Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmējdarbība Latvijā šodien ļoti atšķiras no uzņēmējdarbības laikā pirms divdesmit gadiem, kad es spēru savus pirmos soļus biznesā. Šobrīd ir tik daudz atbalsta iespēju, kur uzņēmējs var vērsties ar savu biznesa ideju, un, ja tai ir potenciāls, saņemt pirmo starta kapitālu. Pirms 20 gadiem vispirms bija jāsakrāj nauda, lai vispār kaut ko uzsāktu.

ES līdzekļu sadales problemātika

Šobrīd liels atbalsts daudziem ir arī Eiropas Savienības fondi. Uzreiz gribētos uzsvērt, ka neesmu liela ES līdzekļu izmantošanas atbalstītāja, taču nenoliedzu, kas tas ir bijis būtisks atbalsts daudziem uzņēmējiem. Sliecos piekrist Aigara Rostovska paustajam kādā intervijā, kad viņš nebaidījās būt nepopulārs un atzina, ka Eiropas fondu finansējums ir neveselīga nauda. Nenoliedzami, šie līdzekļi ir apjomīgi, pieejami un apgūstami, taču ir vērts aizdomāties par to sadalījumu un apguves efektivitāti.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka fondu sadale ir neefektīva, tāpēc noteikti būtu jādomā par sadales principu maiņu. Patiesībā tikai tad, kad šī “naudas plūsma” apstāsies un iestāsies zināma radošā un/vai ekonomiskā krīze, mēs sapratīsim, kas mēs īsti esam bez Eiropas naudas. Kuri uzņēmumi tad spēs izdzīvot un pierādīt sevi?

Lai zinātne ietu kopsolī ar biznesu

Viens no spilgtiem piemēriem ir atbalsts izglītībai un zinātnei, proti, ja tiktu uzlabota ES finansējuma sadales un pielietošanas caurskatāmība, piemēram, Kompetences centru finansēšanā, esmu pārliecināta, ka mēs iegūtu daudz lielākus līdzekļus, ko novirzīt zinātniskajiem pētījumiem, un rezultāts būs acīmredzams. Problēma ir ne tik daudz pašā finansējumā, bet tā sadales sistēmā, kas ļauj līdzekļus izmantot arī negodprātīgi. Līdztekus tam, protams, ir arī labās prakses piemēri, taču līdz pārdomātai un caurspīdīgai līdzekļu sadalei vēl tāls ceļš ejams.

Šobrīd ir pārāk mazs atbalsts jaunajiem zinātniekiem, lai viņi spētu iet roku rokā ar uzņēmējiem. Bet tas taču ir ideāls, uz ko tiecas katra attīstīta valsts – lai zinātne ietu kopsolī ar biznesu. Šobrīd zinātne ir krietni aizmugurē, taču jaunajiem zinātniekiem ir liels un neizsmeļams potenciāls virknē jomu. Informācijas tehnoloģijas, inovatīvie produkti, biznesa psiholoģija u.c. Lielajiem eksporta milžiem ir savas laboratorijas, turklāt regulāri ārvalstīs tiek pasūtīti pētījumi dažādās jomās, un mūsu uzņēmumu līdzekļi aizplūst. Ja zinātne ietu kopsolī ar biznesu, arī izglītības nozarē teorija un prakse vairs nebūtu nošķirta, sabiedrība sāktu aizvien vairāk izprast izglītības vērtību, palielinātos studējošo skaits un Latvijas tautsaimniecība iegūtu izglītotus vadītājus, kas vairotu IKP pieaugumu.

Izdzīvo tie, kuri dara

Biznesa augstskola Turība kā uzņēmums ir spilgts pierādījums tam, ka izdzīvo tie, kuri dara. Arī sarežģītās nozarēs. Bez valsts atbalsta ir izcīnīta stabila vieta nozarē, ko apliecina arī iekļūšana starp 100 izcilākajiem Latvijas eksportētājiem. ES atbalsts ir lieliski piemērots start-up uzņēmumiem, taču vienlaicīgi tas padara slinku un traucē radošumam. 

Bez Eiropas naudām spēs izdzīvot tie, kuri raugās ārpus Latvijas robežām, un kuriem nav svešs mārketings. Tas nenoliedzami ir grūtāk, nekā darboties lokālā tirgū, bet grūtības norūda. Uzņēmumam, kurš vēlas darboties arī bez ES atbalsta, jāīsteno vairāki būtiski kritēriji: jābūt ilgtermiņa stratēģijai un mērķiem, nepieciešama spēcīga lokomotīve (uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs), jāīsteno risku diversifikācija, kā arī jāattīsta starptautiskā sadarbība un mārketings. Tad nebūs jāraizējas arī gadījumā, ja naudas plūsma no ES apstāsies.

Pārprastais valsts atbalsts

Latvijā uzņēmējdarbība ir ļoti izplatīta, tāpēc reizēm aizdomājos par populāro frāzi – valstij jāatbalsta uzņēmēji. Vai tiešām valstij jāatbalsta visi un ikviens? Un ko vispār nozīmē valsts atbalsts? Latvijā ir plašas iespējas, valsts var kalpot kā tilts, lai sasniegtu problēmas risinājumu un atrastu finansējumu, taču viss atkarīgs no tā, cik katrs pats ir čakls. Tāpēc jau tā saucas uzņēmējdarbība, no vārda uzņēmīgs. Reizēm valsts atbalsts tiek saprasts ačgārni, uzskatot, ka valstij kaut kas ir jādod. Bet atbalsts var izpausties arī citādi, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau ilgstoši atbalsta eksportu, turklāt ar labiem panākumiem.

* Biznesa augstskolas „Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA “Sky Port” valdes locekle

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...