Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijā valdības koalīcija pārskata savus mērķus un darbības principus, pasaulē plosās ievērojama politiskā vētra, ko ir izraisījusi jaunievēlētā ASV prezidenta Trampa pieeja ekonomikas politikai un ārpolitikai.
Kopš Otrā pasaules kara beigām līdz pat šodienai ASV uzturējušas starptautisku sistēmu, kura ir balstīta uz likuma varu. Pateicoties šai sistēmai, mazas valstis, tādas kā Latvija, var pastāvēt, jo līdz šim par to drošību ir gādājušas ASV caur NATO aliansi.
Taču ASV rīcība pēdējā mēneša laikā liecina par to, ka tās radikāli pārskata savu lomu pasaulē un vairs nav gatavas vienpersoniski garantēt Eiropas valstu drošību. Tās vēlas veltīt savus resursus, lai stātos pretim Ķīnas straujajai militārajai izaugsmei, un uzskata, ka turīgajai Eiropai būtu jāuzņemas daudz lielāka loma savas drošības garantēšanā. Eiropa tam šobrīd vēl nav gatava. Latvijas drošībai un pastāvēšanai šis ir lielākais izaicinājums, kopš atguvām savu neatkarību.
Kamēr ASV meklē, kā samazināt savas saistības Eiropā, Krievija ar pilnu jaudu cenšas atgūt savu impēriju, jau trešo gadu brutāli karojot Ukrainā. Tā šobrīd veltī ap 1/3 no valsts budžeta "drošības" vajadzībām, kas kopumā tiek lēsts starp 6% un 8% no IKP. Ienākumus tā gūst no naftas un gāzes eksporta, veiksmīgi apejot sankcijas. Kā zinām, Krievijas teritoriālajām ambīcijām nav definētu robežu. Tās agresija apdraud visu Eiropu.
Līdz šim Latvija ir rīkojusies pareizi, gādājot par savu drošību. Mēs savlaicīgi izmantojām izdevību 2004. gadā iestāties gan ES, gan NATO drošības aliansē, kas deva drošu pamatu valsts attīstībai. Kopš 2018. gada esam ieguldījuši virs NATO noteiktā mērķa 2% no sava IKP drošībai un šogad sasniegsim gandrīz 3,5%.
Lai palielinātu savu karavīra skaitu, esam izveidojuši valsts aizsardzības dienestu, esam būtiski paplašinājuši savu aizsardzības industriju (tai skaitā – ražojot "Patria" bruņu transportierus Valmierā), mēs būvējam jaunu militāro poligonu Sēlijā, esam modernizējuši savu bruņojumu un esam procesā iegādāties jaunas gaisa aizsardzības, krasta apsardzības un raķešu artilērijas sistēmas, un nupat arī vienojāmies par jaunu kaujas bruņumašīnu iegādi.
Papildus tam esam veiksmīgi un cieši sadarbojušies ar mūsu NATO partneriem. Mūsu gaisa telpu uzrauga NATO iznīcinātāji, un Kanādas vadībā Latvijā atrodas vairāk nekā 10 dažādu NATO valstu karavīri, neskaitot ASV karavīrus, kuri šeit darbojas pastāvīgās rotācijas režīmā. Kopā ar Lietuvu un Igauniju mēs 2022. gadā panācām, ka NATO spēku klātbūtne katrā valstī tiek palielināta līdz brigādes līmenim, un gadu vēlāk NATO pieņēma jaunus detalizētus aizsardzības plānus atbilstoši jaunajiem Krievijas kara apstākļiem. Mūsu drošībai ir nozīmīgi tas, ka tagad arī Zviedrija un Somija ir daļa šīs alianses. Tas viss ir noticis ar ASV atbalstu un skaidri izteiktu ASV garantiju mūsu drošībai.
Mainoties ASV pozīcijai par Eiropas drošības garantēšanu, mums nav jākrīt izmisumā, bet ir jārīkojas. Mums ir jāattīsta arī sava domāšana un pieeja savas valsts drošībai. Jaunais ASV prezidents nav unikāls savos uzskatos, ka Eiropai jāuzņemas vairāk atbildības par savu drošību. Par to konsekventi runāja arī prezidenti Obama un Baidens. Tiesa, Trampa pieeja ir skarba, bet mums ir jātur skaidrs prāts un nevajag satraukties par katru pārsteidzošo izteicienu. Šajos apstākļos mums ir vēl ciešāk jāsadarbojas ar visiem saviem partneriem. Mums ir jāprecizē sava rīcība, lai tā atbilstu mūsu drošības vajadzībām. Piedāvāju četrus galvenos virzienus.
Ir jāturpina kāpināt savus ieguldījumus valsts drošībā virs 4% no IKP ar mērķi audzēt karavīru skaitu un bruņojuma letalitāti. Mums ir jābūt gataviem reāli aizstāvēt savu teritoriju. Līdzekļu "apguves" tempu daļēji ierobežo karavīru apmācību cikls, ražotāju piegādes iespējas un poligonu infrastruktūras izbūves tehniskie aspekti. Taču valdībai ir jāpanāk tempa kāpinājums un ir jāatvieglo visi administratīvie šķēršļi, tai skaitā jāpārvar atbildīgo ierēdņu bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Lai gādātu par savu drošību, uzskatu, ka var palielināt budžeta deficītu. Arī Eiropas Komisijas prezidente tagad runā, ka dalībvalstīm ir jābūt kaut kādai īpašai atrunai par budžeta deficīta līmeni saistībā ar drošību.
Mums ir jākāpina sava politiskā un diplomātiskā aktivitāte gan Vašingtonā un Otavā, gan Eiropā, īpaši Berlīnē, Parīzē, Londonā, Romā un Madridē. Ir svarīgi turpināt sadarbību ar Baltijas un Skandināvijas valstīm, kā arī ar Poliju. Mums ir jāargumentē, ka NATO aliansei ir jāturpina pastāvēt ar ASV atbalstu, bet Eiropas valstīm ir jāpārņem lauvas tiesa no visiem ieguldījumiem savā teritorijā. Jo vairāk paši ieguldīsim, jo spēcīgāka būs mūsu argumentācija partneriem. Ir svarīgi, ka mūsu valdības vadītāja ir visur fiziski klāt, kur notiek jebkāda līderu diskusija par Eiropas drošību. No pieredzes zinu teikt, ka būtiskākās sarunas starp līderiem notiek ārpus formālajām diskusijām. Lai palielinātu mūsu valsts iespējas ietekmēt lēmumus, uzskatu, ka ir jāpapildina tradicionālā diplomātija (valstu vēstnieku darbs) ar ārkārtas sūtņiem, kuri var runāt valdības vadītājas vārdā.
Mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu militāri, finansiāli un humanitāri. Ir jādara viss, lai Ukraina būtu vislabākā iespējamā pozīcijā pirms jebkurām miera sarunām. Ar savu piemēru mums jāpārliecina mūsu partneri turpināt rīkoties tāpat.
Ja Ukrainā tiek panākts miers ar Ukrainas dalību un piekrišanu, mums ir jābūt gataviem sūtīt arī savus karavīrus uz Ukrainu, ja tiek veidota plaša atbalsta koalīcija. Mums būtu svarīgi, ka jebkura misija, kur dienētu mūsu karavīri, būtu ar ASV atbalstu. Tāpat pirms šāda lēmuma ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kāds ir karavīru mandāts, kas notiek, ja viņi sastopas ar jaunu Krievijas uzbrukumu, utt.
Eiropas miera arhitektūra mainās. ASV loma Eiropā būs mazāka, ar to ir jārēķinās. Mūsu interesēs ir darīt visu, lai ASV paliktu kā NATO stūrakmens un gala garants, bet vienlaikus – lai Eiropas valstis (ar mūsu priekšzīmi) pārņem galveno atbildību par militāro spēku izveidošanu un ikdienas miera uzturēšanu Eiropas teritorijā. Kāpinot paši savas militārās spējas un gatavību, mēs stiprināsim savu drošību visos gadījumos. Krievija saprot tikai spēku. Skaidrs, ka arī prezidents Tramps respektē spēku. Mūsu interesēs ir mudināt Eiropu kļūt reāli spēcīgai militārajā ziņā. Tas pavērtu iespēju tai beidzot kļūt par nozīmīgu ģeopolitikas spēlētāju, kas pavairotu gan Latvijas drošību, gan Latvijas ekonomikas attīstību.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
