Iesaki rakstu: 
Publiski izskanējušas dažādas versijas, kāpēc izraisījies konflikts partiju apvienībā Attīstībai/Par (A/Par), un kāpēc partijas Latvijas attīstībai (LA) Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis visai mērķtiecīgi nāk klajā ar virkni paziņojumu par "shēmām" partijā un tās līderu savtīgumu - privāto interešu dominēšanu pār sabiedrības un valsts interesēm.
Versijas variē no vienkārša kašķa un atriebības līdz M. Mičerevska kā ordeņa cienīga trauksmes cēlēja lomai, lai aizkulišu shēmotāji ārkārtas situācijā sponsoru interesēs nenogāztu Vienotības premjera Krišjāņa Kariņa valdību. Vairāku avotu sniegta informācija liecina, ka ticamākā no versijām ir saistīta ar nesaskaņām, kuras pēc Rīgas domes vēlēšanām un Mārtiņa Staķa kļūšanas par Rīgas mēru radušās starp Latvijas attīstībai faktisko līderi Edgaru Jaunupu un M. Staķa komandu, kurā galveno - pelēkā kardināla lomu spēle bijušais ZZS un Danas Reiznieces-Ozolas padomu devējs Gints Knoks.
Domstarpības LA līderu – E. Jaunupa un Jura Pūces – un M. Staķa komandas starpā radušās jau neilgi pēc uzvaras Rīgas domes vēlēšanās un M. Staķa kļūšanas par mēru. Viņš kā labāku padomu devēju polittehnoloģijās izvēlējies G. Knoku, nevis E. Jaunupu. Saprotot, ka nevēlas, lai galveno toni Rīgā nosaka E. Jaunups un J. Pūce, M. Staķis meklējis veidu, kā mazināt LA līderu ietekmi. Par galveno padomu devēju, kā apspēlēt E. Jaunupu un J. Pūci, jaunais Rīgas mērs izvēlējies G. Knoku, kuram jau ilgstoši ir draudzīgas attiecības ar M. Mičerevski.
Plaisa M. Staķa un E. Jaunupa starpā radusies jau vēlēšanu laikā, tomēr tā pāraugusi aizā, kad M. Staķis ieguva Rīgas mēra nomināciju. Jau koalīcijas sarunu laikā bijis skaidrs, ka M. Staķis un E. Jaunups nav gatavi atrast kopīgu valodu. Viens no jautājumiem bija par sadarbību ar Oļega Burova Gods kalpot Rīgai.
Veidojot koalīciju, izdevās atrast kompromisu – O. Burova partija jaunās domes varā nebūs, taču tas devis triecienu LA līdera un M. Staķa attiecībās. Turklāt M. Staķis un viņa padomdevēji sajutuši spēju pašiem pieņemt lēmumus, ignorējot E. Jaunupa un J. Pūces uzstādījumus.
Pēc tam nesaskaņas M. Staķa un E. Jaunupa starpā uzņēma apgriezienus. M. Staķis, savu padomdevēju ietekmēts noraidījis jebkādus E. Jaunupa piedāvājumus par Rīgas pārvaldību un partiju atbildības jomām. Kad M. Staķis kategoriski iebildis, ka Rīgas izpildirektora amatu var turpināt ieņemt līdzšinējā šī amata izpildītāja Iveta Zalpētere, maisam gals bijis vaļā.
Abas puses – E. Jaunupa un M. Staķa komandas nostājušās uz kara takas. Iespējams, pēdējais piliens abu pušu nesaskaņās bijis J. Pūces kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra oktobra beigās M. Staķim izteiktās visai tiešās norādes, ka Rīgai nebūs naudas attīstības projektiem, ja M. Staķis negribēs ieklausīties LA līderos. Faktiski J. Pūce piedraudējis, ka valdībā nobloķēs finansējumu Rīgas attīstības projektiem.
Toreiz, oktobra beigās kuluāros jau runāja par K. Kariņa valdības krišanu un J. Pūci kā jauno Ministru prezidentu. Tad arī M. Staķa komanda ar G. Knoku priekšgalā sapratusi, ka laiks iet "uz visu banku", tāpēc arī izspēlēta M. Mičerevska kārts - ar aiziešanu no partijas un atklāsmēm par J. Pūci un E. Jaunupu, caurlaidēm un partijas finansējumu
Vēl vairāk, ir zināms, ka Rīgas mērs M. Staķis, kurš ievēlēts no apvienībā A/Par ietilpstošās partijas Par, rūpējoties par savu publisko tēlu, no E. Jaunupa un J. Pūces ēnas gribējis atbrīvoties jau uzreiz pēc vēlešanām. Tas bijis saistīts ar vismaz diviem kriminālprocesiem, kuros iesaistīts E. Jaunups.
M. Staķa vēlme norobežoties no E. Jaunupa tiek saistīta ar viņa ambīciju nekļūt par marioneti un būvēt tikpat veiksmīga Rīgas mēra stāstu, kā tas izdevās Nilam Ušakovam. Savukārt E. Jaunups uzskatot, ka tieši viņš ir Rīgas domes vēlēšanās uzvarējušās apvienības Atistibai/Par/Progresīvie idejas un realizācijas arhitekts. Tāpēc arī E. Jaunups esot aizvainots, ka no apvienības ievēlētie deputāti viņu "uzmetuši" uzreiz pēc vēlēšanām. Noprotams, ka kariņš abu apvienības A/Par partiju starpā vēl eskalēties, jo fakti vai aizdomas ir abu spēlētāju pusēs, turklāt J. Pūce esot atriebīgs.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.