Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav tā populārākā valsts iestāde, un tam ir vairāki iemesli. Sāpīgākais no tiem ir korupcija. Piemēram, ziņa, ka Terehovas muitas punktā vienlaicīgi tiek aizturēti nevis viens vai divi, bet veseli 29 darbinieki, liek uzjautrināties (pēc tam gan raudiens uznāk).

Tāpat šīs iestādes būtība nav diez ko populāra pati par sevi, jo pat apzinīgākie cilvēki nevēlas šķirties no savas naudas. Vēl jo vairāk, ja nabadzības līmenis sabiedrībā ir augsts, nav uzticība, ka valsts nauda tiek izlietota efektīvi, bet daži deputāti atļaujas pagulēt budžeta debašu laikā. Tomēr nodokļi ir vajadzīgi, lai mums būtu ceļi, ugunsdzēsēji, skolas un vēl daudzas citas lietas, lai kāda arī reizēm nebūtu šo pakalpojumu kvalitāte (zinu, zinu – ceļi ir s…īgi, autor, aizver žākli).

Tomēr bez iepriekšminētajiem iemesliem varam izdalīt vēl vienu cēloni – nekompetence jeb zināšanu trūkums. Būtiski paturēt prātā, ka korupcija un nekompetence nav viens un tas pats.

VID darba apjoms ir milzīgs, bet resursi ir ierobežoti. Tāpēc VID darbojas pēc tāda kā konveijera principa. Sākotnēji tiek pieņemts liels lēmumu skaits. Lielākā daļā no tiem ir juridiski pareiza, bet daļa ir kļūdaina. Kļūdainos lēmumus persona var apstrīdēt VID ģenerāldirektoram. Šeit daļa no kļūdām tiek novērstas.

Pārējās kļūdas (ja tādas tiešām pastāv) jau nonāk tiesas konveijerā, kurš arī darbojas pēc līdzīga principa. Lielā konveijera funkciju izpilda Administratīvā rajona tiesa, vidējā konveijera funkciju Administratīvā apgabaltiesa, bet gala vārdu saka Augstākā tiesa – rūpnīcas kvalitātes galvenais kontrolieris.

Atļaušos pateikt, ka mūsu tiesās nodokļu lietās taisnību var atrast. Un, jā, administratīvajā tiesā taisnību patiešām var atrast, jo caurkrituši prokurori, geji un mocekle Sanita Ješuā Osipova nav vienīgās tiesu varas redzamības lokā esošās lietas. Tā ir tikai maza daļa.

Būšu nepopulārs, jo uzskatu, ka šāda sistēma ir pareiza un pat nepieciešama. Nav sagaidāms, ka pilnīgi katrai VID lietai, jo īpaši juridiski vienkāršai, tiks patērēts liels laika resurss. Tā vai citādi, dienas beigās jebkurai valsts pārvaldes iestādei ir jāizpilda savas funkcijas esošo resursu ietvaros, bet resurss nekad nebūs pietiekams.

Tomēr šis konveijers pieprasa vienu lietu – jo augstāks līmenis, jo gudrākas galvas. Toties zivs pūst no galvas. VID konveijera gudrās galvas ir Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes (JIPSIP) juristi. Viena daļa no šiem juristiem skata apstrīdēšanas iesniegumus par sākotnēji pieņemtajiem lēmumiem un eventuāli sagatavo ģenerāldirektora lēmumprojektu par sūdzības izskatīšanu.

No šo cilvēku kompetences daudz kas izšķiras. Šie cilvēki var atrisināt strīdu iestādē bez tiesas iesaistes, tādējādi aiztaupot tiesas resursu, kā arī neiesaldējot uzņēmēju naudas līdzekļus. Turklāt šie cilvēki ir tas siets, kas var koriģēt lielo konveijeru, lai pārtrauc taisīt brāķi. Ja lēmums būs nelabvēlīgs, tad no lēmumā ietvertā pamatojuma arī būs atkarīgs tas, vai lēmums tiks pārsūdzēts. Proti, vai tajā ietvertā argumentācija pārliecina vai, tieši pretēji, jurists sajutīs asins smaku un ieteiks klientam iet uz tiesu.

Tātad, ja viena daļa no JIPSIPiešu korpusa skata apstrīdēšanas, tad otrā dodas uz tiesām. Šeit maza piezīme. VID pārstāvi tiesā saista VID ģenerāldirektora lēmuma saturs. Pat, ja lieta, iekšējā slengā runājot, ir Debila (ar lielo D), tad iespējas šeit kaut ko labot ir mazas.

Sens nostāsts vēsta, ka kāds tiesnesis VID pārstāvim ir jautājis, vai viņš ir idiots. Pārstāvis nedaudz apdomājās un atbildēja, ka nē, viņš nav idiots, bet gan Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvis. Tāpēc šeit tomēr norādīšu saviem amata brāļiem, ka patiesībā ir liela atšķirība starp idiotu un VID pārstāvi tiesā nodokļu lietā.

Pat, ja šis darbinieks iekšēji lēmumam nepiekrīt par 120%, tad tomēr sistēma un Administratīvā procesa likuma regulējums viņam uzliek par pienākumu tēlot idiotu. Tāpēc nevajag tiesās pārāk iekarst un domāt, ka cilvēks par saviem vārdiem stāv un krīt. Guļošo nesit, nu, vismaz nespārda.

VID pārstāvim tāpat kā apstrīdēšanas juristam tiesā ir jābūt savu uzdevumu augstumos. Jāatzīst, ka administratīvais process ir pateicīgāks ne tik kompetentiem juristiem salīdzinājumā ar to pašu civilprocesu. Šajā juridiskā procesa veidā darbojas objektīvās izmeklēšanas princips, kas tiesai dod tiesības un pat uzliek par pienākumu būt aktīvai patiesības noskaidrošanā.

Reizēm šis princips iegūst deģeneratīvas iezīmes. Tas ir gadījumos, kad VID savas funkcijas uzkrauj tiesām – jau procesā iestādē nav savākti visi pierādījumi, tiek ignorēta judikatūra, VID pārstāvim tiesas sēdē vispār nav ko pateikt. Mēdz gadīties, ka VID pārstāvim nav neviena jautājuma lieciniekiem, nav iebildumu, ka tiesā pieteicējs iesniedz jaunus, lasi, sazīmētus dokumentus u.tml. Reizēm VID pārstāvis nav pat jaudājis iepazīties ar lietas materiāliem un nespēj tiesnesim vienkāršos vārdos paskaidrot, kāda ir strīda būtība.

Vēl jautrāk ir, ja VID pārstāvis apstrīd darījumus, par kuriem lēmumā secināts pretējais. Secīgi tas viss noved pie tā, ka tiesa tiek izvesta no pacietības, bet pieteicējam rodas iespaids, ka tiesa tāda VID filiāle vien ir, kas visas VID kļūdas izlabos. Tikmēr VID pārstāvis sēž un bolās: “Ko ta es, tiesnese izdomās, objektīvā izmeklēšana, tā sacīt.” Novērojumi liecina, ka VID uzvarēto lietu skaits krītas…

Tomēr Administratīvā procesa likums un tā evaņģēlijs violetajos vākos runā par ko citu. Par tādu administratīvo procesu iestādē, kur katrs nedaudz sarežģītāks nodokļu likumu piemērošanas gadījums uzreiz netiek traktēts kā izvairīšanas no nodokļu samaksas. No sērijas: “Es nesaprotu, tad jau ir notikusi izvairīšanās no nodokļu samaksas, tā būs drošāk, lai tiesa domā, viņa gudra.”

Par tādu procesu, kura ietvaros jau iestādē tiek savākti visi pierādījumi un tiek skaidri nošķirts, vai tiek apstrīdēta preču esamība, vai to saņemšana no konkrētā nodokļu maksātāja. Par to, lai Augstākās tiesas judikatūra iestādes praksē tiek ņemta vērā vienmēr, nevis tiek piemērota kazuistiski. Lai būtu tā, ka VID pārstāvis tiesā savu nekompetenci nelāpa ar objektīvās izmeklēšanas principu, bet gan reāli aizstāv VID pozīciju. Par tādu procesu, kam nav vienmēr jābeidzas pēc trijiem četriem gadiem Senātā.

Vēl vajadzētu parunāt par nespēju/negribēšanu noziedzīgus nodarījumus nodokļu jomā nošķirt no administratīvi procesuāliem pārkāpumiem, kam arī ir kropļojoša ietekme uz nodokļu kontroles pasākumiem administratīvā procesa ietvaros, bet tas citai reizei, kad uznāks luste. Šādā griezumā gan būtu mazāk runas par nekompetenci, bet gan par savējo būšanām.

Skaidrs, ka problēma ir kompleksa un nav vienas panacejas. Valsts pārvalde visos laikos un visās valstīs pie visiem režīmiem ir veidojums pats par sevi. Tikai ar sev raksturīgu loģiku un sistēmu, kas manifestējas formālismā, favorītismā, atbildības novirzīšanā, konformismā un citās negatīvas izpausmēs, kuras privātajā sektorā nav tik izplatītas. Vēl jo vairāk, ja 50 gadus piespiedu kārtā bijā jādzīvo tajā miskastē, ko sauc par puskomunismu.

Tomēr ir arī tīri praktiskas lietiņas, ko var izdarīt un kas neprasa pārmērīgu resursu. Valsts pārvaldes iestādēs personāla atlases reālijas bieži ir tādas, ka uz jurista vakanci piesakās daži darbinieki, bet darbā tiek pieņemts tas, kurš ar lielām grūtībām māk uzrakstīt visas četras tiesību normu interpretācijas metodes. Tas nekas, ka cilvēks neatšķir administratīvo procesu no administratīvo pārkāpumu procesa.

Skaidrs, ka problēmas sakne ir atalgojums. Valsts pārvaldē kopumā tas ir zems. Kāds, protams, rakstīs dusmīgu komentāru, ka visi ierēdņi lielo čunguru grābj, būtu jau labi, bet tā nav. Kāds vēl teiks, ka vadītāji lielo čunguru grābj, var jau būt, bet salīdzinājumā ar ko? Juri no gatera, kam septiņi pirksti uz divām rokām, vai ekvivalenta līmeņa vadītāju privātajā sektorā?

Kā jau esat nopratuši, šī raksta autors ir jurists, kurš specializējas strīdos ar nodokļu administrāciju. Tāpēc jūtos gana kompetents, lai parunātu par juristu atalgojumu. Neieslīgstot detaļās, jurists var iet strādāt privātajā sektorā vai valsts pārvaldē. Protams, ka atalgojums pirmajā ir lielāks. Tomēr tā jau arī nav, ka vidusmēra jurists privātajā nopelna vairākus tūkstošus eiro mēnesī, tālu no sacītā.

Valsts pārvaldes juristiem algas ir zemas, tomēr ir daži izņēmumi, un viens no tiem tieši ir VID JIPSIP. Pati iestāde, sekojot jau manis aprakstītajam konveijera principam, saprot, ka šiem juristiem vajadzētu noteikt augstāku atalgojumu. Tie ir 1 000 līdz 1 200 EUR uz rokas (ja ir trīs gadu pieredze darbā valsts pārvaldē), kas juristam nav slikta alga.

Turklāt jāņem vērā, ka darbinieki saņem veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājuma dienas, samaksu par virsstundām, atsevišķas prēmijas un valsts pārvaldei raksturīgo astoņu stundu darba dienu, ar to domājot, ka darbs tiešām ir astoņas stundas, nevis kā tas mēdz būt privātajā sektorā – brīvprātīgi piespiedu kārtā palikt darbā nedaudz ilgāk. Patiesībā šāda vakance pat gudro un spējīgo juristu galā nemaz nav tik slikta (arī augstskolas absolventus tā varētu piesaistīt).

Jautājums jau vispār ir plašāks, jo izpildvara, apzinoties nodokļu iekasēšanas funkcijas nozīmību, VID darbiniekiem ir paredzējusi lielāku atalgojumu nekā citās valsts pārvaldes iestādēs. Te runa nav tikai par JIPSIP, kas veido tikai niecīgu daļu no visa VID konglomerāta, bet arī pārējiem VID darbinieku amatiem.

Tomēr arī šāda valsts pārvaldes rīcība var nenest gaidīto rezultātu, kad personāla piesaistīšanas politika ir tizla. VID savas vakances reklamē tikai savā mājaslapā un NVA vakanču portālā.

Šobrīd lielu popularitāti ir iekarojis portāls CV.LV. Nolasot kāda lasītāja domu, nē, viņi man nav samaksājuši par šo rakstu, un pie viņiem nestrādāju. Godīgi sakot, pat nezinu, kurā brīdī šis portāls palika populārs. Svarīgs ir fakts, ka šobrīd tas ir vadošais darba sludinājumu portāls Latvijā. Katrā ziņā jēdzīgākās juristu vakances ir atrodamas tieši tur. Pieļauju, ka arī citās profesijās situācija ir līdzīga. Tāpat ir arī citi portāli, kaut arī ne tik populāri.

Kā redzams, CV.LV savas vakances publicē arī valsts pārvaldes iestādes. Piemēram, pašvaldības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Konkurences padome, Valsts kontrole, Aizsardzības ministrija, Finanšu ministrija, Datu valsts inspekcija, Ieslodzījumu vietu pārvalde, Tiesu administrācija u.c. Toties gandrīz pati lielākā tiešās pārvaldes iestāde, kurā ir pietiekami daudz puslīdz konkurētspējīgas vakances, portālā nav atrodama.

Tāpat vēl no studiju laikiem atceros, kad caur LU JF darba devēji studentiem nosūtīja dažādus darba piedāvājumus. Arī lekcijās lektori mēdza aicināt dažādus profesiju pārstāvjus, kuri arī mēdza pareklamēt savu darbavietu. Kurss “Nodokļu tiesības” gan bija izņēmums. Tāpat vakances tiek publicētas portālā Jurista Vārds. Katrā ziņā iespēju ir daudz, bet Personālvadības pārvalde snauž.

Te starp citu vēl var parunāt, vai Latvijas juridiskās izglītības flagmanī – LU JF kvalitatīvā līmenī tiek docētas nodokļu tiesības. Varbūt niša RSU…?

Ko es ar to visu gribu pateikt, - arī valsts pārvaldei brīvā tirgus apstākļos par darbiniekiem ir jācīnās, lai uz iestādi atnāktu strādāt pēc iespējas spējīgi cilvēki, nevis lekciju pēdējais sols.

Kāds varbūt teiks, ka šāda proaktīva rīcība prasa naudu. Jā, piemēram, lētākais sludinājums tajā pašā CV.LV maksā aptuveni 60 EUR. Tomēr šāda summa iepretim VID nozīmībai valsts pārvaldes jomā nav tik liela. Turklāt arī te var domāt par konkrētu vakanču reklamēšanas prioritizēšanu. Katrā ziņā, ja šādā veidā izdodas piesaistīt kaut dažus kompetentus darbiniekus gadā, valsts resursa ietaupījums būs milzīgs.

Piemēram, tāda lieta, kas netiek sevišķi afišēta. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.pants paredz arī nokavējuma naudu valstij. T.i., ja lieta tiesā tiek zaudēta, tad valstij par aizturēto naudu pieteicējam ir jāmaksā procents. Tiesa gan, procents ir mazs (0,03% dienā), bet, ja summa ir liela, bet tiesvedība ilga, tad galā jau sanāk vairāki desmiti un simti tūkstoši.

Es nenoliedzu VID tiesības iet līdz Senātam (arī VID ļoti bieži ir taisnība), bet, ja kādā lietā jurists ir pietiekami gudrs, lai ar argumentiem pārliecinātu, ka strīdu nav jēgas turpināt, tad ietaupījums var sanākt visai prāvs. Interesanti, vai VID šādu statistiku vispār apkopo? Varbūt Valsts kontrole kādreiz aizķers.

Vienkāršots piemērs: VID atsaka PVN pārmaksu 400 000 EUR. Augstākā tiesa noraida VID kasācijas sūdzību un stājas spēkā otrās instances tiesas spriedums. Jau ir pagājuši divi gadi. Tad procents (zaudējumi budžetam) būs ((400 000*0,0003)*365)*2=87 600 EUR. Dievs nedod, ka vēl kāds gudrinieks uz Politisko tiesu neaiziet, jo attiecībā uz privātpersonu nokavējuma procents ir atšķirīgs, proti, lielāks. Tas tā, lai Tiesībsarga meitenēm ir ko darīt pēc pēdējās lietas.

Tiesa gan, te arī tiesām vajadzētu piedomāt, cik izmaksā viena vai vairākas sliktas darba organizācijas dēļ atliktas sēdes. Protams, šeit ir jābūt saprātīgām līdzsvaram, jo pieeja tiesai nenozīmē, ka visas lietas ir jāuzvar. Nodokļu tiesības kā tādas ir diezgan sarežģīta tiesību nozare, un ļoti bieži viennozīmīgi jau pateikt nevar – apmierinās, neapmierinās, pareizi, nepareizi. Tomēr šis ir jāpatur prātā.

Rezumējot visu iepriekšminēto. Visām valsts pārvaldes iestādēm ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Tomēr dažām tā ir izcili nozīmīga, konkrēti, jebkuras valsts nodokļu administrācijai. Iestādes resurss ir ierobežots gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, tāpēc tas ir jāizmanto efektīvi, darbu pakārtojot konveijera principam. Jo augstāks līmenis, jo gudrākas galva, jo lielāka atbildība un naudas summas. Par gudrajām galvām notiek sīva cīņa darba tirgū, bet VID tai pieiet pasīvi un pat savas labāk atalgotās vakances nespēj nokomplektēt ar atbilstošas kvalifikācijas cilvēkiem.

P.S. Runa nav par visiem, bet daļu. Ir arī labi, gudri un kompetenti VID darbinieki, bet būtu forši, ja būtu vairāk. Un ne jau viens VID ir slikts. Arī dažādi īsti un pašpasludināti nodokļu juristi daudz ko sačakarē. Visbeidzot kaut kur savu artavu pieliek tiesneši, kam juridiskās metodes vietā reizēm ir revolucionārā pārliecība vai vienkārši slikta darba organizācija.

Protams, pašam personīgi strādājot juristu birojā, kas specializējas strīdos ar nodokļu administrāciju, prima facie labāka situācija ir, ja VID ir tizls. Vairāk uzvarētu lietu, ir, par ko birojā ierēkt, tomēr kaut kur pakausī ir tāda mazmazītiņa pilsoniskās nostājas urdziņa, kas lika uzrakstīt šo rakstiņu, tostarp arī kā bijušajam darbiniekam.

Arī es pirms padaudz gadiem biju izrādes “Idiots” galvenais varonis. Ha, tagad kāds VIDā sēž un lauzī galvu, kurš tad ir tas maita, kas raksta šo apsūdzības rakstu. Poncijs Pilāts? Jūda? Bruts?

Varbūt arī laiks kādam citam nodot pārvaldes grožus? Vairāk nekā desmit gadi vienā amatā, nav viegli palikt objektīvām pašam pret savu darbu. Ja pats esi veidojis visu sistēmu, tad tomēr grūti pieņemt, ka varbūt kaut kas ir kardināli jāmaina. Lēmumu pieņemšanas kultūra šobrīd ir tāda, lai tiesa domā un līdz Senātam. Tas pie nekā laba nenovedīs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...