Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vēl atlikusī brīvā Krievija pārvācas uz Rietumiem, tajā skaitā Latviju, tikmēr mūsu sabiedrībā uzpeld jautājums: ko darīt ar tādiem krieviem, kas tikai tagad “pēkšņi sapratuši”, cik Putina režīms noziedzīgs?

Visiem ir skaidrs, ka Latvijā patvērumu atraduši kārtīgi, godājami krievi, ar kuriem Putina režīms nav varējis sadzīvot, tāpēc režīms vērsies pret viņiem. Labi zināms piemērs ir “Meduza” komanda, kas savulaik strādāja “Lenta.ru” un ko pilnā sastāvā atlaida, jo viņi pirms 8 gadiem atteicās rakstīt melus par Krimas aneksiju un karu Donbasā.

Vitālijs Manskis, Ukrainā dzimušais krievu dokumentālā kino režisors, jau labus gadus strādā pamatā no Rīgas un uz šejieni pārcēlis arī savu filmu studiju “Vertov” līdz ar festivālu “Artdocfest”.

Tagad viņiem pievienojusies “Novaya Gazeta” redakcija pilnā sastāvā, ieskaitot galveno redaktoru, Nobela Miera prēmijas laureātu Dmitriju Muratovu. Savulaik šo izdevumu kā pirmo pilnībā neatkarīgo Krievijas avīzi nodibināja deviņdesmito gadu sākumā; tagad tā atkal palikusi pēdējā.

Krievu nacionālistu rakstnieks Dmitrijs Savvins, kurš no Putina režīma puses izpelnījās kratīšanas un aizturēšanas, pirms daudziem gadiem ieguva politisko patvērumu Latvijā, dzīvo Liepājā, iemācījies latviski un tagad jau kļuvis par latviešu rakstnieku ar savu jaunāko romānu “Rīts brīvajā Latvijā. Antiutopija”.

Tad ir tādi cilvēki, galvenokārt mākslinieki, kuru darbs nav politisks, taču kuri savas patstāvības dēļ tāpat nepatīk Putinam. Kā piemēru var minēt Allu Pugačovu un Maksimu Galkinu — šie skatuves mākslinieki ne reizi vien izsmējuši un parodējuši Putinu, turklāt tik intelektuālā veidā, ka režīms nezina, kā atbildēt. Neliksi taču cietumā Pugačovu, kura kaut kādā oficiālā pasākumā it kā nejauši “aizmirst” somiņu uz klavierēm un pēc tam komentē — labi, ka neviens nav pievācis, nav jau tik vērtīga kā Krima.

Tādi cilvēki, starp citu, nav tikai Krievijā — arī Baltkrievijā cilvēkiem jādodas trimdas gaitās. Piemēram, folkmetāla grupas “Gods Tower” dziedātājam Vladislavam Navažilajam jau gadu jādzīvo Viļņā. Dzimtenē viņam piespriesti trīs gadi par “share” pogas nospiešanu kādam varai netīkamam soctīklu komentāram. Kad viņš tiks mājās, neviens nezina.

Tagad pie mums ierodas Čulpana Nail-kizi Hamatova, kas agrāk figurējusi kā “Putina personīgā aktrise”, bijusi pat viena no “uzticības personām”, kas formāli izvirzījusi Putina kandidatūru uz prezidenta vēlēšanām. (Krievijā “dovērennoje ļicō” ir juridisks termins: tie ir cilvēki, kas ar saviem personīgajiem parakstiem veido nelielu, īpaši atlasītu vēlētāju grupu, kas oficiāli izvirza kādu no kandidātiem. Jā, jūs nepārlasījāties: demokrātiskā valstī vēlētāji spriež, kādus kandidātus atzīt par pietiekami uzticamiem izvirzīšanai, tikmēr Krievijā liels gods skaitās, ja kandidāts Putins izvēlas tevi par uzticības personu, kas ir pietiekami uzticama, lai varētu uzticēt Putina pieteikšanu vēlēšanām.)

Hamatova tagad pēkšņi nomainījusi uzskatus uz pretējiem, kas nav slikti un katrā gadījumā ir tikai viņas personīgā izvēle, uz ko jebkuram cilvēkam ir tiesības. Taču no viņas biogrāfijas redzams, ka viņai ar režīmu bijušas “love-hate-love” attiecības. Nevajag slavēt cilvēku tikai tāpēc vien, ka tas pēc 20 gadiem režīma paspārnē izdarīja izvēli, par kādu citi jau paspējuši cietumā izsēdēties — sākot no miljardiera Hodorkovska, turpinot ar Jakutijas šamani un beidzot ar “Pussy Riot” dalībniecēm.

Hamatovu vienlaikus var uzskatīt par piemēru tam, kā cilvēki līdz pēdējam turas pie Putina Krievijas, izmantojot visas iespējas pelnīt lielu naudu un rēgoties Putina apmaksātajos propagandas mediju resursos, un “izdara personīgo izvēli” tikai tad, kad šai Leiputrijai gals klāt jebkurā variantā.

Šādus cilvēkus nevajadzētu tagad glorificēt un atbalstīt. Cieņu un atbalstu ir pelnījuši tie, kas nostājās pret Putinu un viņa režīmu tad, kad režīms bija savā apogejā un kad iestāties pret to — jebkādā veidā — nozīmēja aresta draudus, piekaušanu vai pat nāvi no lodes (Ņemcovs) un radiācijas (Ļitviņenko). Nosodīt cūku stalli tikai tad, kad pēc 20 gadiem beidzot sile tukša un sasista, tad beidzot aicināt visus vienreiz  izvākties no mēsliem — tā nav īsti uzskatāma par pilsonisko nostāju, ja tiek izteikta kombikorma padeves apsīkuma dēļ.

Vēl būs jautājums par tādiem kā Leonīds Ragozins (tas, kurš žurnālists un visvisādu nezināmu finansētāju atbalstītu, tikai ne brīvajā tirgū strādājošu, mediju projektu darbonis — nevis tas Rogozins, kurš žurnālists un “Roskosmosa” priekšnieks).

Latvijas auditorijas nosodījumu Ragozins jau izpelnījās, iepriekšējos gados atkārtojot Kremļa naratīvus par “neonacistiem” un “ļauno Azovas” pulku — to pašu, ko rašisti līdz ar civiliedzīvotāju tūkstošiem tagad cenšas iznīcināt “Azovstaļ” rūpnīcas drupās. Ragozinam vienreiz jau draudēja uzturēšanās atļaujas nepagarināšana. Varbūt tiešām tādiem laiks atpakaļ uz “mātušku”?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ļoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija nerunā visu žurnālistu vārdā!

FotoĻoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nerunā visu žurnālistu vārdā!
Lasīt visu...

3

Padomāt, kas tur tāds īpašs – drusciņ pārkāpa likumus un drusciņ atbalstīja Krievijas okupantus un agresorus...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izsaka nožēlu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") un uzskata, ka tas ir nesamērīgs iepretim pieļautajiem pārkāpumiem.
Lasīt visu...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...