Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad valdība par situāciju valstī uzņemas tikai politisku, tas ir, kā pie mums jau ir pierasts – nekādu atbildību, un paziņo, ka visi viņu lēmumi balstās ekspertu ieteikumos, mēs uzskatām, ka esam tiesīgi atbildību par situācijas attīstību un valsts iedzīvotāju veselību prasīt no Jums.

Jūs vadījāt projektu, kura anotācijā ir teikts – “Mēs sagatavosiem uz pierādījumiem balstītus ieteikumus par drošības pasākumiem skolās, slimnīcās, darba vietās un kultūras pasākumos, balstoties uz sistemātisku literatūras pārskatu un eksperimentiem, pielietojot innovatīvas metodes”. Saite - https://lzp.gov.lv/project/multidisciplinara-pieeja-covid19-un-citu-nakotnes-epidemiju-monitoresanai-kontrolei-un-ierobezosanai-latvija/. Projekta izmaksas - 497 580 EUR.

Tāpēc uzdosim Jums jautājumus, kas ir aktuāli katram Latvijas iedzīvotājam:

1. Kas ir mainījies Latvijā kopš pagājušā gada 10.marta, kad Jūs publiski paziņojāt, ka nepareiza masku lietošana saslimšanas risku palielina un sadzīvē tās pareizi lietot ir praktiski neiespējams? Vai ir kāds pētījums, ka tagad tās ir iespējams pareizi lietot arī darba vietās katru dienu 6-8-12 stundu garumā, arī slikti vēdināmās, karstās, mitrās telpās, darba vietās ar mainīgu gaisa temperatūru, arī darbam mainoties no telpās uz āru?

Ir pētījumi, ka bērni ir labāk apmācīti masku lietošanā vai bērniem ir mazāks risks, piespiedu kārtā lietojot maskas, saslimt? Kā Jūs vērtējat to, ka daži citu valstu pieņemtie pasākumi pandēmijas apkarošanai ir apstrīdēti tiesā un atcelti – Austrijas, Vācijas piemēri par masku lietošanu?

Kā Jūs pieļāvāt situāciju, ka MK pieņem lēmumu par masku obligātu nēsāšanu, kas daļai sabiedrības ir saistoši, bet nav izpildāmi tīri finansiālu apsvērumu pēc, jo vismaz ¼ Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma un maskas, kuru kā pirmās nepieciešamības preču cenu griesti ārkārtas situācijas apstākļos netika noteikti, viņi nevarēs nopirkt? Kā Jūs gandrīz gada laikā esat risinājis jautājumu par iespēju sabiedriskās vietas nomazgāt rokas?

2. Jūs apgalvojat, ka nav pētījumu, kas pierādītu, ka masku nēsāšana kaitē cilvēku, tostarp bērnu, veselībai.

1) Kāpēc Latvija, kad situācija ar covid -19 un masku jautājums ir aktuāli jau gandrīz gadu, kad maskas nepārtraukti nēsājam jau 3 mēnešus, šādu pētījumu joprojām nav? To, ka Jūsu 10.marta apgalvojums ir pareizs, pierāda arvien pieaugošā saslimstība - masku obligāta nēsāšana, kas pareizi praktiski nav iespējama, tiešām paaugstina saslimstību, pie kam tā pavairo tieši smagāko gadījumu īpatsvaru, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, kad ļoti bija aktuāli “bezsimptomu slimnieki” dažās decembra dienās un janvarī ir pat desmitkārtīgs procentuāls palielinājums. Kāpēc šī situācija netiek analizēta?

2) Pasaulē šādi pētijumi ir - https://www.bmj.com/content/369/bmj.m1435/rr-40, citāts: “…Lai gan slimības pārraides kavēšana ir būtiska, lai ierobežotu slimības uzliesmojumu, līdz šim maza nozīme ir piešķirta notikumiem, kas notiek pēc slimības pārnešanas, kad iedzimtajai imunitātei ir izšķiroša loma. Iedzimtas imūnās atbildes galvenais mērķis ir nekavējoties novērst svešu patogēnu izplatīšanos un pārvietošanos visā ķermenī. Iedzimtās imunitātes efektivitāte ir ļoti atkarīga no vīrusu slodzes. Ja sejas maskas nosaka mitru biotopu, kur SARS-CoV-2 var palikt aktīvs ūdens tvaiku dēļ, ko nepārtraukti nodrošina elpošana un ko uztver maskas audums, tās nosaka vīrusu slodzes palielināšanos un tāpēc var izraisīt iedzimtās imunitātes sakāvi un infekciju palielināšanos.”

3) Masu medijos, pat PVO ieteikumos pietiek informācijas par to, kā dažādu masku ilgstoša nēsāšana ietekmē paša šī nēsātāja veselību – ir noteiktas riska grupas, norādīts uz to, kādas sekas var būt tam, ka organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes – acidoze, HOPS slimību riski. Ir īpaši uzsvērts, ka aptuveni līdz 7 gadu vecumam bērna bronhi un traheja ir salīdzinoši šauri un bieži satur gļotas un krēpas, tāpēc brīva elpošana un labi vēdinātas telpas šai vecumā ir izšķirošas bērna turpmākajai veselībai (Jūs taču saprotat, ka 7 gadi nav ar cirvi iecirsta robeža – mazs bērns ir mazs bērns?). Izelpotais mitrais gaiss kairina acis, neapzināti liekot tās pakasīt, ja rokas ir inficētas, tad ir augsts risks inficēties, jo acu gļotādai nav imunitātes barjeras – tas jo seviški attiecināms uz bērniem, jo seviški tiem, kas nēsā brilītes. Ja Saeimas deputāti publiski atzīst, ka nevar nosēdēt maskās pat 1,5 stundu, kā bērns var mācīties maskā 6-8 stundas? Kam tas ir ienācis prātā? Jums?

4) Tas, ka katrā elpošanas ciklā tiek ieelpota iepriekš izelpotā oglekļa dioksīda daļa, maina gāzu sastāvu asinīs, samazinot skābekļa ipatsvaru – liels trombozes risks, ko tagad mēgina novelt uz covid-19 slimību. Tas var pasliktināt covid-19 slogu, jo inficētie cilvēki, kas valkā maskas, izplata vairāk piesārņota gaisa. Tas var arī pasliktināt inficēto cilvēku klīnisko stāvokli, ja pastiprināta elpošana vīrusu slodzi nospiež viņu plaušās.

5) Sejas maskas gaisa temperatūra būtiski ietekmē visa ķermeņa termiskās sajūtas. Pieļaujamais elpošanas aizsargierīču valkāšanas ilgums bija aptuveni 1 stunda darba vidē ar gaisa temperatūru vidēji 18° C, vairāk un augstākā temperatūrā tas nav ieteicams ķermeņa paaugstināta karstuma stresa dēļ. Šie atklājumi skaidri parāda, ka, valkājot aizsargapģērbu, mediķi izdeg vārda burtiskā nozīmē. Loti augsts risks cilvēkiem ar sirds un asinsrites problēmām gan dažādās darba vietās, gan siltā, pat karstā laikā.

6) Pavisam vienkārši šādu pētījumu būtu iespējams veikt, monitorējot cilvēku grupu intensīvos darba apstākļos visas darba dienas garumā un kontrolējot dzīvības funkciju rādītājus – asinsspiedienu, sirdsdarbību, analizēt gāzu sastāvu asinīs… Tas neizmaksātu ne tuvu tik daudz, cik sabiedrībā šobrīd tik plaši izreklamētie IZM pētījumi, bet izskatās, ka nevienam, arī Jums, šie jautājumi nav būtiski.

3. Šai visai informācijai neviens, arī Jūs, nevar likt pretī pierādījumus, ka masku, jo sevišķi apšaubāmas kvalitātes un auduma masku nēsāšana kaut nedaudz aizsargā no inficēšanas ar jebkuru vīrusu. Šādu pētījumu arī nevar būt, jo tiem ir liels varbūtības procents. Visas atsauces es šeit nelikšu, domājams, Jums šī informācija ir zināma un pieejama tāpat kā jebkuram interneta lietotājam. Un katrs interneta lietotājs ar vismaz 6 klašu izglītību to var saprast. To, ka šie fakti pie mums pierādās, ir labi redzams, jo jau jūnija mēnesī bija pirmie rezultāti - augstāka ar covid nesaistīta mirstība, arī novembrī un decembrī pēc statistikas ar covid nesaistīto mirušo ir daudz vairāk. Arī inficēto un, kas ir vēl būtiskāk, smagi slimo skaits pieaug. Vēl jāņem vērā, ka Latvijā strādājošo invalīdu vien ir ap 80 tūkstošiem, ļoti liels ir arī pirmspensijas vecuma strādājošo īpatsvars, kuriem ir daudz hronisku saslimšanu.

4. Lielākā daļa atbildības par šo situāciju gulstas uz Jums, jo situācijā, kad nav nopietnu pētījumu, ir nepieciešams ievērot piesardzības principu - “stratēģija iespējamo kaitējumu jautājumiem, kad trūkst plašu zinātnisku pierādījumu par šo jautājumu”, nevis “ar izpletņiem izlecot no lidmašīnām” principu. Ir nepieciešams kvantitatīvi noteikt sarežģīto mijiedarbību, kas varētu būt efektīva starp masku valkāšanas pozitīvo un negatīvo ietekmi iedzīvotāju līmenī. Ārkārtas stāvoklis nudien nav laiks pieņemt lēmumus bez pierādījumiem, jo sevišķi tāpēc, ka tas var radīt tiesiskas sekas šo lēmumu pieņēmējiem. ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1. punktā ir teikts, katram cilvēka brīvības ietver tiesības kontrolēt savu veselību un organismu. Šobrīd šīs tiesības nav iespējams realizēt, tās tiek ignorētas vai būtiski pārkāptas, jo piespiedu ilgstoša maskas nēsāšana rada būtisku kaitējumu katra cilvēka veselībai, palielina maskas nēsātāja inficēšanās un smagākas saslimšanas risku.

Ceram uz publisku atbildi un situācijas risināšanu.

* Rīcības partija

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...