Vai drīkst sadarboties ar Krievijas kompānijām, kuras vada personas no ES sankciju saraksta? VDD apliecina: reizēm nedrīkst, bet reizēm drīkst
Vladimirs Lindermans03.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā tiesā žurnālistus, kas sadarbojās ar Krievijas portāliem “Sputnik Latvija” un “Baltnews”. Abi portāli ietilpst starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodnya” struktūrā. Aģentūras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs 2014. gadā tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Uz to arī balstās apsūdzība. Publicējoties “Rossya Segodnya” vietnēs, mēs esot snieguši Kiseļovam “saimniecisko resursu”, kas ir sankciju pārkāpums. Par to ir paredzēta kriminālatbildība: Krimināllikuma 84. pants “Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”.
Pievēršu lasītāju uzmanību diviem svarīgiem faktiem. Pirmais: šīs lietas ietvaros pret žurnālistiem netiek celtas nekādas apsūdzības, kas būtu saistītas ar rakstu saturu. Otrais: kriminālprocess uzsākts 2020. gadā, kad aģentūra “Rossiya Segodnya” kā juridiska persona nebija zem sankcijām.
Uzskatu, ka šķietamais sankciju pārkāpums ir tikai iegansts vajāšanai, mērķis ir piebeigt vārda brīvību Latvijā.
Ja valdībai un specdienestiem patiešām rūp sankciju pārkāpšana, kāpēc tad tie piever acis uz to, kas notiek saimnieciskajā jomā? Piemēram, enerģētikā?
***
Sākumā nedaudz vispārīgas informācijas.
BRELL tīkls – Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energoapgādes loks. Tas nodrošina šo piecu valstu energosistēmu darbošanos sinhronā režīmā.
Vienošanās puses ir šādas kompānijas:
Valsts ražošanas apvienība “Belenergo” (Baltkrievija),
Publiskā akciju sabiedrība “FSK EES” (Krievija),
Akciju sabiedrība “SO EES” (Krievija),
“ELERING AS” (Igaunija),
AS “Augstsprieguma tīkls” (Latvija),
UAB “LITGRID” (Lietuva).
Latvijas atslēgšanās no BRELL tīkla plānota 2025. gadā.
***
Publiskā akciju sabiedrība “FSK EES” – Publiskā akciju sabiedrība “Vienotās energosistēmas federālā tīkla kompānija” (2022. gada oktobrī mainījusi nosaukumu uz Publiskā akciju sabiedrība “Federālā tīkla kompānija - Rosseti”).
2021. gada jūnijā par publiskās akciju sabiedrības “FSK EES” direktoru padomes locekli kļuva Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Jevgeņijs Grabčaks. Šeit ir saite uz publikāciju par viņa ievēlēšanu (krievu valodā): https://www.bigpowernews.ru/news/document98642.phtml?ysclid=lh1mids0t7105402799, kā arī direktoru padomes sēdes protokols, kurā viņš piedalās (krievu valodā) https://www.fsk-ees.ru/upload/docs/10012022_protokol_SD_FSK_EES_563.pdf.
Un tagad – uzmanību: 2017. gada 4. augustā Jevgeņijs Grabčaks tika iekļauts ES sankciju sarakstā. Par to, ka nodarbojās ar “Siemens” turbīnu piegādi uz Krimu.
Līdz ar to Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls” regulāri sadarbojusies un veikusi finanšu norēķinus ar kompāniju, kuras vadībā ietilpst persona, kas atrodas zem Eiropas sankcijām.
Ir atrodami arī publiski pieejami dokumenti, kas apliecina šo sadarbību. Piemēram, BRELL Energosistēmu komitejas 42. sēdes pārskats (krievu valodā) http://energo-cis.ru/news/42-oe_zasedanie_komiteta/?year=2021&month=10, ar AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvju piedalīšanos. Sēde notika 2021. gada 18. oktobrī, t.i., pēc tam, kad Jevgeņijs Grabčaks tika ievēlēts par publiskās akciju sabiedrības “FSK EES” direktoru padomes locekli.
***
Par vēl vienu Krievijas kompāniju – publisko akciju sabiedrību “Inter RAO”. Tās darbības galvenais virziens ir starptautiskā elektroenerģijas tirdzniecība. Partneris Latvijā ir SIA “INTER RAO Latvia”.
Elektroenerģijas piegāde Latvijā notika līdz 2022. gada 22. maijam. Pēc gada, 2023. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas aizliedz darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju.
2022. gada 28. februārī publiskās akciju sabiedrības “Inter RAO” direktoru padomes priekšsēdētājs Igors Sečins tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Līdz ar to vismaz trīs mēnešu laikā SIA “Inter RAO Latvia” īstenoja komerciālu sadarbību ar uzņēmumu, ko kontrolēja persona no sankciju saraksta.
***
Esmu jau publicējis portālā pietiek.com rakstu https://pietiek.com/raksti/butu_tik_cilveks,_pants_atradisies_latvija_visi_ir_vienlidzigi_likuma_prieksa,_bet_dazi_ir_vienlidzigaki_par_citiem/, kurā rakstīju, ka vajāšana par sankciju pārkāpšanu tiek īstenota selektīvi. Citēšu:
“Tajā pašā 2020. gadā, kad tika uzsākts process pret žurnālistiem, Jūrmalā notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tajā piedalījās gan Latvijas, gan Krievijas sportisti. Acīmredzami abu valstu volejbola federācijas cieši sadarbojās savā starpā.
Bet Viskrievijas volejbola federācijas Novērošanas padomes priekšsēdētājs tak ir – ak, šausmas! – Nikolajs Patruševs. Nevis propagandists D. Kiseļovs, bet viens no Krievijas politikas veidotāju šaurā loka. Eiropas Savienības sankciju sarakstā – kopš 2014. gada.
Taču kaut kā neesmu dzirdējis, lai pie Latvijas volejbola federācijas vadītājiem vai sportistiem ar kratīšanu būtu ieradušies Valsts drošības dienesta darbinieki.”
Analoģiska situācija ir ar Dmitriju Rogozinu. Kopš 2014. gada viņš ir ES sankciju sarakstā, bet tas netraucēja Eiropas Kosmosa aģentūras kontaktiem ar Rogozina vadīto Krievijas valsts korporāciju “Roskosmos”.
Gala secinājums. Individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem automātiski netika attiecinātas uz viņu vadītajām valstiskajām, ar valsti cieši saistītajām vai sabiedriskajām struktūrām.
Varbūt Valsts drošības dienests arī gribētu “attiecināt”, bet tas bija pārāk sarežģīti – gan no juridiskā, gan no politiskā viedokļa. Taču žurnālistiem izdarīja izņēmumu. Nu ļoti gribējās, lai viņi beidzot apklustu.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
