Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā 307 tūkstoši vēlētāju parakstījās, ka AS Latvenergo nav privatizējams, un Saeima pieņēma attiecīgu likumu. Pēc tam gan notika šā uzņēmuma pārveide, izveidojot meitas uzņēmumus. Viens no tiem – AST pat kļuvis par akcionāru Latvijas gāzes meitas  uzņēmumam Gaso. Mans mērķis nav aprakstīt visu raidījumu, bet uzmanību piesaistīja, ka abi meitas uzņēmumi dzīvo katrs savā pasaulē.

Pakalpojumu tarifu paaugstināšanā ST atsaucas uz AST, jo, lūk, vaininieks ir tas. Neviens uzņēmums neatklāj savus patiesos enerģijas pārvades zudumus. AST pat tik ļoti rūpējas par savu darbinieku algām, ka kompensē inflācijas zudumus. Te nu vietā ieklausīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Jāņa Endziņa iebildēs, ka ne visi tā var atļauties. Kāds cits eksperts, kādreizējais SPRK loceklis Gatis Ābele pat atļāvās bilst, ka netic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

Ja iedziļinās TV raidījuma redaktoru sagatavotajās tabulās, tad sliecos piekrist Ābeles teiktajam. Par analīzi vēlāk.

No Sadales tīkla valdes priekšsēdētāja varēja saprast, ka viens no sadārdzinājuma iemesliem ir lielais mājsaimniecību skaits (10 tūkstoši), kuras šogad uzstādījušas saules paneļus. Citiem vārdiem – nenodarbojas ar elektrības patērēšanu, bet gan ar tās mikroģenerēšanu.

Te gan jāpiebilst, ka viens šāds mikroģenerators, kad saulīte staigā pa debess jumu, spēj nodrošināt piecas līdz septiņas kaimiņu mājsaimniecības ar elektrību, tādejādi ST atbrīvojot no elektrības piegādes no lielāka transformatora. Šogad mikroģeneratori vasarā spējuši nodrošināt apmēram 10% no kopējā enerģijas patēriņa, tādējādi kļūstot par ražotājiem.

Latvijas Elektroenerģijas un energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis sociālos tīklos jau paspējis mikroģeneratoru būves valsts atbalstu nosaukt par OIK 2. Jāiebilst, ka ne visi būves pionieri saņem solīto līdz 50% atbalstu. Nevajadzētu aizmirst, ka Ukrainas kara apstākļos decentralizēta ražošana nodrošina elektropiegādes drošumu.

Nedaudz par tarifu ticamību. Rodas daži jautājumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kas skatīja abu meitas uzņēmumu pieteikumus. Kāpēc ST pieteikuma projektā parādās maz saprotamas  izdevumu pozīcijas? Citēšu – ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un prognožu novirzēm. Līdz šim bija 0,0 EUR, plāno – 36,27 milj. EUR. Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas zudumiem un tehnoloģijas procesa nodrošināšanu sadales tīklā. Līdz šim bija 16,07 milj. EUR, plāno – 68,51 milj. EUR.

Kam ST šīs summas maksā? Kāpēc  vienam un otram tīklam pārvades zudumu segšanai elektrība jāpērk biržā, tā ik dienu tērējot 0,5 milj. eiro? Kālab elektrību, ko saražojam Ķegumā, jāpērk biržā? Kāpēc Latvenergo pats pirmais no Baltijas iestājās Nord Pool? AST valdes priekšsēdētāja steidz paziņot, ka vēsturiski ilgtermiņā tas atmaksājoties. Vai tas ir pieņēmums? Kur mūsu zinātnieku pētījumi? Ekonomikas ministre gan teica, ka nav obligāti elektrība jāpērk biržā.

Turpinām analizēt AST projekta pieteikumu regulatoram. Kāpēc elektropārvades pārvades pakalpojumu lietotājiem, kura piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora, elektroenerģijas tarifa pieaugums ir  5,17 reizes no patlaban spēkā esošā tarifa 0.00230 uz projektā 0,0119 par EUR/ kWh. Līdzīgi pieaugumi vēl divās augstāka sprieguma līnijās.

Varbūt vērts ieklausīties Enefit valdes priekšsēdētājā Kristā Mertenā, ka ir laiks ST un AST pārskatīt iepirkumu stratēģiju. Ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij kopumā.

Kā izrādās, mums pat nav valsts energostratēģijas. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, enerģijas pietiekamība un tās cena kļūst par primāro aspektu ekonomikas attīstībā. Varbūt mainīt likumdošanu un valsts monopoluzņēmumu peļņas lieluma procentus, - tie varētu būt tuvu nullei? Varbūt norakstīt pārvades uzņēmu zaudējumus, ja tādi radušies iepriekšējos gados, bet nelikt tos tarifā? Varbūt atteikties no piecu gadu ilga tarifa apstiprināšanas, bet varbūt pāriet uz divreizēju tarifu pārskatīšanu gadā? Kā redzams, prognozēt elektrības cenu ir apmēram tas pats, kas zīlēt.

Problēmu uzskaitījums nebūs pilnīgs, ja netiks pieminēts, ka veicams ST un AST, Latvenergo aktīvu starptautiskais audits. Tieši šī pozīcija ļoti ietekmē tarifu lielumu. Varbūt, kamēr ST un AST padomes, valdība un Saeima nav nonākušas līdz sapratīgam lēmumam, atstāt esošos tarifus, kuri ir spēkā līdz 2024. gadam.

Vēl jāpiemetina, ka tarifu projekts nav skatāms, līdz MK nav izpildījis Elektroenerģijas tirgus likuma prasības. Tajā likumdevējs 92. pantā valdībai bija uzdevis līdz  pagājušā gada 30.septembrim izstrādāt noteikumus 30. panta divām daļām. Citiem vārdiem, jāizstrādā normatīvais akts par elektroenerģijas iepirkumu un norēķinu kārtību no mikroģenerācijas īpašniekiem.

Aicinu par šiem priekšlikumiem līdzdomāt ikvienam elektroenerģijas patērētājam un ražotājam, ne tikai iniciatīvas grupai, kura ir nonākusi pie iepriekš minētajiem priekšlikumiem. Pat Satversme paredz pienākumu īpašniekam – tautai – rīkoties kā rūpīgam un gādīgam saimniekam.

Attēlā – AS Latvenergo (tā koncernā ietilpst Sadales tīkls) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...