas ar covid nesaistīto mirušo ir daudz vairāk. Arī inficēto un, kas ir vēl būtiskāk, smagi slimo skaits pieaug. Vēl jāņem vērā, ka Latvijā strādājošo invalīdu vien ir ap 80 tūkstošiem, ļoti liels ir arī pirmspensijas vecuma strādājošo īpatsvars, kuriem ir daudz hronisku saslimšanu.

4. Lielākā daļa atbildības par šo situāciju gulstas uz Jums, jo situācijā, kad nav nopietnu pētījumu, ir nepieciešams ievērot piesardzības principu - “stratēģija iespējamo kaitējumu jautājumiem, kad trūkst plašu zinātnisku pierādījumu par šo jautājumu”, nevis “ar izpletņiem izlecot no lidmašīnām” principu. Ir nepieciešams kvantitatīvi noteikt sarežģīto mijiedarbību, kas varētu būt efektīva starp masku valkāšanas pozitīvo un negatīvo ietekmi iedzīvotāju līmenī. Ārkārtas stāvoklis nudien nav laiks pieņemt lēmumus bez pierādījumiem, jo sevišķi tāpēc, ka tas var radīt tiesiskas sekas šo lēmumu pieņēmējiem. ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1. punktā ir teikts, katram cilvēka brīvības ietver tiesības kontrolēt savu veselību un organismu. Šobrīd šīs tiesības nav iespējams realizēt, tās tiek ignorētas vai būtiski pārkāptas, jo piespiedu ilgstoša maskas nēsāšana rada būtisku kaitējumu katra cilvēka veselībai, palielina maskas nēsātāja inficēšanās un smagākas saslimšanas risku.

Ceram uz publisku atbildi un situācijas risināšanu.

* Rīcības partija

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...