Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Elita Veidemane NRA avīzē savā rakstā uzdod retorisku jautājumu “Vai gaišākas nākotnes vārdā jānojauc Edgara Kauliņa piemineklis?”[1]. Gan es, gan Elita esam dzimuši, auguši un mācījušies LPSR skolā, kur mums latviešu skolotāji mācīja, ka komunisti mūsu tautu ved pretī “gaišajai nākotnei”! Pieminekļa celšanu komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem un kolaboracionistiem, kuri savu dzīvi ir veltījuši cīņai par komunistu “gaišo nākotni”, nav šodienas stāsts par “gaišo nākotni”, bet gan par mūsu latviešu pārlieku lielo toleranci attiecībā uz mūsu kolaborāciju krievu un vācu okupācijai. Joprojām mūsu sabiedrībā ir liels skaits cilvēki, kuri atbalsta šo kolaborāciiju un izvairās apspriest šo sarežģīto tēmu. Vēsture nav par pagātni, bet gan par nākotni – “kas pagātni pētī, tas nākotni svētī”. 

Ne jau tāpat vien mūsu likumdevējs ir izdevis pat trīs likumus, kuri nosoda sadarbošanos ar okupācijas varu, tās atbalstīšanu un okupācijas varas slavināšanu - “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, “Latvijas krimināllikumu” un “Nacionālās drošības likumu”.

Diemžēl Aizsardzības ministrija nav pietiekami publiski skaidrojusi, cik praktiski neiespējama ir ne tikai “visaptverošā aizsardzība”, bet jebkāda veida pretestība apstākļos, kad liela tautas daļa ne tikai attaisno kolaborāciju, bet pat ievērojamākiem kolaborantiem ceļ un uztura pieminekļus. Edgara Kauliņa piemineklis nav vienīgais tāds, kurš slavina ievērojamus komunistiskās partijas aktīvistus. Tiesa, E.Kauliņa piemineklis pārsteidz ar to, ka tika uzcelts 32 gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Laikā, kad sākās PSRS okupācijas režīma un “krievu pasaules” slavinošo pieminekļu demontāža.

Grūti saprast pārmetumus Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrībai, ka tā nav pētījusi pārliecināta komunista Edgara Kauliņa biogrāfiju, kuru viņš pats ir diezgan izsmeļoši aprakstījis savā biogrāfiskajā grāmatā “Kad migla krīt”. Biedrība tikai vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Lielvārdē ir uzcelts piemineklis cilvēkam, kurš cīnījās pret Latvijas, Ukrainas un Polijas valstu pastāvēšanu. Kurš bija komunistiskās partijas Lielvārdes partorgs laikā, kad Latvijā plosījās Staļina represijas.

Vēstures pētnieki grāmatā “No NKVD līdz KGB” norāda, ka laikā no 1944.gada 12.oktobra līdz 1949.gada 20.janvārim Lielvārdes pagastā tika arestēti vismaz 69 cilvēki. Mēs nezinām cik stipri šajā visā bija iesaistīts Lielvārdes komunistiskās partijas partorgs “Kauliņtēvs”, bet ir zināms fakts, ka visi zemnieki, kuri Lielvārdē netika arestēti, līdz 1949.gada 25.martam bija “brīvprātīgi” atteikušies no saviem īpašumiem un iestājušies kolhozā. Savā grāmatā E.Kauliņš nenoliedz, ka tas ir bijis galvenokārt viņa nopelns. Tiesa, kā viņš to panācis, vēsture klusē, bet mēs varam to nojaust.

Tomēr tas, kāda ir kolaboranta Edgara Kauliņa iesaiste represijās pret Lielvārdes pagasta iedzīvotājiem un cik labs vai slikts viņš ir bijis, lai paliek vēsturniekiem. Biedrību absolūti neinteresē tas, cik viņš ļoti mīlējis bērnus, suņus vai cik labs bijis saimnieks un vadītājs. Mēs Edgaru Kauliņu netiesājam, bet gan norādam uz to, ka viņam uzceltais piemineklis ir pretrunā ar vērtībām, kuras iekļautas mūsu likumos. Šādi mums tuvākajos gados var tikt Rīgas centrā tikt uzcelts piemineklis Alfrēdam Rubikam vai Ventspilī Aivaram Lembergam. Abi šie personāži ir stipri līdzīgi E.Kauliņam, jo ir labi saimnieki, bijuši komunistiskās partijas funkcionāri un ir cilvēku grupa, kas viņus dievina.

Kas attiecas uz mītu, ka, pateicoties Kauliņtēvam, no Lielvārdes neviens netika izsūtīts, tad tam nav neviena vēsturiska fakta, kas to varētu apstiprināt. Vēl vairāk, vēsturniece Inese Dreimane, kura ir pētījusi šo periodu, apgalvo, ka neviens vietējais partorgs vai kolhoza priekšsēdētājs nevarēja iejaukties šajos sarakstos, jo izsūtīšanu organizēja Valsts drošības ministrija, t.i. čeka un vietējie par to tika informēti tikai pusotru diennakti pirms deportācijām, turklāt arī ne jau par tās mērķiem un sarakstiem. Panākt kādas izmaiņas tīri laika trūkuma dēļ pat teorētiski bija neiespējami.

Pēc Ogres mēra Egila Helmaņa apgalvojuma “Radziņa biedrības vēršanās pret pieminekli ietilpst tajā kņadā, kas ir organizēta pret mani.” Īsti nepaliek skaidrs, kāpēc godājamais Ogres pilsētas mērs to uztver tik personīgi, jo Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība savā vēstulē VARAM ministram ne ar vienu vārdu nav pieminējusi Helmani. Tāpēc vēlreiz Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība uzsver, ka tā iestājas pret padomju okupācijas notikumu un ar to saistītu personu slavināšanu, kura nākotnē novedīs pie tā, ka mēs, latvieši, nevēlēsimies pretoties ārvalstu agresijai, bet gan izvēlēsimies ar to sadarboties. 

Ģenerāla Pētera Radziņa biedrība, lai nerastos pārpratumi, šādi savā vēstulē VARAM formulēja savu attieksmi pret tikko uzcelto pieminekli latviešu kolaborantam E.Kauliņam: “Ogres novada dome, ceļot pieminekli cilvēkam, kurš ir apzināti un labprātīgi sadarbojies ar noziedzīgu organizāciju (Komunistisko partiju), ir bijis tās biedrs un funkcionārs, sadarbojies ar nelikumīgām (okupācijas) pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām un par šo kalpošanu saņēmis augstākos apbalvojumus, sniedz ziņu Latvijas iedzīvotājiem, ka augstāk minētie likumi un to uzliktie pienākumi nav jāpilda, jo gan likumi, gan pieminekļi tiek būvēti uz mūsu sabiedrības vērtībām. Šajā gadījumā šīs vērtības un likumi acīmredzami savā starpā konfliktē. Nevar tā būt, ka tiek celti pieminekļi personām par darbībām, kuras mēs ar likuma spēku nosodām.”

Tam nav nekāda sakara near Helmaņa kunga personību, ne ar kņadu ap viņu un to, kurā pusē viņš ir un kurā nav, bet gan par mūsu valsts likumiem un valsts pastāvēšanas vērtībām!

P.S. VARAM saskaņā ar Iesniegumu likuma 4.panta otro daļu ir pārsūtījusi biedrības iesniegumu izskatīšanai Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

* Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs

Padomju varas Lielvārdes pagasta arestēto personu saraksti[2]

1. Bērziņš Pēteris 1889, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.12.44. Aizsargs. 39382

2. Alksnis Mirdza 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.01.49. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985

3. Arājs Valfrīds 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 25.07.45. Kuldīgā savervēts par "SS Jagdverbandostaģentu. 39807

4. Aveniņš Jānis 1919, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.02.45. Dienēja vācu policijā Lielvārdes pag. 35079

5. Averka Jānis 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.03.45. Aizsargs, šucmanis. 37279

6. Baumanis Jānis 1913, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 11.04.47. Dienēja pašaizsardzībā, padomju pilsoņu arestu dalībnieks. 875

7. Bērziņš Pēteris 1889, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.12.44. Aizsargs. 39382

8. Cekuls Kārlis 1904, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 28.01.45. Aizsargs, aktīvs vāciešu atbalstītājs. 31203

9. Celmiņš Hugo 1907, Rīgas apr. Mālpils pag. 28.01.45. Aizsargs, apsargāja padomju karagūstekņu nometni, patrulēja uz šosejas Lielvārdes pag. 39896

10.  Danovskis Gvido-Alfreds 1911, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 31.10.44. 1941. g. janvārī Rīgas apr. Jumpravas pag. nodibināja pretpadomju grupu, pašaizsardzībnieks, dienēja grupā, aizsargs, Kureļa grupas dalībnieks. 16737

11.  Danovskis Lilija 1915, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 23.10.48. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985

12.  Dreimanis Andrejs 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 20.12.44. Aizsargs, dienēja ģenerāļa Kureļa diversiju orgānos. 36489

13.  Elksnis Jānis 1867, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.01.45. Aizsargs no 1920. g. P-10352

14.  Eniņš Mārtiņš 1887, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.08.46. Policists vācu okupācijas laikā. 5527

15.  Griķītis Jānis 1895, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 09.01.45. Aizsargs. 39382

16.  Gūtmanis Jānis 1896, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 12.10.44 Aizsargs, apsargāja dažādus objektus. 11835

17.  Irbe Andrejs 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.08.49. Šucmanis, aizsargs. 3184

18.  Janavs Kārlis 1890, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.10.44. Aizsargs, vāciešu atbalstītājs. 43255

19.  Johanštals Leons-Nikolajs 1924, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.10.45. Dienēja vācu armijas policijā, pretpadomju organizācijas "SS Jagdverband" dalībnieks. 42536

20.  Kaufmanis Jānis 1909, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.04.50. Dienēja dzelzceļa policijā, vēlāk Limbažu pilsētas policijā. 3820 Kaufmanis Jūlis 1907, Jelgavas apr. Kalnciema pag.

21.  Kaufmans Zelma 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.11.44.; 28.07.45. 1944. g. augustā izdeva Ogrē komunista B. sievu un papīrfabrikas strādnieces A. D. un A.-G.-Z. D.; 1941. g. izdeva Ogres gestapo priekšniekam Pārupam viņai zināmos padomju aktīvistus. Visu vācu okupācijas laiku ziņoja gestapo par Ogres papīrfabrikas strādniekiem. Aizliedza nelatviešu tautības strādniekiem sarunāties krievu valodā. P-1767; 15862

22.  Kārkliņš Valdis 1929, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.07.46. Pretpadomju organizācijas "Jaunie latviešu patrioti" loceklis. P-5039

23.  Klaviņš Jānis 1881, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 15.02.45. Piedalījās 1934. g. 15. maija apvērsumā, kara beigās izveda telefona stacijas no Rīgas uz Vāciju. P-2407

24.  Klaviņš Jānis 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.07.45. Šucmanis. 5827

25.  Krastiņš Indriķis 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.11.44. Aizsargs, pagasta vecākā palīgs. 11972

26.  Krasts-Čablis Jānis 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.09.40. Aizsargs, vecākais policists, sadarbojās ar politisko policiju. 7785

27.  Krauklis Kārlis 1894, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.02.45. Aizsargs, ģenerāļa Kureļa diversantu un teroristu grupas dalībnieks. 16737; 41190

28.  Krauze Mārtiņš 1884, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Latviešu biedrības loceklis, kulaks. P-5689

29.  Krūze Jānis-Arvīds 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 08.05.41. 1941. g. 4. un 5. maijā Lielvārdes pag. izplatīja pretpadomju satura skrejlapas. P-10703

30.  Labrovs Ivans 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.09.40. 1934. g. Tukumā izdeva politiskajai policijai LKP biedrus M. un F. K. 7373; 25702

31.  Lācis Andrejs 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 06.11.44. Aizsargs. 39382

32.  Liders Alfrēds 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 28.11.44. Aizsargs. 39382

33.  Liepa Kārlis 1905, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.10.44. Pašaizsardzībnieks, aizsargs 15

34.  Līcis Pauls 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Aizsargs, kontrrevolucionārā darbība. P-5205

35.  Marga Arnolds-Voldemārs 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.11.44. "SS Jagdverband" dalībnieks. 16737

36.  Martinsons Kārlis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Zemnieku savienības biedrs, politiskās policijas aģents. P-7094

37.  Mežiņš Kārlis 1917, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 21.02.45. Apsargāja padomju karagūstekņu nometni. 31691

38.  Mieriņš Aina 1928, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.10.50. Bandītu atbalstītāja Smiltenes pag. 38389

39.  Migla Jānis 1887, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.01.45. Šucmanis. P-10287

40.  Niedre Roberts 1899, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.01.51. Uzturēja sakarus ar bandītu grupas dalībniekiem Kurzemē. 40375

41.  Ozoliņš Jānis 1906, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 09.01.45. Bija aizsargu organizācijā. 39382

42.  Ozols Ernests 1882, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.01.46. Abrenes pilsētas galva, aktīvs vāciešu atbalstītājs. 285

43.  Ozols Pēteris 1885, Rīgas apr. Lielvārdes pag. Paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu 16.03.46. 1944.-1946. g. palīdzēja apsūdzētajam Blaumanim piesavināties valsts naudu 1658 rbļ. apmērā. 38551

44.  Ozols Valdis 1904, Rīgas apr. Rembates pag. 31.06.45. Bijušais aizsargs, okupācijas perioda aizsargs, lauksaimniecības biedrības vadītājs Lielvārdes pag. 14756

45.  Palejs Jānis 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.10.44. Aizsargs, piedalījās padomju partizānu tvarstīšanā. 3938

46.  Pētersons Eduards 1922, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 21.04.52. Dienēja vācu armijā, nacionālistiskas organizācijas dalībnieks. 19213

47.  Pitka Otīlija 1905, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.04.52. Slēpa nelegālistu. 192

48.  Plancis Voldemārs 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 12.10.44. Aizsargs, vācu izlūkdienesta aģents. 15052

49.  Priediens Zenta 1919, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.10.48. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985

50.  Pūriņš Andrejs 1898, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.11.44.; 24.05.46. Pašaizsardzībnieks, vācu izlūkdienesta diversiju grupas loceklis. 15052

51.  Rieksts Jānis 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Bijušais aizsargs, pašaizsardzībnieks, savā saimniecībā ekspluatēja cilvēkus. 17861

52.  Roze Jēkabs 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 08.10.49. Aizsargs, pašaizsardzībnieks. 3478

53.  Saulīte Jānis-Voldemārs 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Organizācijas "Pērkonkrusts" dalībnieks, aizsargu vada komandieris, veica pretpadomju aģitāciju. P-5383

54.  Saulītis Jānis 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Pašaizsardzībnieks, aizsargs, pagasta vecākā vietnieks. 17131

55.  Saulītis Voldemārs 1921,Rīgas apr. Lielvārdes pag. 04.05.45. Dienēja latviešu SS leģionā. P-10498

56.  Simsons Pēteris 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.01.45. Bija aizsargu organizācijā. 39382

57.  Starģis Jānis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Aizsargs, Lielvārdes pag. aizsargu nodaļas priekšnieks, uzturēja sakarus ar politpārvaldi. 44783

58.  Stārķis Gunārs 1922, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Izteica pretpadomju uzskatus. 19805

59.  Stārķis Jānis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.06.41. Aizsargs no 1928. g., Zemnieku savienības partijas nodaļas vadītājs Lielvārdē, Lielvārdes pag. vecākais, kulaks 58 ha zemes īpašnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, nelegālas aizsargu sanāksmes dalībnieks 1941. g. 27. martā Lielvārdes pag. Vāveru mājās. P-548

60.  Sudrabs Jānis 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.04.51. 1949. g. ziemā slēpa savās mājās Lēdmanes ciema Rudzīšos nelegālistu Jāni Lideri, organizēja bandītiem tikšanos ar viņu piederīgajiem. 6509

61.  Svāre Haris 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.05.45. Dienēja vācu armijas SS pulkā, diversantu un teroristu grupas "Meža kaķi" loceklis Kuldīgas apr. 42818

62.  Tilaks Mirdza 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 20.01.49. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985

63.  Virsis, arī Kalniņš Jūlis 1911, Jelgava. 28.02.47. Aizsargs, palīgpolicijas priekšnieks Lielvārdes pag. 856

64.  Zariņš Alfrēds 1915, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 31.05.46. Bandīts, 1946. g. maijā sastādīja pretpadomju satura skrejlapas tekstu. 38525

65.  Zariņš Juris 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.01.45. Aizsargs, piedalījās soda operācijās. 11957

66.  Zariņš Rihards-Jānis 1902,Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.05.41. Pretpadomju organizācijas "Latviešu tautas apvienība" biedrs no 1940. g. decembra, veica pretpadomju aģitāciju. P-3198

67.  Zīlēns Jānis 1917, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.10.44. Dienēja grupā Rīgas apr. un 316. policijas bataljonā, vācu izlūkdienesta aģents diversants. 40986

68.  Zvērs Voldemārs 1909, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 06.04.49. Pašaizsardzībnieks, 1947.-1948. g. strādāja par pārmijnieku Lielvārdes stacijā, veica pretpadomju aģitāciju. 5640

69.  Rozīts Kārlis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 10.03.20.; 11.03.21. Spekulēja ar kronām; vienu mēnesi 1915. g. Rīgā bija apakšpulkveža Kronhelma vadītā pretizlūkošanas dienesta aģents. Turēts aizdomās par spiegošanu vācu labā Petrogradā.P-47

[1] https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/418532-vai-gaisakas-nakotnes-varda-janojauc-edgara-kaulina-piemineklis

[2] No NKVD līdz KGB. 1999.g.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...