Iesaki rakstu: 
Mēs, Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji, atkal maksājam lielas summas par apkuri, neskatoties uz silto laiku! Gadiem pilsētu sapulcēs vērsāmies pie domes ar saviem priekšlikumiem. Nosūtu mūsu vēstuli, kuru iesniedzām mēram un kuru mūsu acu priekšā viņš atdeva namu pārvaldes priekšniekam. Un viss!!! Tagad mums jauns mērs. Pie viņa negriezāmies. Kāpēc - viss tak skaidrs!
Mēs, Jēkabpils, Nameja ielas 36. nama iedzīvotāji, gadiem nevaram saprast, meklējam atbildes - kāpēc mūsu pilsētā rēķinos tik lielas summas par apkuri? Jābūt risinājumam!
Gaisa temperatūra oktobrī, novembrī bija plusos, tomēr rēķini atšķīrās: Piemērs: oktobrī – 68.26eur, novembrī – 93,98eur, decembrī – 102.92eur, janvārī – 104,92eur.
Vērsāmies pie deputāta Ģierģena, lai noskaidrotu: 1. Ar ko kurina Jēkabpils siltums? Vai šķelda nav apzeltīta? 2. Kādas cenas? Nav pieejama informācija par veiktajiem aprēķiniem. No kurienes tādas summas? Neticam rēķiniem!!!
Lūdzam izveidot darba grupu, kas uzraudzītu un pētītu siltumapgādes efektivitātes uzlabošanas un ēku energoefektivitātes jautājumus. Tā varētu atrast iespēju, kā samazināt iedzīvotāju maksājumus par apkuri.
Septiņus gadus atpakaļ pilsētas sapulcē iedzīvotāji ierosināja šādas grupas izveidošanu, pievienojat tai iedzīvotājus. 1. Sākoties apkurei, nolasīt skaitītāja (PILSĒTAS) rādījumu, pēc tam nolasīt pa kvartāliem. 2. Atņemt rādījumus, kur ir savas katlu mājas, un iznākumā redzams iedzīvotāju siltumenerģijas patēriņš.
Bet kas atļaus nolasīt rādījumus!!! Pie skaitītāja nelaidīs nevienu!!! Kāpēc? Tāpēc, ka ir, ko slēpt!!! Bijušais mērs atteica sapulcei – cik to darba grupu veidosim...
Pašvaldībai. lai uzzinātu iedzīvotāju domas, vajadzētu ar aptaujas palīdzību noskaidrot, vai iedzīvotāji ir apmierināti ar tās darbu, informācijas apriti, sniegtajiem pakalpojumiem. Cerējām uz jauno Domi, bet arī tai pietrūkst gribas un spēka cīnīties. Sadzirdiet mūs! Ļoti ceram! Tā ir pēdējā cerība!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.