Vai IZM departamenta vadītāju Dmitriju Stepanovu atlaida par „spiegošanu” RTU labā?
Pietiek lasītājs01.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikko izplatīja paziņojumu, ka par Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāju kļuvis Jānis Paiders un vienlaikus ministrija izbeigusi darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dmitriju Stepanovu. Kā oficiālo Stepanova aiziešanas no darba iemeslu IZM min to, ka viņš pieņēmis citu darba piedāvājumu. Bet vai tā ir?
Ir fakti, kas liecina, ka Stepanovs nav gluži nevainīgi un pēc paša brīvas gribas un vēlēšanās pieņēmis jaunu izaicinājumu, bet gan palūgts pamest amatu IZM.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība publiski paziņoja par bažām, ka no ministres Andas Čakšas tiek slēpta būtiska informācija. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga medijiem izteicās, ka daži IZM darbinieki informāciju ministrei varētu būt “atspoguļojuši nekorekti” vai “nav nodevuši būtisku informāciju”.
I. Vanaga neminēja konkrētas personas, pret kurām vērsti konkrētie pārmetumi. Neoficiāli avoti ziņo, ka informācijas slēpējs bijis tieši D. Stepanovs, kurš, izmantojot savas amata priekšrocības, „spiegojis” Rīgas Tehniskās universitātes labā.
Aizdomas, ka Stepanovs darbojies RTU labā, pastiprina fakts, ka pēc darba attiecību pārtraukšanas ar IZM viņš pieņemts darbā tieši RTU un pašlaik viņam, iespējams, „par nopelniem” tiek gatavots RTU prorektora postenis.
Red.piez. Jau vakar D. Stepanovam ir nosūtīti šādi jautājumi, uz kuriem viņš nav vēlējies atbildēt:
1. Vai Jūs kā Izglītības un zinātnes ministrijas augsta līmeņa ierēdnis esat pieņēmis un/vai piedalījies lēmumu pieņemšanā attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Rīgas Tehniskajai universitātei? Ja jā, tad kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu, par kāda apjoma līdzekļu piešķiršanu?
2. Vai Jūs esat pieteicies uz RTU prorektora amata vakanci?
3. Jā jā, kur, kad, kādā formā Jūs uzzinājāt par šādas vakances un šāda konkursa esamību?
4. Vai Jūs nesaskatāt interešu konfliktu šajā situācijā, ņemot vērā Jūsu līdzšinējās darba gaitas?
5. Vai Jūsu iespējamā kļūšana par RTU prorektoru nebūs „pateicība” par RTU piesaistīto finansējumu un/vai RTU rektora vēlēšanu rezultātu?
6. Vai Jūs personīgi pazīstat pašreizējo RTU rektoru? Ja jā, kādas attiecības Jūs saista?
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
