Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī valdības veidošana negāja tik raiti, kā vēlētos, un profesionāļi rūpīgi strādāja pie valdības deklarācijas, pēdējā brīdi parādījās pārsteigumi ministru kandidātu izvēlē Apvienotajam sarakstam, kas uz veselības ministra amatu izvirzīja administratori Līgu Menģelsoni. Viņa pēdējos desmit gadus vada nelielu biroju Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDk) un uzstājas kā LDDK seja dažādos jautājumos, visbiežāk kā lobijs kādām konkrētām interesēm bez jekādas saistības ar veselības aprūpes jomu.

Pati L. Menģelsone ne tikai nepiedalījās deklarācijas tapšanā nepietiekošās kompetences veselības aprūpes jomā dēļ, bet arī pameta „Apvienotā saraksta” „pelēkā kardināla” Ulda Pīlēna organizēto biedrību. Bet viņai lieliski izdevās “pēdējā brīža efekts”, uzrodoties no nekurienes.

Visas ministrijas var iedalīt tādās ministrijās, kur ne sevišķi izjūt ministra iztrūkstošo kompetenci konkrētā jomā, jo darbs rit pats par sevi, un tādās, kur kaut kas tomēr ir jāsaprot, - jo sevišķi tāda ir Veselības ministrija, kurā jāsaprot ne tikai procesi, bet arī procesu būtība un to dažādās profesionālās nianses.

Ir jauki, ka jaunā ministre uzsāk savu darbu ar tādiem skaļiem saukļiem kā “lētākas zāles”, “veselības aprūpes pakalpojumus visiem”, “pārskatīt tarifus”, “lielākas algas”, “labsajūtu ārstiem”… Bet kur tiks meklēta nauda nozares iekšienē? Visi nozarē atzīst, ka kopumā naudas ir par maz un iespējas rezervēm nav lielas.

Kā piemēru milzīgam izdevumu pieaugumam jaunā veselības ministre L.Meņģelsone „Rīta Panorāmas” intervijā minēja operācijas paladziņa cenas pieaugumu par 400%, ko grasās kompensēt tarifā. Lieki piebilst, ka daļa medicīnas personāla vēl atceras padomju laikus ar sterilizatoriem, paštaisītiem marles tuferiem un plāksnītēm, kā arī bezgalīgi sterilizētu operācijas veļu, kas noteikti ir lētāk, taču prasa lieku darbu, resursu tēriņu un vēlāk pielietotais medicīniskais materiāls nebūt nav tās augstākās kvalitātes.

Kultūras nozares pārstāvji un biroja klerki vienkārši nezina medicīnas specifiku, un nevar noliegt, ka daudzās jomās veselības aprūpē viņi grib braukt ar jaudīgu sporta mersedesu, kaut naudas nepietiek ne benzīnam, ne rezerves daļām.

Būs interesanti redzēt, kur tad tās rezerves tiks meklētas. Vai tiešām privātajā sektorā, kurš nekautrējas atzīt, ka COVID 19 laiki ir bijuši labākie pastāvēšanas vēsturē, piemērām, „E.Gulbja laboratorijas” gada peļņa pārsniedz 20 miljonus eiro, bet „Veselības centram 4” šis ir bijis labākais gads tā pastāvēšanas vēsturē.

Tad loģiski, ka šeit noteikti varētu meklēt resnos runčus un kaut vai pārskatīt valsts apmaksātās laboratorijas pakalpojumu cenas, kur pat ar neapbruņotu aci redzams uzcenojums no 50 līdz 200%  par atsevišķiem testiem, kaut valsts kapitālsabiedrības nepiedalās testu veikšanā un šādas peļņas iespējas neizmanto.

Tai pat laikā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) investējusi no saviem līdzekļiem 10 miljonus eiro laboratorijas sistēmas automatizēšanā, ko nav darījusi neviena privātā laboratorija. Būs interesanti, vai un kā tiks vērtēts darba ražīgums, ārstēšanas efektivitāte, ārstniecības kvalitāte, uz pacientu orientēti rezultāti, kur tiešām ir vislielākās rezerves, taču tur bez kvalificēta mediķa pieredzes un izglītības neiztikt.

Jāatzīst, ka iepriekšējie ministri pat apzināti šīs veselības aprūpes jomas neaiztika, jo jebkura vēlme piesaistīt šo kontrolei, izcēla lielu viļņošanos un ātri tika apslāpēta. Skat., piemēram:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-spiti-nozares-iebildumiem-samazina-samaksu-par-radiologijas-izmeklejumu-iekartu-amortizaciju.a230124/

https://medicine.lv/raksti/53d20b3b-f3f4-41ea-a458-bbb535960172

Būtu interesanti redzēt biznesa pamatojumu šādam valsts kapitālsabiedrības projektam, kā arī citiem mega ieguldījumiem – tādiem kā mobilais morgs, eksperimentāla uroloģijas iekārta, pārāk augstas prasības radioloģijas un izmeklējumu iekārtām ar piebildi “vienīgās Baltijā” utt., īpaši, ka jau vairākus gadus slimnīcas darbu uzrauga atklātā konkursā izraudzītā padome, kur viens padomes loceklis tāpat kā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ir no citas ES valsts un faktiski nav uz vietas sastopams.

Būtu svarīgi uzzināt, kāda ir RAKUS padomes loma krīzes situācijā ar Latvijas Onkoloģijas centra mediķiem un problēmām radioloģijas darba organizēšanā?

Skat.: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielo-slimnicu-padomju-pustermina-paveikta-vertejums--no-labiem-vardiem-lidz-pamatigai-kritikai.a477435/

PSKUS padome nebija pamanījusi problēmas ar aknu transplantācijas operācijām – augsto mirstību un/vai mazo apjomu pretēji tam, kā no slimnīcas puses tika solīts šo pakalpojumu uzsākot, lai pacientiem nebūtu jādodas ārpus valsts. Vēl joprojām nav sakārtotas donoru apmaiņas tīkla prasības, un pacientiem apmaiņas rezultātā nav iespējas ātrāk veikt operācijas.

PSKUS padome vēl joprojām nav pamanījusi Kardioloģijas centra krietni lielākās algas nekā vidēji slimnīcā kopumā, kaut visās nodaļās darba apstākļi un intensitāte ir ļoti augsti, jo īpaši uzņemšanā.

BKUS par savu naudu ir attīstījusi mākslas objektus un dizainu  telpās un teritorijā, tai pat laikā maziem pacientiem ir jāgaida garas rindas, lai saņemtu it kā valsts garantētos medicīnas izmeklējumus un konsultācijas. Nemitīgas prezentācijas un ekosistēmas, kaut nodaļu un struktūrvienību mediķi ir pārstrādājušies un netiek atbilstoši atbalstīti, kā rezultātā  pārdeg no pārslodzes.

PSKUS un īpaši BKUS valdes locekļi ir ļoti darbaspējīgi, viņi spēj apvienot savus valdes priekšsēdētaja amatus un locekļu amatus vēl ar citu slimnīcu un valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem, bet nav manīts, ka pēc 16 stundu darbadienas būtu saguruši vai pārstrādājušies.

Visi Latvijas pacienti un viņu radinieki ir saskārušies ar maksas medicīnu, kur nav skaidras robežas, kur beidzas valsts un sākas maksas pakalpojumi un kādā laika periodā tie ir jānodrošina, kas rada augstākos līdzmaksājumus no ES valstīm, bet diemžēl pašus sliktākos veselības rādītājus ES valstu vidū.

Kad tiks definēta robeža, kur valsts un pašvaldību slimnīcas pērk ārpakalpojumus, piemēram, radioloģijā un laboratorijās, tai pat laikā visas slimnīcas ir SIA un apzināti vai sliktā menedžmenta dēļ pašas nevar tos nodrošināt, kur nu vēl pelnīt kā privātajā sektorā, kas lielā mērā tiek atbalstīts no Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta puses? Kā pusē nostāsies L. Meņģelsone?

Pirmās simt dienas paies ātri. Interesanti, kādi ir kritēriji partijām un tieši Apvienotajam sarakstam, - kas ministram ļauj turpināt darbu vai arī tiek nominēts cits kandidāts? Un vispār – cik gari ir šie rezervistu soliņi, ja tādi ir? Vai arī Kariņa otrā valdība turpinās ierasto darba stilu, ka strādā, kā nu sanāk, citas valdības nav iespējamas!

L.Meņģelsonei esot raksturā visus darbus sākt ar auditu. Vai viņai būs apņemšanās izvērtēt Covid 19 laika miljoniem dārgās nejēdzīgās izšķērdības, kuras veica Veselības ministrijas pianists ar ministru prezidenta Kariņa akceptu (un kuras turpinās, tērējot jau tā plāno budžetu medicīnā), vai arī “vārna vārnai acī neknābj” un “nespļaus jau akā, no kuras dzer”? Tas ir, runās par finanšu efektivitāti, bet nemanīs vakardienas nejēdzīgos tēriņus, jo premjers jau tas pats vien palicis… 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...