Vai drīkst sadarboties ar Krievijas kompānijām, kuras vada personas no ES sankciju saraksta? VDD apliecina: reizēm nedrīkst, bet reizēm drīkst
Vladimirs Lindermans03.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā tiesā žurnālistus, kas sadarbojās ar Krievijas portāliem “Sputnik Latvija” un “Baltnews”. Abi portāli ietilpst starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodnya” struktūrā. Aģentūras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs 2014. gadā tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Uz to arī balstās apsūdzība. Publicējoties “Rossya Segodnya” vietnēs, mēs esot snieguši Kiseļovam “saimniecisko resursu”, kas ir sankciju pārkāpums. Par to ir paredzēta kriminālatbildība: Krimināllikuma 84. pants “Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”.
Pievēršu lasītāju uzmanību diviem svarīgiem faktiem. Pirmais: šīs lietas ietvaros pret žurnālistiem netiek celtas nekādas apsūdzības, kas būtu saistītas ar rakstu saturu. Otrais: kriminālprocess uzsākts 2020. gadā, kad aģentūra “Rossiya Segodnya” kā juridiska persona nebija zem sankcijām.
Uzskatu, ka šķietamais sankciju pārkāpums ir tikai iegansts vajāšanai, mērķis ir piebeigt vārda brīvību Latvijā.
Ja valdībai un specdienestiem patiešām rūp sankciju pārkāpšana, kāpēc tad tie piever acis uz to, kas notiek saimnieciskajā jomā? Piemēram, enerģētikā?
***
Sākumā nedaudz vispārīgas informācijas.
BRELL tīkls – Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energoapgādes loks. Tas nodrošina šo piecu valstu energosistēmu darbošanos sinhronā režīmā.
Vienošanās puses ir šādas kompānijas:
Valsts ražošanas apvienība “Belenergo” (Baltkrievija),
Publiskā akciju sabiedrība “FSK EES” (Krievija),
Akciju sabiedrība “SO EES” (Krievija),
“ELERING AS” (Igaunija),
AS “Augstsprieguma tīkls” (Latvija),
UAB “LITGRID” (Lietuva).
Latvijas atslēgšanās no BRELL tīkla plānota 2025. gadā.
***
Publiskā akciju sabiedrība “FSK EES” – Publiskā akciju sabiedrība “Vienotās energosistēmas federālā tīkla kompānija” (2022. gada oktobrī mainījusi nosaukumu uz Publiskā akciju sabiedrība “Federālā tīkla kompānija - Rosseti”).
2021. gada jūnijā par publiskās akciju sabiedrības “FSK EES” direktoru padomes locekli kļuva Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Jevgeņijs Grabčaks. Šeit ir saite uz publikāciju par viņa ievēlēšanu (krievu valodā): https://www.bigpowernews.ru/news/document98642.phtml?ysclid=lh1mids0t7105402799, kā arī direktoru padomes sēdes protokols, kurā viņš piedalās (krievu valodā) https://www.fsk-ees.ru/upload/docs/10012022_protokol_SD_FSK_EES_563.pdf.
Un tagad – uzmanību: 2017. gada 4. augustā Jevgeņijs Grabčaks tika iekļauts ES sankciju sarakstā. Par to, ka nodarbojās ar “Siemens” turbīnu piegādi uz Krimu.
Līdz ar to Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls” regulāri sadarbojusies un veikusi finanšu norēķinus ar kompāniju, kuras vadībā ietilpst persona, kas atrodas zem Eiropas sankcijām.
Ir atrodami arī publiski pieejami dokumenti, kas apliecina šo sadarbību. Piemēram, BRELL Energosistēmu komitejas 42. sēdes pārskats (krievu valodā) http://energo-cis.ru/news/42-oe_zasedanie_komiteta/?year=2021&month=10, ar AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvju piedalīšanos. Sēde notika 2021. gada 18. oktobrī, t.i., pēc tam, kad Jevgeņijs Grabčaks tika ievēlēts par publiskās akciju sabiedrības “FSK EES” direktoru padomes locekli.
***
Par vēl vienu Krievijas kompāniju – publisko akciju sabiedrību “Inter RAO”. Tās darbības galvenais virziens ir starptautiskā elektroenerģijas tirdzniecība. Partneris Latvijā ir SIA “INTER RAO Latvia”.
Elektroenerģijas piegāde Latvijā notika līdz 2022. gada 22. maijam. Pēc gada, 2023. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas aizliedz darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju.
2022. gada 28. februārī publiskās akciju sabiedrības “Inter RAO” direktoru padomes priekšsēdētājs Igors Sečins tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Līdz ar to vismaz trīs mēnešu laikā SIA “Inter RAO Latvia” īstenoja komerciālu sadarbību ar uzņēmumu, ko kontrolēja persona no sankciju saraksta.
***
Esmu jau publicējis portālā pietiek.com rakstu https://pietiek.com/raksti/butu_tik_cilveks,_pants_atradisies_latvija_visi_ir_vienlidzigi_likuma_prieksa,_bet_dazi_ir_vienlidzigaki_par_citiem/, kurā rakstīju, ka vajāšana par sankciju pārkāpšanu tiek īstenota selektīvi. Citēšu:
“Tajā pašā 2020. gadā, kad tika uzsākts process pret žurnālistiem, Jūrmalā notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tajā piedalījās gan Latvijas, gan Krievijas sportisti. Acīmredzami abu valstu volejbola federācijas cieši sadarbojās savā starpā.
Bet Viskrievijas volejbola federācijas Novērošanas padomes priekšsēdētājs tak ir – ak, šausmas! – Nikolajs Patruševs. Nevis propagandists D. Kiseļovs, bet viens no Krievijas politikas veidotāju šaurā loka. Eiropas Savienības sankciju sarakstā – kopš 2014. gada.
Taču kaut kā neesmu dzirdējis, lai pie Latvijas volejbola federācijas vadītājiem vai sportistiem ar kratīšanu būtu ieradušies Valsts drošības dienesta darbinieki.”
Analoģiska situācija ir ar Dmitriju Rogozinu. Kopš 2014. gada viņš ir ES sankciju sarakstā, bet tas netraucēja Eiropas Kosmosa aģentūras kontaktiem ar Rogozina vadīto Krievijas valsts korporāciju “Roskosmos”.
Gala secinājums. Individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem automātiski netika attiecinātas uz viņu vadītajām valstiskajām, ar valsti cieši saistītajām vai sabiedriskajām struktūrām.
Varbūt Valsts drošības dienests arī gribētu “attiecināt”, bet tas bija pārāk sarežģīti – gan no juridiskā, gan no politiskā viedokļa. Taču žurnālistiem izdarīja izņēmumu. Nu ļoti gribējās, lai viņi beidzot apklustu.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
