Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izlasot likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums", kas atrodas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, to gatavojot uz 3. lasījumu - pieņemšanai Saeimas sēdē, neatrodam nevienu punktu vai pantu, kas liecinātu par īrnieka un izīrētāja tiesību sabalansēšanu, kas attiecas uz īrnieku tiesībām. Arī izīrētājiem likums paredz pilnīgi aplamus, nevajadzīgus ierobežojumus.

Sevišķi draudošs šis likums ir denacionalizēto māju īrniekiem, jo viņi atrodas piespiedu situācijā, tiek atstāti bez kompensācijas risinājuma, kas tika paredzēta saistībā ar dzīvojamo māju denacionalizāciju. Likumprojekts ir klajā pretrunā ar daudzām Civillikuma un citām normām, kas tika minēts sabiedrisko organizāciju protesta vēstulēs Saeimai un Ekonomikas ministrijai.

Likums nav saskaņots ar Eiroparlamenta 21.01.2021. g. rezolūciju par mājokļa tiesību nodrošināšanu un pieejamību Eiropas valstīs atbilstoši maksātspējai. Likumā nav neviena punkta vai panta, kas nodrošinātu to "labumu" gūšanu, kas noteikti saistībā ar mājokļa būtību, proti, ar Civillikuma 2134.pantu: " Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt" - pagalms, autostāvvieta, bēniņi, pagrabtelpa, papildu mantu novietnes, bērnu rotaļu laukumi utt.

Lasi: īrniekam ar likumu demokrātiskā valstī tiek ierādītas četras sienas, nosacīti kā kamera cietumniekam. Brīvā līguma īrnieki, ja viņus neapmierinās īres maksa vai nosacījumi, ja par šādu likuma redakciju Saeima nobalsos un tiks noteikti likumā ieviestie ierobežojumi, meklēs un atradīs "melno tirgu" - ir daudz brīvo izīrējamo individuālo dzīvokļu, kuri nekādai uzskaitei vai regulācijai nepadodas.

TOTIES DENACIONALIZĒTO MĀJU PIESPIEDU ĪRNIEKIEM TĀDAS IZVĒLES NAV, jo, kā jau teikts, viņi atrodas piespiedu īres situācijā. Patiesībā nevienai īrnieku kategorijai, kuras jau atrodas īres attiecībās, likumā nav piešķirtas īres maksas lieluma izvēles vai apstrīdēšanas iespējas, tātad izvēle - maksāt tik, cik prasīs izīrētājs, vai viņi no dzīvokļa tiks izmesti uz ielas, uz "nekurieni".

Protams, denacionalizēto māju un visiem citiem īrniekiem ir vairākas spēkā esošo likumu normas, kas aizsargā viņu tiesības, bet tās izmantot un aizstāvēties ir jāprot, jāzina likumi, kas attiecas UZ JAU IEGŪTĀM ĪRES TIESĪBĀM, ko nodrošina Civillikums un citi spēkā esošie likumi un likums, kas nosaka, ka LIKUMAM NAV ATPAKAĻEJOŠA SPĒKA, vai ja tas pasliktina indivīda tiesības un nosacījumus.

Bet ir zināms arī tas, ka tiesā uzvar tas, kuram vairāk naudas un iespēju izmantot juristu pakalpojumus vai izmantot pat interešu konflikta apstākļus. Toties likumā izīrtētājiem ir dots "ierocis" - jaunais īres likums, lai terorizētu un tracinātu denacionalizēto māju un arī visus citus īrniekus, kuriem jau ir noslēgti īres līgumi vai izveidojušās īres tiesiskās attiecības.

Likums, pēc biedrības “AUSMA” ieskata, ir drūms, neskaidrs, negodīgs, pretrunīgs un tendēts uz vēl lielāku divu pušu – īrnieku un īzīrētāju sociālās spriedzes un naida atmosfēras pastiprināšanu, kas jau tāpat sapringta līdz baltkvēlei. Ir pienācis laiks biedrībām un individuāli īrniekiem steidzami vērties pie valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt šādu likumu.

Lasi likumprojekta tekstu un priekšlikumu tabulu 3. lasījumam: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/41262722A6E696B0C22586800054BEB3?OpenDocument Īres likums – deportāciju aksts ?

* biedrības „AUSMA” valdes loceklis

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...