Iesaki rakstu: 
Rakstu saistībā ar samilzušo problēmu Rīgas pievārtē: topošie Sāga, Depo loģistikas centrs un Lidl loģistikas centrs kopā ar Ikea Rīgas transporta artērijas burtiskā nozīmē padarīs par Maskavu, kur cilvēki stundām sēž sastrēgumos.
Īpaši pašreizējā notikumu attīstība satrauc ne vien rīdziniekus, bet vecākus arī Vidzemes pusē (piemēram, Garkalnē, Cēsīs, Valmierā), kas šo apvedceļu izmantoja, lai nokļūtu uz ilgi gaidīto pierakstu pie ārstiem Bērnu Ssimnīcā Vienības gatvē. Parasti šādi pieraksti ir no rīta. Rēķinoties ar laiku, kas jāpavada ceļā, ar slimo bērnu var nākties izbraukt no mājām četros, jo rēķināties ar satiksmi nebūs iespējams.
Tāpēc lūgums uzdot šādus jautājumus Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām un departamentiem:
- Kā konkrēti amatpersonas plāno risināt samilzušās transporta plūsmas radītos sastrēgumus, piemēram, Lidl loģistikas centra apkaimē?
- Vai ir veikti aprēķini, ko šāda transporta plūsma nodarīs gaisa kvalitātei, un kā ir plānots risināt šo ekoloģisko katastrofu?
- Vai Rīgas dome ir prasījusi kompānijai Lidl pilsētai vai valstij kaut kādā veidā kompensēt masveidīgos postījumus, izcērtot kokus un radot sarežģījumus daudzās pašvaldībās (būvniecības laikā atslēdzot elektrību, ūdeni, slēdzot uz nedēļām un mēnešiem satiksmi)?
- Vai un kas Rīgas domē ir domāts par ilgtspējīgas attīstības koncepciju cilvēku interešu aizsardzības rakursā, piemēram, tādos gadījumos kā, kad ienāk Lidl ar visu problēmu nastu, ko tas nes līdzi?
Rīgas pilsētā steidzami nepieciešams risināt šo transporta problēmu, piedāvājot konstruktīvus, nevis atrakstīšanās variantus.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.