Vai cilvēka nāvē vainojamas arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes?
Aleksandrs Lebedevs, mantinieces ģimenes pārstāvis18.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad pērnā gadā rakstījām par pensijas vecuma ASV pilsones Tamāras Benksones, kura ir arī Latvijas valstspiederīgā, asinis stindzinošajiem “piedzīvojumiem”, kuros viņu ievilka sešciparu skaitļos mērāma īpašumus kārojošie radinieki, iesaistot īpašuma piesavināšanās shēmā arī vairākus Latvijā zināmus juristus, policijas darbiniekus un valsts institūcijas, vēl bija cerības, ka Temīda svara kausi tomēr noslieksies taisnības un cilvēciskuma pusē. Diemžēl aizdomīgās shēmas dalībnieki, ciniski rīkojoties, ne tikai sekmēja, bet arī tieši ietekmēja Tamāras veselības stāvokļa pasliktināšanos, un šonedēļ viņas sirds pārstāja pukstēt, radot jautājumu – kurš atbildēs par nevainīga cilvēka nāvi.
Atgādināsim, ka šis detektīvromānam līdzīgais stāsts sākās ASV 2021.gada novembrī, kas aizsaulē aizgāja Tamāras vīrs, atstājot viņai ceturto daļu no saviem iespaidīgajiem īpašumiem. Viņas dēls Staņislavs māti atveda uz Rīgu un iebiedēto sievieti centās ievietot pansionātā, atstājot bez ienākumiem. Kad plāns neizdevās, Staņislavs pārtrauca sadarbību ar advokātu Aleksandru Laiviņu un piesaistīja citu advokātu – Mihailu Černousovu, turklāt iespējamie mantojuma kārotāji sāka izmantot pavisam netīrus paņēmienus – 2023.gada martā policijai tikai uzrakstīts iesniegums, ka atsevišķas personas piespiedu kārtā turot Tamāru neatbilstošos apstākļos un neļaujot komunicēt ar tuviniekiem. Tajā brīdī lieta tika izbeigta, jo likuma sargi pārliecinājās, ka iesniegumā rakstītais neatbilst taisnībai un sieviete ir sveika un vesela, turklāt dzīvo labos apstākļos, bet pati nevēlas runāt ar tuviniekiem, kuri seko tikai vienam mērķim – iegūt viņas mantojumu.
Taču ar to šis detektīvromāns nebūt nebeidzās. Pērnajā jūnijā advokāts M. Černousovs kā Staņislava pārstāvis parādīja savu īsto dabu un ne tikai draudēja Tamāras aprūpētājiem, bet arī vērsās policijā, panākot, ka mantiniece tiek pasludināta par bezvēsts pazudušu. Lai puses būtu līdzvērtīgas, Tamāra arī piesaistīja advokātu A. Laiviņu, taču viņu attiecības sabojājās tajā brīdī, kad mantiniece atteicās dot viņam pilnvaru, lai viņš ASV varētu piekļūt viņas bankas kontiem un veikt tajos kaut kādas darbības. Un A.Laiviņš, kā stāsta Tamāras aprūpētāji Marina un Arnis, veiksmīgi pārmeta kažoku uz otru pusi, aktīvi iesaistījās viņu terorizēšanā, sūtot draudu vēstules, turklāt klātienes tikšanās laikā nepārprotami norādot, ka pret viņu iet nedrīkst, jo, lūk, sieva ir prokurore (Irīna Laiviņa).
Centieni piespiedu kārtā ievietot pansionātā, draudi veselībai un dzīvībai un pat pasludināšana par mirušu – tās ir tikai dažas lietas, ar kurām mantiniecei nācās saskarties, turklāt vajāšana tika veikta ne tikai pret viņu, bet arī pret cilvēkiem, kuri nesavtīgi centās palīdzēt, tērējot tam savu laiku, spēku un ievērojamus finanšu līdzekļus, rūpējoties par Tamāras veselību un tiesību aizstāvēšanu. Latvijas tiesībsargājošās institūcijas šajā situācijā nevis palīdzēja, bet tieši pretēji – iespējams, pat metās uz vienu roku ar aizdomīgās shēmas dalībniekiem, par ko liecina vairāki fakti.
Lai glābtos no mantojuma kārotājiem, Tamāra kopš pērnās vasaras atradās Baltkrievijā, kur saņēma arī medicīnisko aprūpi. Pat ASV, kuras pilsone Tamāra bija, pret to neiebilda, tieši otrādi – uzsvēra, ka ASV pilsonis var dzīvot jebkurā pasaules valstī, kurā jūtas labi un droši. Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes šajā lietā sadarbojās ar Latviju un ASV, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, taču, neskatoties uz to, ka Latvijas policijas darbinieki un piesaistītie advokāti ne reizi vien sazinājās ar Baltkrieviju, saņēma oficiālas atbildes par Tamāras atrašanos šajā valstī un arī attālināti tikās ar Tamāru, joprojām tika izdarīts spiediens, pieprasot konkrētu mantinieces atrašanās vietas atklāšanu.
Diemžēl, neizturot spiedienu, Tamāras aprūpētāja Marina izpauda informāciju par viņas atrašanās vietu, un Minskā ieradās mantojuma kārotāju advokātu Mihaila Černousova un Aleksandra Laiviņa cilvēki, mēģinot izdarīt spiedienu uz sirmo kundzi, tādējādi būtiski pasliktinot viņas veselības stāvokli, kā rezultātā Tamāra nonāca slimnīcā. Arī tur miera no vajātājiem nebija – uzdodoties par labdarības fonda darbiniekiem un pat piedāvājot kukuli ārstam, pie viņas iekļuva nelabvēļi, cenšoties nofotografēt, acīmredzot, lai ASV tiesā, kas 25.martā plāno skatīt lietu par Tamāras mantojumu, demonstrētu, cik sliktā stāvoklī viņa ir. Tas viss noveda pie tā, ka vairāk nekā divus gadus ilgo terorizēšanu sirmās sievietes sirds neizturēja un apstājās, radot jautājumu, kurš un kā atbildēs par viņas nāvi.
Ja jau pieskārāmies martā beigās ASV Arizonas štatā paredzētajai tiesas sēdei Tamāras mantojuma lietā, tad jārunā par Tamāras aprūpētāju Arni, kurš kopš tā brīža, kad Tamārai pārstāja izmaksāt pensiju, rūpējās, arī finansiāli, par viņas veselību un juridisko palīdzību. Viņš vairākkārtīgi tika saukts uz policiju sniegt paskaidrojumus saistībā ar it kā Tamāras nelikumīgu slēpšanu, lai gan pēc loģikas šai lietai sen jau bija jābūt izbeigtai, jo bija pietiekami daudz pierādījumu, tajā skaitā video, ka viss ir kārtībā un neviens piespiedu kārtā viņu nekur netur.
Visbeidzot, balstoties uz Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļas galvenās inspektores Sigitas Tambergas ierosinājumu, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Biruta Horuna deva atļauju kratīšanai Arņa īpašumos, kuru oficiālais mērķis bija atrast un izņemt ar Tamāru saistītus dokumentus.
Jāpiebilst, ka B.Horuna kļuva slavena 2022.gadā, kad lēma pret drošības naudu izlaist no apcietinājuma būvuzņēmēju Valentīnu Frolovu, kuru apsūdz ilgstošā spiegošanā Krievijas militārā izlūkdienesta interesēs, bet vēl vairākus gadus iepriekš raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka B.Horuna ar kolēģi Solvitu Glaudāni tiesu spriedušas, atrodoties alkohola iespaidā. Toreiz viņas sodīja ar 20% amatalgas samazinājumu uz gadu.
Kratīšana notika, tomēr nevis pērnajā decembrī, kad tai tika dota tiesas atļauja, bet šā gada martā. Arnis to saista ar ASV paredzēto tiesas sēdi: “Viņi mēģināja mani “izsist no ierindas”, atrast kaut ko, kas ļautu mani aizturēt, tādējādi neļaujot piedalīties tiesas sēdē.” Pati kratīšana arī notikusi ne visai ētiski, - pat no septiņgadīga bērna mēģināts uzzināt, kur tētis glabā dokumentus. Lieki piebilst, ka nekas atrasts netika un arī aizturēšanai nebija pamata.
Redzot cilvēkus, kas visticamāk iesaistīti mantojuma piesavināšanās shēmā, un to, kā tā darbojas, vai nav jāaizdomājas, cik bieži līdzīgas mahinācijas īstenotas iepriekš un cik cilvēki palikuši bez īpašumiem? Vai tiešām Temīda Latvijā ir akla un vai nebūtu beidzot jāpievērš uzmanība tam, ko dara advokāts Aleksandrs Laiviņš, piesedzoties ar savu sievu prokurori Irīnu Laiviņu, un advokāts Mihails Černousovs? Vai tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nebūtu jāsauc pie atbildības par “kēdes suņu” funkciju pildīšanu? Tamāras vairs nav! Iespējams, ka viņas mantojumu dalīs dēls kopā negodīgiem cilvēkiem uzplečos, iedzīvojoties uz nevainīga cilvēka, kurš vēl varēja dzīvot ilgi, ja nebūtu pakļauts vajāšanai un teroram, rēķina.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
