Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienas katru dienu tiek ziņots par cīņu ar koronavīrusu. Katru dienu tiek rīkotas preses konferences, tiek ziņots par sasniegumiem un sists vienam un otram pa plecu. Skaidrs, ka faktiski mēs varēsim saprast par situāciju ar veselības aprūpes nozari tikai tad, kad COVID būs nonācis Latvijā un mēs redzēsim cik tieši Veselības ministrija (VM) un tās vadītāja Ilze Viņķele ir gatava notiekošajam.
Šo dramatisko notikumu aizsegā paslīdējusi garām ziņa par citu, ne mazāk nozīmīgu lietu – mūžīgo cīņu ar neveiksmīgo e-veselības sistēmu. Skaidrs, ka, pieaugot saslimstībai ar koronavīrusu, arī e-veselības sistēmai nāksies pieredzēt iepriekš neredzētu slodzi... Vai VM un Viņķele ir sagatavojusi e-veselības sistēmu, vai mēs jau drīzumā dzirdēsim ka hakeri uzbrukuši ne tikai SPKC mājaslapai bet ar e-veselības sistēmai?
Kāpēc es to rakstu? "Par to, kas un kāda būs jaunā e-veselība, jāatstāj informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares un e-veselības lietotāju pārstāvju rokās(1).” Tā nesen paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele pēc kārtējā e-veselības brāķa, atsakoties no trešās kārtas uzlabojumiem. Par to, ka tās nav “viltus ziņas”, katrs pats var pārliecināties, ieejot Veselības ministrijas mājaslapā.
Ministre paceļ rokas un paņem pauzi, savukārt jūs, lietotāji, kuriem e-veselība jālieto obligāti, tieciet galā, kā nu mākat. Ārstiem un farmaceitiem kopā ar IT speciālistiem tagad jāizdomā, kā izlabot šo ministrijas brāķi. Priekšlikumus, kur rast naudu algām, gatavoja arī paši mediķi.
Jautājums – ko darīs ministre? Izvairīšanās no atbildības nav darbs. Čīkstēt par sistēmu nav darbs. Prasīt naudu nav darbs. Ministra darbs ir atrisināt problēmas, izveidot strādājošu un efektīvu sistēmu, atrast naudu. Kam vēl, ja ne ministram ir lielākas iespējas mainīt sistēmu, kura ir slikta un ārprātīgi dārga?
Kad ārsti un farmaceiti cēla trauksmi pirms e-veselības palaišanas, ministrija neieklausījās un tomēr 2018.gadā palaida netestētu sistēmu, kura, protams, nestrādāja. Jāatzīst, toreiz pie vainas bija nevis Viņķele, bet gan viņas kolēģe Anda Čakša.
Tomēr laiks ir pagājis Viņķele amatā ir jau gandrīz divus gadus - divi gadi atkal ir nomuļļāti, nauda iztērēta, atbildīgo nav, sistēma nestrādā. Vai ministrei līdz ar paziņojumu “beidzam mocīties un atzīstam, ka tā ir kļūda, izpildījums ir zemas kvalitātes un tā produkta lietošana ir ļoti apgrūtināta(2)” nebija jāpasaka, kas un kā par šo ārprātīgos miljonus izmaksājušo kļūdu atbildēs?
Latvijas sabiedrībai un veselības aprūpes speciālistiem ir pilnas tiesības to zināt un prasīt atbildību, jo šī “kļūda” tapusi par iedzīvotāju naudu. Skumjākais, ka pie draudošās COVID epidēmijas šī kļūda mums maksās ne tikai miljonus eiro izšķērdēto līdzekļu veidā, bet arī daudzu līdzcilvēku dzīvības.
(1) https://www.apollo.lv/6905455/e-veseliba-neieviesis-tresas-kartas-uzlabojumus
Pārskatu par to, kam un cik oficiāli samaksāts par e-veselības brāķi, var lejuplādēt šeit:
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
