Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts nav Latvijas valsts politikas sastāvdaļa atsevišķu grupējumu interesēs? Mums, dzīvokļu īpašniekiem, tiek piedāvāti divi varianti – “nepārtrauktas šausmas vai šausmīgas beigas”. Biedrība “AUSMA” tomēr saskata trešo, juridiski neapstrīdamo variantu. Lai teiktais, kas tas izskatās kā demogrāfijas “veicināšanas” likumprojekts, neizskatītos kā sazvērestības teorija, apskatīsim, kādos apstākļos Nacionālās apvienības (NA) 12. Saeimas laikā kontrolētā Tieslietu ministrija sagatavoja un iesniedza Saeimā likumprojektu par zemes izpirkumu zem daudzdzīvokļu mājām un kādas summas ieplānots paņemt no tautas kabatas.

Parēķini pats sava funkcionāli nepieciešamā zemes gabala (FZNG) pašreizējo izpirkuma cenu, ja izpirkuma maksai pie kadastrālās vērtības plānots pielikt vēl 18%. Zini, ka FNZG kadastrālo vērtību izrēķinās no zemes īpašnieka kopējās zemes vērtības (1), kas noteikta no vispārējās zemes pirkumu tirgus vērtības un kā neapbūvētai zemei, un bez apgrūtinājuma. Tā jau izskatās kā krāpšanas un netaisnīga risinājuma pazīme, kā no mūsu kabatām ar likumu paņemt fantastiski lielas summas. Turklāt ņem vērā, ka izpirkumam būs jāņem bankas aizņēmums kas varētu būt ne mazāk kā 6 % mēnesī no atlikušās nenomaksātās summas (raksta, ka % gadā, - meli). Tā kā izpirkums būs ne ātrāk kā 2021.gadā, uz to laiku tiek plānota arī nekustamo īpašumu “jaunā” kadastrālā vērtība. Kas tā tāda - “jaunā”? Neliek šaubīties, ka viss tiek saskaņots kā pēc shēmas vai kadastrālās vērtības “sakārtošanas”? Jā tā, kādēļ mums nepaskaidro, ko nozīmē “jaunā” kadastrālā vērtība no 2021.gada?

Nākamais kritērijs rada vienu no bažām, cik lielu FNZG (2) mājām iemērīs pašvaldību amatpersonas, kurām ar māju privatizācijas likuma 28. pantu, ar attiecīgiem MK noteikumiem un pašvaldību saistošiem noteikumiem jau ir noteikta neierobežota vara bez formulas, pēc acumēra noteikt zemes lielumu, jo šie noteikumi paredz vienīgi subjektīvos kritērijus. Un tev likumprojektā paredz pieņemt lēmumu pirkt zemi zem mājas, nezinot, kāds būs zemes lielums un kāda kadastrālā vērtība! To tiks atļauts zināt tikai no 2021.gada, kad zemi sāks pārdot un kad būs gatava ”jaunā” kadastrālā vērtība. Tu pirksi, maksāsi ar pilnu klapi par zemi, kurai nav privātās zemes statusa, jo to lieto ne tikai daudzstāvu mājas iedzīvotāji, bet visa sabiedrība, tostarp pašvaldības komunikācijām, nomnieki utt. Viņu un sabiedrības vietā maksāsi tikai tu. Cik tas godīgi izskatās?

Viens variants, kā aprēķināt piesaistītā zemes gabala cenu: tagadējo kadastrālo vērtību izdali uz visu dzīvokļu mājas kvadratūru un zināsi 1 kv.m. zemes cenu, prātā paturot, ka visi maksājumi pieaugs no 2021.gada. Viena kv.m. summu sareizini ar savu dzīvokļa kvadratūru un zināsi, cik tu šobrīd būsi „parādā” savas zemes uzpircējam, bankai, izpērkot zemi zem mājas, un parēķini, ar cik lielu peļņu NA ministrs savā likumprojektā un tautas demogrāfijas programmā paredz aplaimot zemes uzpircējus tagad un pēc 2021.gada.

No biedrības "AUSMA" koncepcijas 14 punktiem, kura paredz veiksmīgu, neapstrīdamu dalītā īpašuma izbeigšanu, Tieslietu ministrijas nomenklatūra un lēmēji Saeimas komisijā, kā varēja vērot, baidās kā velns no krusta. Jāvēršas pie sazvērestības teorijas – laikam vienotā frontē pilda kāda grupējuma pasūtījumu un lēmējiem atkāpties nav kur?

Dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas grupas biedrības (vairāk nekā 50) un denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „AUSMA” uzskata, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” konceptuāli ir juridiski nekorekts, netaisnīgs PĒC BŪTĪBAS, FIKTĪVS, TAS NEATBILST TIESISKAS VALSTS PRINCIPIEM, JĀATDOD ATPAKAĻ Tieslietu ministrijai priekšdarbu izpildīšanai un konceptuāli jauna zemes zem daudzdzīvokļu mājām izpirkuma likumprojekta izstrādei. Uz bardaka un haosa pamata šajā nozarē nevar taisīt vai pieņemt likumu un krāpt dzīvokļu īpašniekus, piedāvājot pieņemt lēmumu pirkt "kaķi maisā", tādēļ piedāvājam veiksmīga risinājuma neapstrīdamus kritērijus 14 punktos.

1. Politiski jāizšķiras un jāsecina likumā, ka zemes izpirkuma likums tiek pamatots uz Satversmes 116.panta nosacījumiem, jo daudzdzīvokļu mājām piesaistītā dalītā īpašuma zeme ir publiskās lietošanas zeme.

 2. Zemes izpirkuma realizēšanai jāveic dzīvojamām mājām piesaistītās zemes pilna visu 3677 dalītā īpašuma īpašnieku zemes statistiku, lai noskaidrotu šīs sabiedriskās nozīmes lietošanas zemes patieso TIRGUS VĒRTĪBU (1) par kādu summu to ieguva; (2) kāda ir šīs zemes kadastrālā vērtība; (3) kādi šai zemei ir apgrūtinājumi - un citus statistiskos datus.

3. Privatizācijas komisijām jāuzliek par pienākumu pabeigt zemes reformu, izstrādājot galīgo piesaistāmās zemes gabala zemes robežu plānu, tajos iezīmējot visus apgrūtinājumus – dzīvojamās mājas, ražojošos objektus, komunikācijas.

4. JĀGROZA likums „Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” vai cits likums, lai daudzdzīvokļu māju funkcionāli nepieciešamajiem zemes gabaliem (FNZG) noteiktu JAUNU ZEMES LIETOŠANAS STATUSU - APBŪVĒTA ZEME AR DZĪVOJAMĀM MĀJĀM un komunikācijām, kas būs par pamatu noteikt neapstrīdamu, patiesu un jaunu kadastrālo vērtību atbilstoši apgrūtinājumiem.

5. Katram funkcionāli nepieciešamās zemes gabalam (FNZG) pirms lēmuma pieņemšanas par zemes pirkšanu jānosaka atsevišķa kadastrālā vērtība atbilstoši apgrūtinājumiem un 27.01.2011. lietā Nr.2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam.

6. Likumā un MK noteikumos jānosaka MINIMĀLAIS funkcionāli nepieciešamais zemes gabala lielums (FNZG) ar FORMULU. Uzskatām, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” un dalītā īpašuma zemes apmēra noteikšanas normatīvais regulējums neatbilst ECT sprieduma judikācijas kritērijiem, satur virkni interešu konflikta pazīmes.

7. Jāizstrādā jauns likums - “Dzīvojamo māju likums” dzīvokļu īpašuma un māju pārvaldīšanas likuma vietā, sakārtojot māju pārvaldīšanas attiecības un nosakot saprotamu un patiesu dzīvojamās mājas īpašuma statusu.

8. Konceptuāli likumā vai MK noteikumos jānosaka, ka vienas pilsētas, ciemata robežās zemes lielums un 1 kv. m. kadastrālā vērtība zem visām mājām atbilstoši dzīvojamo telpu kvadratūrai ir vienāda.

9. Likumā un jārealizē praktiski dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas subjektu izveidošanas noteikumi.

10. Likumā jāatrisina daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās izvietoto nedzīvojamo telpu īpašnieku un/vai nomnieku statuss.

11. Likumprojektā jānosaka mājas FNZG komunikāciju (apgrūtinājumu) zemes lietotāju statuss atbilstoši zemes reformas pilsētā 12.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem, ka minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. … “.

12. Jāizskata privatizēto daudzdzīvokļu māju privatizēto dzīvokļu statuss, kuri nav reģistrēti zemesgrāmatā.

13. Likumprojektā jāatrisina privatizētajās mājās dzīvojošo ĪRNIEKU statuss, loma un vieta zemes izpirkuma gadījumā, kas nav risināts.

14. Likumprojektā jāievēro spēkā esošo likumu prioritātes princips. Nav normāli, ka ir spēkā Civillikuma 1067.p., 1068.p., 1069.p., 2138. panta normas, Dzīvokļu īpašuma likuma 16. un 17.pants, likuma par zemes reformu pilsētās 2., 3. un 12. pants un citi likumi, bet tiek taisīts pretrunīgs šim tiesību normām likums par dalītā īpašuma zemes izpirkumu.

Daži zemes kadastrālās vērtēšanas absurdu piemēri

1)   APGRŪTINĀTA ar dzīvojamo māju nomas zeme Tomsona ielā, kadastra Nr. 0100 024 0008, platība 9035 m2, kadastrālā vērtība Ls 1 017 268 EUR, viena m2 cena 112,59 EUR, ja noma 6% - 61036 gadā + PVN 22 % = 1343, gadā kopā peļņa 74464.

2)   APGRŪTINĀTA ar dzīvojamo māju zeme Raunas ielā 35, kadastra Nr. 01 000 890 196, platība 2813 m2, kadastrālā vērtība 1 004 511 EUR, vai viena m2 cena 357 par 1 m2.

3)   PAŠVALDĪBAS ZEME (nav privatizēta un nav nomā), kadastra Nr. 01 000 912 20 96, platība 1034 m2, kadastrālā vērtība bija Ls 19388 vai Ls 18,75 par 1 m2, robežojas ar privāto zemi Brīvības gatvē 389. Kadastrālā vērtība 2019, gadā no 19388 samazināta uz 12 960 EUR.

4)   APGRŪTINĀTA ar 5 stāvu māju nomas zeme Brīvības gatvē 391/1, kadastra Nr.010 0091 005 0, kadastrālā vērtība uz 2019. gadu – 154319 EUR, platība 2863 m2, 1 m2 cena 53,90 EUR.

5)   PAŠVALDĪBAS ZEME mājai piespiedu kārtā piesaistītā Brīvības gatvei 391/1 zeme Brīvības gatvē 391 A, kadastra Nr. 010 009 100 97, nav privatizēta un nav nomā, kadastrālā vērtība 14042 EUR, platība 556 m2, viena m2 cena Ls 15,4 EUR.

6)   NEAPBŪVĒTA ZEME Brīvības gatvē 385, kadastra Nr. 010 009 100 48, platība 906 m2, kadastrālā vērtība 26 426 EUR, vai viena m2 cena 29 EUR.

7)   APGRŪTINĀTA ar dzīvojamo māju nomas zeme Ganību dambī 13, kadastra Nr. 01000120160, zemes kadastrālā vērtība 207 750 EUR.

8)   PAŠVALDĪBAS ZEME Grostonas ielā 6a, kadastra nr.0100 024 2090. Zeme reģistrēta uz Rīgas pilsētas vārda, kadastrālā vērtība zemes gabalam ar platību 1469 m2 ir 101802 LVL, kas ir 69,3 LVL par 1 m2.

9)   APGRŪTINĀTA ar dzīvojamo māju nomas zeme Tomsona ielā 25 k. 1 - vienai mājai piesaistīti četru īpašnieku zemes gabali. Diviem gabaliem, ar kadastra numuru 0100 024 2116 vērtība - 64112, otram - nr. 0100 024 2117, kadastrālā vērtība 12 682 EUR.

P.S. Misiņa bibliotēkā ir " Latvijas Vēstneša" avīzes, kurās ir nopublicētas ziņas par zemes izpirkuma maksām uz 1939.gada 15.decembri. Tad zemes izpirkuma maksa bija 0,72 lati par 1 kvm. Tātad zemi ieguva par santīmiem, bet grib uzlikt ar likumu izpirkt, pārdot šo faktiski valsts dāvanu par simtiem reižu augstāku cenu – viens likums, viena taisnība visiem?

Vienas mājas zemes izpirkuma aptuvenā cena

Izpirkuma maksas aprēķins vienai 4 - stāvu mājai ar 44 dzīvokļiem, kuras FNZG uz šo brīdi ir 2110 kv.m., un kadastrālā vērtība 73551 EUR (divu māju zemes kadastrālā vērtība 162000). Šīm mājām pēc minētā privatizācijas likuma 28.panta draud papildus zemes gabala pievienošana, kas pašlaik “karājas” gaisā - neder apbūvei.

Kā jau teikts, kadastrālo vērtību 73551 dalot uz 44 dzīvokļu skaitu, vidēji vienam dzīvoklim izpirkuma cena ir 1671 EUR un uzcenojuma 18 % ir 300 EUR, kas jau ir 1971 EUR. Pievienojam klāt bankas procentus, pieņemot, ka tie ir 6 procenti mēnesī no atlikušās nenomaksātās summas, kas ir 118 EUR. Zemes izmaksa dzīvoklim vidēji būs 1671 + 300 + 118 = 2089 EUR. Ir arī cits viena kvadrātmetra zemes aprēķina variants dalot FNZG kadastrālo vērtību uz visu mājas dzīvokļu kvadratūru, pieskaitot 18 % no kopējās summas un bankas procentus un nosakām, cik kopā mājai izmaksās visa zeme.

Piebilde: Šajā mājā sveša privātpersona no zemes mantinieka 2005.gadā šo zemi iegūst dāvinājumā, un tās kadastrālā vērtība bija 17 830 Ls.

2010.gadā kadastrālās vērtība jau sakāpināta uz 128 008 Ls (tagad 162 000 EUR), kuru kāda firma no “apdāvinātā“ nopirka pa daļām ar trīs dienu starpību. Par pirmo daļu samaksāja 5620 Ls, bet par otro - par 1671 Ls vai kopā par 7385 Ls. Un jūs, dzīvokļu īpašnieki, kā vergiem, paredz maksāt “jaunās” kadastrālās vērtības summu! Dāsna mums Tieslietu ministrija! Kam par labu?

Pajautāsim Tieslietu ministrijai vai Valsts zemes dienestam (VZD), kura te ir šīs zemes tirgus vērtība – septiņdesmit trīs tūkstoši (73 000) vai septiņi (7) tūkstoši?

Un ar kādām tiesībām Tieslietu ministrija plāno apkrāpt šīs mājas un visu citu māju dzīvokļu īpašniekus, atbalstot ar likumu tik krasu spekulāciju un netaisnību, kad izpirkuma cena vienai dzīvojamai mājai kā augstākā varētu būt septiņi tūkstoši vienam dzīvoklim vai 3,5 EUR par 1 kv.m. plus šis nelaimīgais 18 % uzcenojums, kas būtu 7385 +516 EUR vai kopā 7901 EUR? Bet atsevišķos gadījumos šo summu, ap 7000 EUR, TM likumprojektā plāno izspiest no viena dzīvokļa. Tā būs interešu sabalansēšana? Netici, parēķini.

 2015.gada šo minēto zemi jau pērk cita firma (par cik, ziņu nav, jāmeklē zemesgrāmatā) ar FNZG kadastrālo vērtību 73551,48 EUR.

Priecājieties un steidzīgi pēc NA tieslietu ministra sagatavotā un uz Saeimu nosūtītā likumprojekta izpērciet zemi, kura 1938.gadā tika iegūta par 0,72 santīmi par 1 kv.m vai 2010.gadā pārpirkta 1 m2 par 3,5 EUR, bet plāno, lai vergi, kā rāda piemēri, izpērk zemi par ap 400 reizes augstāku cenu - 1 kv.m. cena vietām sasniedz ap 350 EUR.

Tātad atrodam, kādā veidā vistaisnīgākās, vislatviskākās, demogrāfijas partijas ministrs atrod vistaisnīgāko risinājumu – kam? Kas Jums, Rasnača k-gs, ieteica vai pasūtīja gatavot likumprojektu ar "šausmīgām” beigām, kas attiecas uz 330 000 cilvēkiem vai ap 110 000 dzīvokļu īpašnieku?

Pamatjautājumi Tieslietu ministrijai

Jautājumu, izejot no mūsu koncepcijas, varētu būt daudz, bet īsāk tie ir šādi:

1) Lūdzu, kur ir jūsu prezentācija, koncepcija, ko apspriest, jo saruna, kā tas notika 11.marta Saeimas Valsts un pašvaldību komisijas organizētājā konferencē visas dienas garumā, uzskatāma par tukšu nodarbošanos, nekāds risinājums netika atrasts, noslēguma dokuments netika sastādīts?    

2) Kur ir zemes īpašnieku zemes pirkuma cenas analīze salīdzinājumā ar šīs zemes kadastrālo vērtību?

3) Kā jūs Tieslietu ministrijā paredzat realizēt "taisnīguma principu", ja nav analīzes datu, kas varētu būt kā viens no galvenajiem pamatojumiem apstrīdēt likumu Satversmes tiesā, jo no piemēriem zināms, ka zemi īpašnieki ieguva par cenu kas ir desmitiem reižu zemāka, bet valsts ar likumu gatavojas atbalstīt spekulatīvu, netaisnīgu darījumu? 

4) Kā jūs pamatosiet zemes cenu starpību attiecībā no tās izvietojuma, ja visām mājām zemes lietošanas funkcionālā nozīme ir vienāda - PUBLISKAS ZEMES PIEEJAMĪBAS statuss, kam risinājums jāmeklē Satversmes 116.panta kārtībā?      

5) Vai jums, TM, tas neliekas aplami, lai Saeima pieņem likumu, kad nav noteikta un nav zināma galīgā pirkuma priekšmeta - izpērkamās zemes lielums un tās galīgā vērtība, izejot no apgrūtinājumiem? Palasiet Civillikuma sadaļu par pirkuma līgumu un pirkuma priekšmetu.

6) Uz kāda pamata balstīti jūsu aprēķini, izmaksu prezentācija, ka izpērkamā summa varētu būt ap 300 - 800 EUR, ja jūsu rīcībā nav minētā pamatojuma – zemes lieluma un cenas? Vai tā nav krāpšanas pazīme, tautas mānīšana?                      

7) Vai jums ir sabiedrisko organizāciju iesniegumu, priekšlikumu apkopojums un kurus no tiem jūs pieņemat un ja noraidiet, kāda jūsu motivācija? Varbūt jūs tāpat kā pēc dalītā īpašuma likumprojekta sagatavošanas pasludināšanas paziņosiet, ka no sabiedrības pārstāvjiem neviens priekšlikums netika iesniegts?

Daži tautas demogrāfijas veicināšanas programmas “sīkumi”

ZEMES ĪPAŠNIEKI 1938.GADĀ zemi ieguva no valsts, pašvaldības par simbolisku cenu un liela daļa to pašu nesamaksāja valstij, jo Latviju pārsteidza okupācija.

 Pārējie iedzīvotāji bija BEZZEMNIEKI - zeme īpašumā nepiederēja un 50 okupācijas gados zemi īpašumā nevarēja iegūt, proti, kā ZEMES ĪPAŠNIEKI, tā BEZZEMNIEKI bija līdzvērtīgi BEZTIESISKI attiecībā uz zemes īpašumiem.

 Likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” lādēto komunistu Augstākā Padome “nesaprotamu” apstākļu dēļ pieņēma taisnīgu risinājumu, lasi: 3. panta 1.daļa - Zemes reformas uzdevumi ir:

 “VEIDOT TIESISKU PAMATU zemes attiecību regulēšanā un ZEMES ĪPAŠNIEKU UN LIETOTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBĀ UN PIENĀKUMU IEVĒROŠANĀ”, kas atbilst arī Civillikuma 3.panta nosacījumiem par likumu spēkā esamību. Šo likumu parakstīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS un Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS Rīgā 1991. gada 20. novembrī

Un ko nacionālie karognesēji Tieslietu ministrijas personā ieplānojuši paņemt no nabadzīgākās tautas daļas? Nav šaubu, ierobežotu tautas daļu, kuru ir “tikai” (?) ap 330 000 cilvēki vai 110 000 dzīvokļu īpašnieki, paredz ieviest jaunu obligātā iepirkuma komponenti (OIK nr.2).

Kā izskatās, Tieslietu ministrijai nav saistoša tiesiskuma atjaunošana, ko noteica Augstākā Padome - “ievērot visu reformas dalībnieku tiesības”, kad šo tiesiskumu savulaik varas iestāžu nomenklatūra samīdīja zem kājām, tas ir, zemes īpašumu zem daudzdzīvokļu mājām realizēja nevis pēc minētiem zemes reformas principiem, bet aizvietoja ar denacionalizācijas principiem, proti, ar dzīvojamo māju būvēm aizņemto zemi atdeva un sacēla naidu starp divām grupām – zemes mantiniekiem un dzīvokļu īpašniekiem un šīs anomālijas turpina nostiprināt likumprojektā par zemes izpirkumu, ja neteikt - pēc čekistu metodēm – “jo sliktāk, jo labāk” vai lai būtu pamats ņirgt – “ko gribējāt, to dabūjāt”. Gan pēc VZD ziņām zināms, ka zemes īpašumu mantinieku esot jau tikai 10 %, visus pārējos 90 % mantotos zemes īpašumus ir uzpirkuši tautā sauktie “zemes baroni”. Kuri sūktās nu portālos – vai, vai vai, kāda nelaime, mums komunisti grib atņemt vectēvu mantoto īpašumu!

 Nav šaubu, mantrausība sabojā cilvēka psiholoģiju tik tālu, ka vairs nav ārstējama, pušu sarunas, ka jāmeklē kompromiss, ir nevietā un tās nevienu pusi nepārliecina. Šeit risinājums jāatrod valstij, kā jau minēju - pēc taisnīguma principa. Šo zemi var atsavināt ar likumu, īpašniekiem izmaksājot valsts noteikto taisnīgu atlīdzību.

Protams, pirms tam iemērot piesaistāmo zemi, izgatavojot jaunu zemes robežu plānu ar apgrūtinājumiem un nosakot tās patieso kadastrālo vērtību, kas atbilst pirkuma cenai vai tirgus cenai, kuru izrēķina no visu dalīto īpašumu pirkuma cenām, ko nevar jaukt kopā ar brīvas apbūves zemes cenu. Te ir tas neapstrīdamais kompromiss, taisnīgums, balanss un tiesiskums. Liksim malā demagoģiju par abu pušu tiesību sabalansēšanu, kas ved vienīgi uz strupceļu.

Ir zināms, ka slavenais Maksātnespējas administrācijas advokāts Normunds Šlitke esot pasludinājis zemes izpirkuma devīzi – “labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas”. Patiesi, kā var lēst, dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts paredz “šausmīgas “beigas”. Kā to pieņems un vērtēs dzīvokļu īpašnieki, nav grūti prognozēt – likumprojekts caurmērā izgāzīsies.

Te nu ir sludinātais "kompromiss" un abu pušu interešu “sabalansētība”. Jāsaka atklāti, TM un Saeimas lēmēji, beidziet piesmiet simtus tūkstošus tautas ar valstisku spekulāciju, turklāt tā ir sabiedriska statusa zeme un šajā risinājumā ir piemērojams Satversmes 116.pants, kas arī ir patiess kompromiss. Pārpircēji visu to zināja un saprata, pārpirka zemi, vai visos gadījumos apejot dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības, kas bija noteiktas ar likumu. Valsts un pašvaldību iestādes to zināja un neuzraudzīja, zemesgrāmatas reģistrēja pirkumus, nepieprasot pirmpirkuma atteikuma apliecinājuma dokumentu. Tagad dzirdam izteikumus – kādēļ jūs tolaik nepirkāt zemi par 1 EUR? Cīņa par “lielo kumosu” gūt pasakainu peļņu no nabadzīgākās tautas daļas ir sakāpināta ar likumprojektā iestrādāto vienas puses – zemes uzpircēju tiesību sargāšanu, cerot, ka dezorganizētie dzīvokļu īpašnieki nespēs pretoties vai apstrīdēt savu tiesiskumu.

 Bet… te iederētos arī cits izteiciens, ka “tiesiskumu vieniem tiek plānots pārvērst par tiesiskuma bendi citiem” **.

** Saistīto rakstu saites:

https://www.pietiek.com/raksti/ka_izbeigt_zemes_un_majas_dalito_ipasumu/komentari

https://www.pietiek.com/raksti/vai_likumprojekts_300_000_cilveku_nav_sausmigas_beigas

https://www.pietiek.com/raksti/krizdami_klupdami_juridiskas_fineses,_ieredni_turpina_aizstavet_zemes_baronu_intereses

https://pietiek.com/raksti/likumprojekts_piespiedu_dalita_ipasuma_privatizetajas_daudzdzivoklu_majas_izbeigsanas_likums_ir_aplams_pec_butibas,_neatbilst_likumu_izstrades_principiem_un_

https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/esi-aktivs-uz-izsaki-savu-viedokli-par-tm-priekslikumiem-reformet-piespiedu-nomas-regulejumu

https://www.la.lv/netaisniga-piespiedu-noma

https://www.la.lv/tm-joprojam-nav-sapratusi-ka-piespiedu-nomas-attiecibas-nav-un-nevar-but- līdzsvara

https://lvportals.lv/skaidrojumi/287182-pirmpirkuma-tiesibas-kad-tas-japiedava-2017

https://www.delfi.lv/news/versijas/vilis-seleckis-kad-tiesiskums-parversas-par-tiesiskuma-bendi.d?id=50869275

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...