Iesaki rakstu: 
Lai ieviestu kādu obligātu un vienlaikus pārdevējiem peļņu nesošu lēmumu, parasti dažus gadus iepriekš uzrodas kāds eksperts. Viņš publiski kliedz par šausminošiem apstākļiem, kāpēc pašreizējā situācija nav laba un kāpēc tas sabiedrībai nāks par labu. Tas, cik tas izmaksās budžetam un ka tas būs izcils ienākumu avots dažiem, varbūt pat pietuvinātiem vairumtirgotājiem, gan tiek noklusēts. Tad parasti sakritības pēc publiskā kampaņā iesaistās vēl kāda biedrība, kas nejauši pārvalda milzīgu grupu ar potenciālajiem klientiem. Un, re, rodas plašs tirgus vajadzīgās ierīces notirgošanai.
Tad tiek ieviesti dažādi šaubīgu pakāpju iepirkumi, paklusām nostūros notiek sačukstēšanās par procentu, un visas eksistencei tik vitālās ierīces (bez kā tīri labi pasaule eksistēja arī līdz šim) piegādā. Un tad sākas nākamais bezgalīgais peļņas avots – uzturēšana (kā piemērs-stabiņu mazgāšana).
Kad Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece sāka runāt par svaigu gaisu, viņa noteikti to darīja aiz mīlestības pret cilvēci, pretī nesaņemot pat svaigu gaisu. Nav arī nekādu dziļāku saistību ar to, ka viņas vīrs Jānis Jenzis vada Restorānu biedrību un bieži izsakās par tūrismu utt. Viesnīcas un ēstuves nav publiskas vietas, kur drūzmējas daudzi cilvēki un kur ļoti vajadzīgs jonizēts gaiss. Tās neveido tūkstošiem un tūkstošiem iestāžu, kam tiks uzgrūzta šī papildus izmaksu pozīcija.
Dr.Roberts Fūrmanis pareizi ir norādījis uz I.Aizsilnieces metodi kādā tematā pateikt: “Tā dara visā pasaulē.” Gudrās grāmatās šim demagoģijas paņēmienam pat ir gudri nosaukumi.
Pirms laiciņa I. Aizsilniece adresēja vēstuli prezidentam un ministru prezidentam, kur ieskanējās arī šādas atbalsta notis “Latvijas pašmāju uzņēmumu” biznesa interesēm: “Svarīgākais ir mācību telpās un visās sabiedriskajās telpās nodrošināt gaisa bioloģisko drošību. Tāpēc ēkās ar centralizētu ventilācijas sistēmu ir jānodrošina regulāra tās apkope un jāievieto jonizējošie filtri. To mēs varam izdarīt ātri un ar Latvijas pašmāju uzņēmumu atbalstu.
Savukārt skolās un pirmskolas mācību iestādēs, kurās nav centralizēta ventilācijas sistēma, var ievietot stacionāros jonizējošos filtrus. Savā ģimenes ārstu praksē šādas iekārtas izmantoju jau vairāk nekā desmit gadus.”
Tas sen ir atzīts – labākais un svaigākais gaiss ir tas, kas ir ārā. Jebkas pārējais ir mākslīgs gaiss. Un gaisa tirgošana. Par milzīgu cenu. Šī nauda tomēr vairāk noderētu onkoloģijas pacientiem, aknu transplantēšanai un gala beigās mediķu algām.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
