Iesaki rakstu: 
Lai ieviestu kādu obligātu un vienlaikus pārdevējiem peļņu nesošu lēmumu, parasti dažus gadus iepriekš uzrodas kāds eksperts. Viņš publiski kliedz par šausminošiem apstākļiem, kāpēc pašreizējā situācija nav laba un kāpēc tas sabiedrībai nāks par labu. Tas, cik tas izmaksās budžetam un ka tas būs izcils ienākumu avots dažiem, varbūt pat pietuvinātiem vairumtirgotājiem, gan tiek noklusēts. Tad parasti sakritības pēc publiskā kampaņā iesaistās vēl kāda biedrība, kas nejauši pārvalda milzīgu grupu ar potenciālajiem klientiem. Un, re, rodas plašs tirgus vajadzīgās ierīces notirgošanai.
Tad tiek ieviesti dažādi šaubīgu pakāpju iepirkumi, paklusām nostūros notiek sačukstēšanās par procentu, un visas eksistencei tik vitālās ierīces (bez kā tīri labi pasaule eksistēja arī līdz šim) piegādā. Un tad sākas nākamais bezgalīgais peļņas avots – uzturēšana (kā piemērs-stabiņu mazgāšana).
Kad Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece sāka runāt par svaigu gaisu, viņa noteikti to darīja aiz mīlestības pret cilvēci, pretī nesaņemot pat svaigu gaisu. Nav arī nekādu dziļāku saistību ar to, ka viņas vīrs Jānis Jenzis vada Restorānu biedrību un bieži izsakās par tūrismu utt. Viesnīcas un ēstuves nav publiskas vietas, kur drūzmējas daudzi cilvēki un kur ļoti vajadzīgs jonizēts gaiss. Tās neveido tūkstošiem un tūkstošiem iestāžu, kam tiks uzgrūzta šī papildus izmaksu pozīcija.
Dr.Roberts Fūrmanis pareizi ir norādījis uz I.Aizsilnieces metodi kādā tematā pateikt: “Tā dara visā pasaulē.” Gudrās grāmatās šim demagoģijas paņēmienam pat ir gudri nosaukumi.
Pirms laiciņa I. Aizsilniece adresēja vēstuli prezidentam un ministru prezidentam, kur ieskanējās arī šādas atbalsta notis “Latvijas pašmāju uzņēmumu” biznesa interesēm: “Svarīgākais ir mācību telpās un visās sabiedriskajās telpās nodrošināt gaisa bioloģisko drošību. Tāpēc ēkās ar centralizētu ventilācijas sistēmu ir jānodrošina regulāra tās apkope un jāievieto jonizējošie filtri. To mēs varam izdarīt ātri un ar Latvijas pašmāju uzņēmumu atbalstu.
Savukārt skolās un pirmskolas mācību iestādēs, kurās nav centralizēta ventilācijas sistēma, var ievietot stacionāros jonizējošos filtrus. Savā ģimenes ārstu praksē šādas iekārtas izmantoju jau vairāk nekā desmit gadus.”
Tas sen ir atzīts – labākais un svaigākais gaiss ir tas, kas ir ārā. Jebkas pārējais ir mākslīgs gaiss. Un gaisa tirgošana. Par milzīgu cenu. Šī nauda tomēr vairāk noderētu onkoloģijas pacientiem, aknu transplantēšanai un gala beigās mediķu algām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
