Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerģijas cenām arī nākotnē? Neesam gan

Āris Žīgurs, bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs
23.12.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visu pasauli pārsteigušas augstās enerģijas cenas 2021. gada otrajā pusē. Un, domājams, Covid-19 ir tikai kā odziņa uz tortes, nevis galvenais iemesls cenu lēcienam. Ap 2015. gadu, strauji samazinoties enerģijas cenām, dabasgāzes plašā pieejamība un zemā cena nodrošināja tās konkurētspēju ar oglēm, un daudzi ģenerācijas uzņēmumi sāka aizstāt ogļu spēkstacijas ar gāzi darbināmām, tādējādi palielinājās globālās enerģētikas sistēmas atkarība no gāzes.

Diemžēl zemā gāzes cena nav stimulējusi papildu ieguldījumus tās ieguvē, bet visai daudzi ģenerējošajās jaudās ieguldījušie investori cietuši lielus zaudējumus vai guvuši, viņuprāt, nepietiekamu peļņu. Tas kopsummā nosaka tendenci, kāpēc tirgū elektroenerģijas cenas palielinās.

2020. gadā Covid-19 ietekmē samazinājās enerģijas pieprasījums un piedāvājums. Var uzskatīt, ka, pateicoties neparasti spēcīgajiem fiskālajiem stimuliem ziemeļu puslodē, globālā apetīte pēc enerģijas atjaunojās daudz ātrāk nekā piegādes ķēdes. Šogad ir bijis augstākais pēcrecesijas izaugsmes temps pēdējās astoņās desmitgadēs.

Tomēr pandēmija pasaules enerģētikas nozarē atstājusi aiz sevis nepaveiktus darbus: epidemioloģiskie nosacījumi un slimības uzliesmojumi likuši daudziem ražotājiem atlikt ieplānotos tehnoloģisko iekārtu uzturēšanas darbus, kas, kopā ar piegādes ķēžu disfunkcijām, traucējis palielināt ražošanu 2021. gadā.

Enerģētikā jau sen vairs nav iespējams skatīt pasaules reģionus atrauti vienu no otra. Visa veida energoresursu cenas ir biržās noteiktas, un gan mazie, gan lielie tirgus dalībnieki piedalās šajā procesā. Un nav svarīgi, vai runa ir par naftu, šķeldu, vēja enerģiju vai oglēm, – administratīvi kaut ko noteikt nav iespējams, un ekonomiskās likumsakarības atstās ietekmi arī uz mūsu ikdienu.

2021. gada decembra pirmajās dienās Baltijas valstu – un ne tikai – elektroenerģijas patērētāji piedzīvoja augstu cenu šoku, elektroenerģijas cenai par 1 kWh pārsniedzot 1 eiro jeb 1000 EUR/MWh. Tikpat augsta stundas cena bija vērojama Somijā, bet dienu iepriekš augsta cena virs 600 EUR/MWh izplatījās Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Zviedrijas dienvidos un Dānijā ap Kopenhāgenu.

Kopš pilnīgas elektroenerģijas tirgus atvēršanas visiem patērētājiem pagājušās desmitgades vidū bija vērojama cenu samazināšanās no 0,05 EUR/kWh līdz 0,03 EUR/kWh, nakts stundās pat tuvojoties nulles vērtībām vai atsevišķās stundās kļūstot negatīvām. Protams, ieraugot cenu 0,6 EUR/kWh vai pat 1 EUR/kWh, katrs domājošs cilvēks uzdod jautājumu: vai viss ir kārtībā? Desmitkārtīga, divdesmitkārtīga izmaksu kāpuma apstākļos aizdomājas ne tikai tās mājsaimniecības, kas ļoti rūpīgi pārdomā katru izdevumu pozīciju, bet arī ikdienā bezrūpīgie.

Tāds cenu lēciens ne tikai sit pa mājsaimniecību kabatu, bet liek uzņēmējiem pārvērtēt sava biznesa izmaksas, iespējas un konkurētspējas perspektīvas. Un, pats galvenais, samazina paļāvību par saimnieciskās darbības stabilitāti, grauj uzticēšanos enerģijas piegādātājiem, apgrūtina vai padara neiespējamu noslēgto līgumu izpildi.

"Nordpool" tirgus, kura dalībnieki ir visi Baltijas valstu lielie elektroenerģijas uzņēmumi, darbojas pēc teorētiski nevainojamiem tirgus principiem. Vienkāršoti: kam ir enerģija, tas piedāvā to nākamās dienas tirgū par pamatotu cenu, iegūst tiesības to piegādāt un saņemt samaksu. Kā pirmie tirgū iekļūst lētākie piedāvājumi, bet tirgus cenu nosaka pēdējais (dārgākais) piedāvājums, kas noved kopējo piedāvājuma apjomu kopējā pieprasījuma līmenī. Ja gadījumā kāda no ražošanas jaudām nav pieejama, tad tirgus dalībnieka pienākums ir to paziņot "Nordpool" biržai, un ikviens šos paziņojumus var izlasīt elektroniskajā tirgus vietnē.

Šķiet, ka tomēr šim modelim ir arī ēnas puses. Valstu elektroenerģijas uzņēmumi, tirgus dalībnieki savstarpēji nesarunājas, tie ir konkurenti. Arī it kā saprotami. Tālāk paliek drusku miglaināk – katrs plāno savu iekārtu remontdarbus, kā pašam ērtāk, kā pašam sanāk, kā nosaka iekārtu ekspluatācijas noteikumi. Iznākums 2021. gada 7. decembrī ir tāds, ka Baltijā tirgum kopā nav pieejamas ražošanas jaudas ap 1300 MW (katrā valstī mazliet virs 400 MW) un elektrības cena sasniedz 1000 EUR/MWh. Trīs mazu, savstarpēji integrētu valstu energoapgādes uzņēmumi rīkojas autonomi, jo tāda ir tirgus prasība. It kā katras valsts sistēmas operatoram (Latvijā – "Augstsprieguma tīkliem") vajadzētu raudzīties, lai sistēma droši funkcionētu un dažādu jaudu piedāvājums būtu pietiekams nevainojamai elektroenerģijas piegādei.

Sistēmas operators to arī dara. Bet diez vai tautsaimniecību un iedzīvotājus apmierina princips – elektroenerģijas piegāde par jebkādu cenu. Sistēmas operatoru pienākumos neietilpst prasība rūpēties par zemu elektroenerģijas cenu. Bet diemžēl tirgus pats zemu cenu atsevišķos brīžos nenodrošina. Cena var turēties 600 vai 1000 EUR/MW līmenī tikai tad, ja neviens tirgus dalībnieks nespēj piedāvāt zemāku. Tātad attiecīgajā brīdī nav reālu iekārtu, reālu jaudu, kas spētu piepildīt tirgus pieprasījumu ar elektroenerģiju par pieejamu cenu.

Kāds ir jaudu nodrošinājums Baltijā? Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus un ģenerējošās jaudas uz Skandināvijas fona ir ļoti mazas. Skandināvijas jaudas sasniedz 70 000 MW, kamēr Baltijas valstīs ģenerējam zem 4000 MW, t.i., aptuveni 5%. Kopumā Baltijā pieprasījums ir 4500 MW un ģenerācija ap 3700 MW, kas mainās pa stundām. Latvija un Igaunija šajās decembra dienās ir pašpietiekamas, Latvija pat nedaudz enerģiju eksportē.

Ar nožēlu jāsaka, ka vistrakāk iet mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kam darba dienas vidū atskaitēs var ieraudzīt, ka valsts patēriņš ir 2000 MW, bet ģenerācija – tikai 200 MW. Nav skaidrs, kāpēc netiek darbināts Elektrēnu stacijas jaunais G-9 gāzes bloks. Mērķis uzbūvēt atomstaciju Lietuvā nav piepildījies, bet stratēģiskie mērķi uzbūvēt vēja parkus ar vairāku tūkstošu MW jaudu īstenosies kaut kad nākotnē.

Arī no bezvēja neesam pasargāti, tāpēc pastāv pamatotas šaubas, vai investīcijas vēja parkos ļautu piedāvāt sabiedrībai lētu enerģiju vienmēr. Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas ražotāji strādā ar pieejamām iekārtām, un jāsaka – mums palīdz tas, ka bagātīga sniega sega ir uzsnigusi uz vēl nesasalušas zemes, tā ir silta un, sniegam kūstot, Daugavā ir pietiekama ūdens caurplūde, kas ļauj ražot ap 600 MW hidroelektroenerģijas. Turpmākajos ziemas mēnešos tik daudz ūdens var nebūt.

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerģijas cenām nākotnē? Neesam gan. Baltijā ir reālu, strādājošu jaudu trūkums. Augsts elektroenerģijas pieprasījums turas tikai dažas dienas vai nedēļas gadā, tirgus stimuli paši par sevi ātrai jaunu bāzes jaudu ieviešanai ir nepietiekami, bet ražošanas jaudu deficīts vienā valstī ceļ debesīs cenas visās. No patērētāja viedokļa būtu pilnīgi vienalga, kurā valstī jaudas attīsta, jo ir nodrošināti elektroenerģijas pārvades tīklu savienojumi. Varbūt ir pienācis laiks veidot vienu vienotu Baltijas elektroenerģijas ražotāju? Katrs atsevišķi mēs stāstām savu tālās, gaišās nākotnes vīziju par vēja parku uzvaras gājienu, bet enerģija ir vajadzīga tagad un tūdaļ, droši un par pieejamām cenām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

21

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

FotoBrīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.
Lasīt visu...

21

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

FotoEs uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Lasīt visu...

21

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

FotoSaeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
Lasīt visu...

21

Bezroku antiutopija

FotoLai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas globālu farmaceitisko uzņēmumu bioniskās rokas zilā ANO karoga krāsā ar čipu, kas signalizē par svešas mantas piesavināšanos.
Lasīt visu...

21

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

FotoEksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar šo daiktu pazīstami. Pavisam cita lieta ir „zombējošais internets”. Šīs parādības vēsture ir pavisam īsa, bet tā strauji uzņem apgriezienus.
Lasīt visu...

21

Zahejs

FotoGarīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda. Viņš kļuva zināms un pat populārs tūkstošiem gadu. Viņu sauca Zahejs. Šodien par Zaheju teiktu, ka viņš bija korumpēts ierēdnis, ņēma kukuļus, vairoja savu labklājību uz citu rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...

Foto

Kur tad ir tās „reālās dzīves” priekšrocības, salīdzinot ar „virtuālo pasauli”?

Cilvēkiem piemīt indeve uzskatīt, ka, ja kas patīk viņiem, tad arī pārējiem tam jāpatīk. Ja...

Foto

Orvelisms

- Kāpēc turpināt balto krāsu saukt par balto krāsu?- Bet kā lai sauc balto krāsu? - Par zaļu, protams. - Kā tas ir? Kāpēc?...

Foto

Ko nevar celt, to nevar nest

Runa neiet, jo tai nav kāju un tāpēc tā nevar paiet. Runa nav arī par to, ka cilvēki būtu tendēti...

Foto

Nomērīta ES pseidobrīvības pavada

Kad ES iedzīvotāju vairākuma pretestības gars ir salauzts, tirāni palēnām atklāj kārtis. Nedēļu pirms Ziemassvētkiem EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja,...

Foto

Ziemassvētku liekuļi

“Pasaules ļaunīšu” dienderi Dievzemītes augstajos krēslos Ziemassvētkos atļāvās atklāti paņirgāties par latvju tautu. Izliekoties, ka nav visa ļaunuma sakne mūsu valstī, šie sprukstiņi bārstīja...

Foto

Par lūkošanos anālās atveres tumsā kā vēstures finālā

Lieta ir patiešam nopietna. Publiskajā telpā parādās arvien vairak neapšaubāmu pierādījumu tam, ka Fukujamas prognozes par vēstures beigam...

Foto

Viss, kas nav no Dieva, ir no velna

Šis nav tiem, kuri apgalvo, ka nedz Dieva, nedz velna nav. Šis ir tiem, kuri zina, ka tad,...

Foto

Tie ir tie paši...

Tie paši, kas veic genocīdu ar piespiedu vakcināciju, kas uzspiež maskas, kas dala cilvēkus kastas......

Foto

Ja nereģistrēsieties, jūsu viedoklis „Delfus” vairs neinteresēs

Domājot par kvalitatīvas diskusiju telpas veidošanu, Latvijā vadošais ziņu medijs "Delfi" ieviesis izšķirošas izmaiņas rakstu komentēšanas iespējās, – turpmāk...

Foto

Vai mūsu veselais saprāts un dzīvotgriba uzvarēs?

Jums viss drošums tik tērauda bruņās, Bailes ņirgājas jūsu vispārdrošās runās. Jums prātus mierina asins un vīna tvaiks - Bet...

Foto

Tagad baidieties no omikrona!

25. novembra rīts pasaulē sākās ar paniku. Sākumā speciālistu vidū. Dienvidāfrikā tikko bija atklāts jauns Covid-19 paveids – ar milzīgu skaitu jaunu mutāciju,...

Foto

Psihiskās novirzes pēc potes

Esmu ievērojis, ka pēc potes pret kroņa vīrusu saņemšanas daži injicētie paliek dīvaini. Līdzīgos novērojumos dalās daudzi cilvēki. Vēl vakar viņu tuvinieks...

Foto

Vēstule vakcinatoriem un sertificētājiem

Sertificēt brīnumu. Jā, jā - es esmu brīnums. Tāpat kā tu, draugs. Kad es šķetinu laika pavedienu, tas mani atved pie Radītāja....

Foto

Daidžests: viņi ņirgājas par mums

Labklājības (jau pie šī vārda Dievzemītē var ierēkt) ministrs Gatis Eglītis, kurš ar īpašu apķērību neizceļas, publiski skaidri noformulē valdības politiku:...

Foto

Tas, kas nav dzīvojis, - tas taču nevar arī nomirt, vai ne?

Domāju, jābūt drosmīgiem un beidzot jāpasaka atklāti - ir pēdējais laiks nopietni izvērtēt tikšanās...

Foto

Šimbrīžam sazvērestības teorija

To, ka potēšanai pret kroņa vīrusu nav nekā kopēja ar rūpēm par veselību,  manuprāt, nesaprot vairs tikai pilnīgi naivuļi vai nelgas. Tomēr sociāli...

Foto

Dot vai ņemt?

Dzīves laikā mēs gan saņemam, gan dodam citiem. Kad patiesi jūtamies labāk – kad saņemam vai kad dodam paši?...

Foto

Kā pareizi īstenot savas konstitucionālās tiesības

Ļoti rūpīgi sekoju līdzi galveno Latvijas Satversmes “ekspertu” viedokļiem „Rododendra” akcijas laikā. Par pamatu ņemot iepriekš minēto ekspertu gudrākās un...

Foto

Kā saka, katrs saņem to, ko pelnījis

Kamēr Rīgā policijas uzraudzībā mēģina ziedēt rododendrs, Pavļutam jāsāk sist trauksmes bungas – Lielbritānijā jau VIENS cilvēks nomiris AR...

Foto

Valsts policija aicina iedzīvotājus pat nemēģināt īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības

Saistībā ar aicinājumiem pulcēties pasākumā “Rododendrs” Valsts policija vērš uzmanību, ka šobrīd cilvēku pulcēšanās saskaņā...

Foto

Uzspiestā mirstības hronika

Cilvēkus biedē ar Covid-19 saslimušo un mirušo statistiku, turot stresā ik mīļu dieniņu. Kādu tas atstāj iespaidu uz ļaužu psihi, oficiozus neinteresē. Ir...

Foto

Sparāna nelikumīgās darbības tika fiksētas, pateicoties drošības iestāžu labai koordinācijai

Gada nogalē negaidīti ir aktualizējies jautājums par jauna Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja izvēli. Tas aktualizējās pēc...

Foto

No kara uz aizsardzību - un atpakaļ uz karu?

Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās NATO ārlietu ministri. Apsprieda alianses attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Pilsēta pasākumam...

Foto

Stutes potei būt

Varbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems...

Foto

Tā nebija nekāda provokācija, grāmatnīcas darbiniekiem tikai izskatījās!

Valsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī Jūsu norādītajā gadījumā, kas...

Foto

Viļņa Ķirša paziņojumi nav īsti korekti

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija...

Foto

Kā ne tikai es, bet arī citi var nesolīt iekšlietu darbiniekiem

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā...

Foto

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes...

Foto

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

Zinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa...

Foto

Informatīvie tēli

Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis...

Foto

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl...

Foto

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai...

Foto

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par...

Foto

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem...

Foto

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā...

Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...