Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā 307 tūkstoši vēlētāju parakstījās, ka AS Latvenergo nav privatizējams, un Saeima pieņēma attiecīgu likumu. Pēc tam gan notika šā uzņēmuma pārveide, izveidojot meitas uzņēmumus. Viens no tiem – AST pat kļuvis par akcionāru Latvijas gāzes meitas  uzņēmumam Gaso. Mans mērķis nav aprakstīt visu raidījumu, bet uzmanību piesaistīja, ka abi meitas uzņēmumi dzīvo katrs savā pasaulē.

Pakalpojumu tarifu paaugstināšanā ST atsaucas uz AST, jo, lūk, vaininieks ir tas. Neviens uzņēmums neatklāj savus patiesos enerģijas pārvades zudumus. AST pat tik ļoti rūpējas par savu darbinieku algām, ka kompensē inflācijas zudumus. Te nu vietā ieklausīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Jāņa Endziņa iebildēs, ka ne visi tā var atļauties. Kāds cits eksperts, kādreizējais SPRK loceklis Gatis Ābele pat atļāvās bilst, ka netic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

Ja iedziļinās TV raidījuma redaktoru sagatavotajās tabulās, tad sliecos piekrist Ābeles teiktajam. Par analīzi vēlāk.

No Sadales tīkla valdes priekšsēdētāja varēja saprast, ka viens no sadārdzinājuma iemesliem ir lielais mājsaimniecību skaits (10 tūkstoši), kuras šogad uzstādījušas saules paneļus. Citiem vārdiem – nenodarbojas ar elektrības patērēšanu, bet gan ar tās mikroģenerēšanu.

Te gan jāpiebilst, ka viens šāds mikroģenerators, kad saulīte staigā pa debess jumu, spēj nodrošināt piecas līdz septiņas kaimiņu mājsaimniecības ar elektrību, tādejādi ST atbrīvojot no elektrības piegādes no lielāka transformatora. Šogad mikroģeneratori vasarā spējuši nodrošināt apmēram 10% no kopējā enerģijas patēriņa, tādējādi kļūstot par ražotājiem.

Latvijas Elektroenerģijas un energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis sociālos tīklos jau paspējis mikroģeneratoru būves valsts atbalstu nosaukt par OIK 2. Jāiebilst, ka ne visi būves pionieri saņem solīto līdz 50% atbalstu. Nevajadzētu aizmirst, ka Ukrainas kara apstākļos decentralizēta ražošana nodrošina elektropiegādes drošumu.

Nedaudz par tarifu ticamību. Rodas daži jautājumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kas skatīja abu meitas uzņēmumu pieteikumus. Kāpēc ST pieteikuma projektā parādās maz saprotamas  izdevumu pozīcijas? Citēšu – ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un prognožu novirzēm. Līdz šim bija 0,0 EUR, plāno – 36,27 milj. EUR. Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas zudumiem un tehnoloģijas procesa nodrošināšanu sadales tīklā. Līdz šim bija 16,07 milj. EUR, plāno – 68,51 milj. EUR.

Kam ST šīs summas maksā? Kāpēc  vienam un otram tīklam pārvades zudumu segšanai elektrība jāpērk biržā, tā ik dienu tērējot 0,5 milj. eiro? Kālab elektrību, ko saražojam Ķegumā, jāpērk biržā? Kāpēc Latvenergo pats pirmais no Baltijas iestājās Nord Pool? AST valdes priekšsēdētāja steidz paziņot, ka vēsturiski ilgtermiņā tas atmaksājoties. Vai tas ir pieņēmums? Kur mūsu zinātnieku pētījumi? Ekonomikas ministre gan teica, ka nav obligāti elektrība jāpērk biržā.

Turpinām analizēt AST projekta pieteikumu regulatoram. Kāpēc elektropārvades pārvades pakalpojumu lietotājiem, kura piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora, elektroenerģijas tarifa pieaugums ir  5,17 reizes no patlaban spēkā esošā tarifa 0.00230 uz projektā 0,0119 par EUR/ kWh. Līdzīgi pieaugumi vēl divās augstāka sprieguma līnijās.

Varbūt vērts ieklausīties Enefit valdes priekšsēdētājā Kristā Mertenā, ka ir laiks ST un AST pārskatīt iepirkumu stratēģiju. Ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij kopumā.

Kā izrādās, mums pat nav valsts energostratēģijas. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, enerģijas pietiekamība un tās cena kļūst par primāro aspektu ekonomikas attīstībā. Varbūt mainīt likumdošanu un valsts monopoluzņēmumu peļņas lieluma procentus, - tie varētu būt tuvu nullei? Varbūt norakstīt pārvades uzņēmu zaudējumus, ja tādi radušies iepriekšējos gados, bet nelikt tos tarifā? Varbūt atteikties no piecu gadu ilga tarifa apstiprināšanas, bet varbūt pāriet uz divreizēju tarifu pārskatīšanu gadā? Kā redzams, prognozēt elektrības cenu ir apmēram tas pats, kas zīlēt.

Problēmu uzskaitījums nebūs pilnīgs, ja netiks pieminēts, ka veicams ST un AST, Latvenergo aktīvu starptautiskais audits. Tieši šī pozīcija ļoti ietekmē tarifu lielumu. Varbūt, kamēr ST un AST padomes, valdība un Saeima nav nonākušas līdz sapratīgam lēmumam, atstāt esošos tarifus, kuri ir spēkā līdz 2024. gadam.

Vēl jāpiemetina, ka tarifu projekts nav skatāms, līdz MK nav izpildījis Elektroenerģijas tirgus likuma prasības. Tajā likumdevējs 92. pantā valdībai bija uzdevis līdz  pagājušā gada 30.septembrim izstrādāt noteikumus 30. panta divām daļām. Citiem vārdiem, jāizstrādā normatīvais akts par elektroenerģijas iepirkumu un norēķinu kārtību no mikroģenerācijas īpašniekiem.

Aicinu par šiem priekšlikumiem līdzdomāt ikvienam elektroenerģijas patērētājam un ražotājam, ne tikai iniciatīvas grupai, kura ir nonākusi pie iepriekš minētajiem priekšlikumiem. Pat Satversme paredz pienākumu īpašniekam – tautai – rīkoties kā rūpīgam un gādīgam saimniekam.

Attēlā – AS Latvenergo (tā koncernā ietilpst Sadales tīkls) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...