Vai Kaimiņš cer ar savu „jauno konservatīvo draugu” palīdzību pārvērst KPV par otru „Olainfarm”?
Pietiek lasītājs04.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai jau no divu dažādu partiju divu dažādu Saeimu frakcijām izlidojušais Artuss Kaimiņš ar savu „jauno konservatīvo draugu” pārvaldītās Tieslietu ministrijas palīdzību centīsies atkārtot „Olainfarm” scenāriju un izreiderēt KPV LV partiju?
Par to liek domāt šī raksta beigās publicētā vēstule, kuru ir parakstījis deputāts Kaimiņš – protams, tikai parakstījis, jo viņu pazīstoši cilvēki labi zina, ka politiķis labi māk skaitīt naudu un mutiski kārt makaronus uz ausīm, taču ar rakstīšanu ir krietni vien „uz jūs”.
Vēstules būtība, ja nu kāds nesaprot, ir viena: deputāts, kurš iepriekš publiski deklarēja, ka dažādās zemiskās spēlēs neielaidīšoties un vienkārši aicinot KPV LV pašlikvidēties, acīmredzami ir nolēmis panākt, lai prāvais partijas valsts finansējums nonāktu „pareizās” rokās, bet, ja tas nav iespējams, nekādā gadījumā nenonāktu „nepareizās”.
Ar vārdu sakot, „Olainfarm” gadījums jau pierādīja, kā, no Jaunās konservatīvās partijas – tās pašas, kurai pēdējos mēnešos paklusām pieslējies deputāts Kaimiņš, par to beigu beigās izpelnoties izslēgšanu no KPV LV frakcijas, - pārraudzītās Tieslietu ministrijas atkarīgais Uzņēmumu reģistrs spēj bez minstināšanās reģistrēt pat busiņā sarīkotas „akcionāru sapulces” lēmumus.
Nav nekādu šaubu, ka kaut kas līdzīgs tiek gatavots arī KPV LV kongresa sakarā. Vienīgais jautājums – vai viss aprobežosies ar to, ka pēc „darba tautas”, t.i. Artusa Kaimiņa lūguma netiks reģistrēti partijas kongresa lēmumi vai vispār tā sasaukšana tiks atzīta par likumam neatbilstošu, vai arī kaut kur kādā busiņā notiks cits kongress, kurš Uzņēmumu reģistra acīs izrādīsies likumīgs un nodrošinās iespēju Kaimiņa kungam vai viņa „draugiem” izmantot valsts finansējumu savās vajadzībās. Vienvārdsakot, šīs nedēļas beigās paredzētajā KPV LV kongresā ies interesanti.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.