Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc vairākām dienām esam saņēmuši Zemkopības ministrijas komentāru Pietiek 5. oktobrī publicētajam, plašu lasītāju ievērību guvušajam Zigurda Strīķa rakstam “Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu?” - tik izteiksmīgu, ka publicējam to pilnā apmērā, bez saīsinājumiem un labojumiem:

"Lauksaimniecības galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar pārtiku. Tādēļ ikvienas lauksaimniecības platības primārais uzdevums ir lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, izmantojot ilgtspējīgas ražošanas metodes.

Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Šis process ietekmē apdzīvotību lauku teritorijā, tāpēc lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma arī apdzīvotības saglabāšanā laukos. Tieši mazās un ģimenes saimniecības spēj salīdzinoši ātri pielāgoties izmaiņām tirgū, dažādot savu saimniecisko darbību, nodrošināt savu ģimeni un saimniekot, izmantojot metodes, kas ir saudzējošas videi.

Tādēļ, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu, uzlabotu lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, kā arī saglabātu lauku teritorijas apdzīvotību, tiek sniegts atbalsts lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem gan ES, gan Latvijas valsts līmenī.

Lauksaimnieku un mežsaimnieku atbalsta avoti un veidi ir vairāki. Ir gan tiešie atbalsta maksājumi, gan atbalsts atklātu konkursu veidā kā līdzfinansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), ko Latvijā īsteno, realizējot Lauku attīstības programmu 2014.-2020. gadam (LAP). LAP paredz atbalstu arī lauku teritoriju attīstībai un vēl dažāda veida atbalstu, tajā skaitā atbalstu ražotāju grupām (ražotāju kooperācijai) un atbalstu par sakoptiem zālājiem.

LAP 2014.-2020. gadam ir sagatavota, to apspriežot ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kurās darbojas gan lielie, gan vidējie, gan mazie zemnieki, jaunie zemnieki, bioloģiskie lauksaimnieki u.c.

Jaunā LAP 2014.-2020. gadam dod iespēju sākt vairāku Latvijas lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem nozīmīgu atbalsta pasākumu īstenošanu gan šajā, gan turpmākajos gados Latvijai LAP 2014.-2020. gadam ir pieejams 1,531 miljarda eiro liels finansējums, kas ir par 11 procentiem vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.

Galvenie LAP mērķi ir ieguldījumi un investīcijas, kas tiks virzītas tā, lai palielinātu ekonomiski aktīvo un uz tirgu orientēto saimniecību skaitu, atbalstu novirzot lauku saimniecību konkurētspējas palielināšanai, kā arī veicinot kooperācijas attīstību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Jaunajā LAP liels uzsvars ir likts uz pasākumiem, kas saistīti ar ekonomiskās izaugsmes, vides un klimata mērķiem, piemēram, investīcijām, atbalstam bioloģiskai lauksaimniecībai, agrovides pasākumiem, zināšanu veicināšanai un teritorijām ar dabas ierobežojumiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, LAP 2014.-2020. gadam ir divkāršots finansējums LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai. Ikviena kooperācija sabiedrībā – tajā skaitā arī lauku iedzīvotāju un mazo meža īpašnieku – ir process, kas ir atkarīgs no pašu šo sabiedrības grupu iniciatīvas. Jebkuras sadarbības vai kopdarbības formas izvēle un atbilstošās organizācijas izveide ir pašas šīs sabiedrības daļas rokās.

Neviena valstiska iestāde, tajā skaitā Zemkopības ministrija, kooperāciju “no augšas” neveido, tā ir pašu iedzīvotāju rīcība. Tajā pašā laikā ZM ir nodrošinājusi virkni pasākumu lauksaimnieku un meža īpašnieku kooperācijas veicināšanai. Piemēram, š.g., septembra sākumā valdība apstiprināja meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, kuru mērķis ir atzīto meža īpašnieku kooperatīvu apsaimniekoto platību pieaugums līdz 200 000 hektāriem no pašreizējiem meža kooperatīvu apsaimniekotajiem 5000 hektāriem.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam var būt īpašums laukos. Bet pilnīgi visām darbībām, ko īpašnieks savā lauksaimniecības zemē vai mežā dara, nav paredzēts ES un valsts atbalsts. Ikviens atbalsts ir mērķēts kādai konkrētai darbībai, un Zemkopības ministrija rūpju lokā primārais ir produkcijas ražotājs.

Bet Zemkopības ministrijai, tāpat kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ir atbalsta programmas (Natura 2000, LIFE) lauku vides saglabāšanai, un arī Ekonomikas ministrijai ir atbalsta programmas mazajiem un vidējiem komersantiem."

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...