Vai „Dzīvojamo telpu īres likums”, ko komisija Saeimā gatavo trešajam lasījumam, nav īrnieku un izīrētāju naida kurināšanas akts?
Klementijs Rancāns*26.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasot likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums", kas atrodas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, to gatavojot uz 3. lasījumu - pieņemšanai Saeimas sēdē, neatrodam nevienu punktu vai pantu, kas liecinātu par īrnieka un izīrētāja tiesību sabalansēšanu, kas attiecas uz īrnieku tiesībām. Arī izīrētājiem likums paredz pilnīgi aplamus, nevajadzīgus ierobežojumus.
Sevišķi draudošs šis likums ir denacionalizēto māju īrniekiem, jo viņi atrodas piespiedu situācijā, tiek atstāti bez kompensācijas risinājuma, kas tika paredzēta saistībā ar dzīvojamo māju denacionalizāciju. Likumprojekts ir klajā pretrunā ar daudzām Civillikuma un citām normām, kas tika minēts sabiedrisko organizāciju protesta vēstulēs Saeimai un Ekonomikas ministrijai.
Likums nav saskaņots ar Eiroparlamenta 21.01.2021. g. rezolūciju par mājokļa tiesību nodrošināšanu un pieejamību Eiropas valstīs atbilstoši maksātspējai. Likumā nav neviena punkta vai panta, kas nodrošinātu to "labumu" gūšanu, kas noteikti saistībā ar mājokļa būtību, proti, ar Civillikuma 2134.pantu: " Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt" - pagalms, autostāvvieta, bēniņi, pagrabtelpa, papildu mantu novietnes, bērnu rotaļu laukumi utt.
Lasi: īrniekam ar likumu demokrātiskā valstī tiek ierādītas četras sienas, nosacīti kā kamera cietumniekam. Brīvā līguma īrnieki, ja viņus neapmierinās īres maksa vai nosacījumi, ja par šādu likuma redakciju Saeima nobalsos un tiks noteikti likumā ieviestie ierobežojumi, meklēs un atradīs "melno tirgu" - ir daudz brīvo izīrējamo individuālo dzīvokļu, kuri nekādai uzskaitei vai regulācijai nepadodas.
TOTIES DENACIONALIZĒTO MĀJU PIESPIEDU ĪRNIEKIEM TĀDAS IZVĒLES NAV, jo, kā jau teikts, viņi atrodas piespiedu īres situācijā. Patiesībā nevienai īrnieku kategorijai, kuras jau atrodas īres attiecībās, likumā nav piešķirtas īres maksas lieluma izvēles vai apstrīdēšanas iespējas, tātad izvēle - maksāt tik, cik prasīs izīrētājs, vai viņi no dzīvokļa tiks izmesti uz ielas, uz "nekurieni".
Protams, denacionalizēto māju un visiem citiem īrniekiem ir vairākas spēkā esošo likumu normas, kas aizsargā viņu tiesības, bet tās izmantot un aizstāvēties ir jāprot, jāzina likumi, kas attiecas UZ JAU IEGŪTĀM ĪRES TIESĪBĀM, ko nodrošina Civillikums un citi spēkā esošie likumi un likums, kas nosaka, ka LIKUMAM NAV ATPAKAĻEJOŠA SPĒKA, vai ja tas pasliktina indivīda tiesības un nosacījumus.
Bet ir zināms arī tas, ka tiesā uzvar tas, kuram vairāk naudas un iespēju izmantot juristu pakalpojumus vai izmantot pat interešu konflikta apstākļus. Toties likumā izīrtētājiem ir dots "ierocis" - jaunais īres likums, lai terorizētu un tracinātu denacionalizēto māju un arī visus citus īrniekus, kuriem jau ir noslēgti īres līgumi vai izveidojušās īres tiesiskās attiecības.
Likums, pēc biedrības “AUSMA” ieskata, ir drūms, neskaidrs, negodīgs, pretrunīgs un tendēts uz vēl lielāku divu pušu – īrnieku un īzīrētāju sociālās spriedzes un naida atmosfēras pastiprināšanu, kas jau tāpat sapringta līdz baltkvēlei. Ir pienācis laiks biedrībām un individuāli īrniekiem steidzami vērties pie valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt šādu likumu.
Lasi likumprojekta tekstu un priekšlikumu tabulu 3. lasījumam: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/41262722A6E696B0C22586800054BEB3?OpenDocument Īres likums – deportāciju aksts ?
* biedrības „AUSMA” valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
