Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Latvijas labklājība ir atkarīga no Krievijas” – ar šādu patosa piepildītu virsrakstuvakar (šī gada 13.jūnijā) nāca klajā viens no Kremļa redzamākajiem propagandas ruporiem Latvijā – ziņu vietne baltnews.lv. Minētais raksts bija veltīts jaunākajām tendencēm Latvijas ārpolitikā, kuras pēc autora domām liecina, ka „Rīga ir sākusi griezties uz Maskavas pusi”.

Tajā pašā dienā analogs vēstījums tika nopublicēts arī prokremliskajā laikrakstā „Latviskijie Vesti”1, kura autors arīdzan spekulēja, ka Rīga ir sākusi izrādīt iniciatīvu, lai uzlabotu attiecības ar Maskavu. Kremļa propagandisti unisonā secināja – starp abām valstīm ir sācies „atkusnis”.

Vairumā gadījumu Kremļa propagandas mediju saturs man labākajā gadījumā izsauc traģikomisku smīnu un izbrīnu, kā var „šitā muldēt”, bet joprojām izmantot vārda brīvības priekšrocības un izplatīt dezinformāciju Latvijas sabiedrībā. Diemžēl šis nebija tāds gadījums, un anonīmo propagandistu saskaņotie teksti man lika aizdomāties, vai tomēr tajos nevarētu būt vismaz daļa taisnības.

Runāšu pēc fakta un bez liekām spekulācijām. Tātad kas, manuprāt, liecina, ka Kremļa žurnālisti šoreiz nemelo un abu valstu attiecības tiešām atrodas līdzšinējā status quo izbeigšanas sākumposmā?

Pirmkārt, ir labi zināms, ka baltnews.lv redakcijas politika tiek veidota Maskavā, ziņu aģentūras „Rossija Segodņa” telpās, kas savukārt atrodas tiešā Prezidenta administrācijas kontrolē (par to detalizētāk varat izlasīt pētījumos šeit un šeit).

Tātad, ja baltnews.lv raksta par attiecību uzlabošanos starp Latviju un Krieviju, tam visticamāk ir dots Krievijas vadošo aprindu atbalsts, un tam ir jāpievērš uzmanība.

Otrkārt, Latvijas ārlietu resors pēdējā laikā patiešām ir devis vismaz divus mājienus Krievijas virzienā, ka vēlas nodibināt ciešākus sakarus.

Šī gada 3.jūnijā, Baltijas jūras valstu padomes sanāksmes laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Pankinu, paziņoja, ka „Latvija vēlas uzturēt pozitīvu ekonomisko attiecību tendenci ar Krieviju”.

Savukārt 12.jūnijā ministrs, kurš iepriekš publiskajā retorikā bija izcēlies ar izteikti antikrievisku retoriku (atcerēsimies kaut vai Rinkēviča priekšvēlēšanu plakātus „Par spīti Kremlim”), sociālajos tīklos apsveica lielo kaimiņu Krievijas dienā krievu valodā.

Ir skaidrs, ka ārlietu ministra teiktais ir jāuztver tikai un vienīgi kā daļa no valsts stratēģiskās komunikācijas. Attiecīgi tas bija tiešs signāls Maskavai, ka Rīga grib atsākt sadarbību business as usual.

Treškārt, paralēli ārlietu resoram Latvijas-Krievijas attiecību uzlabošanā tiešā veidā ir iesaistījusies arī Satiksmes ministrija. Arī šajā gadījumā es izcelšu divus viennozīmīgus mājienus tam, ka Rīga tuvāko mēnešu laikā plāno intensificēt savu sadarbību ar Maskavu.

Šī gada aprīļa beigās ministrs Tālis Linkaits (kurš nesen tika iecelts par atjaunotās Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas vadītāju) viesojās Maskavā loģistikas izstādē „TransRussia”, kuras ietvaros tikās ar Krievijas satiksmes ministru Jevgeņiju Ditrihu.

Papildus tam dienā, kad ārlietu ministrs Rinkēvičs centās pielabināties krievu lācim rakstiski, satiksmes ministrs Linkaits gāja soli tālāk un šī gada 12.jūnijā pats personīgi ieradās Krievijas vēstniecībā, lai atdotu godu vēstniekam Lukjanovam Krievijas dienas svinībās. (Starp citu, par Krievijas dienas svinībām būtu vērts uzrakstīt atsevišķu rakstu – personības, kas tās apmeklē, vien ir ko vērtas!)

Līdz ar to uz šo brīdi izskatās, ka Latvija, vismaz ekonomikas jomā, ir nolēmusi pakāpeniski atjaunot attiecības ar Krieviju. Turklāt izskatās, ka arī Krievija ir ieinteresēta šādā scenārijā.

Tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā, iespējams, redzēsim augstu amatpersonu vizītes uz Krieviju un otrādāk. Tāpat iespējams, ka Maskava drīzumā noņems daļu no pārtikas produktu sankcijām un palielinās kravu apgrozījumu Baltijas ostās.

Vienīgais jautājums, kas uz šo brīdi paliek neatrisināts ir – kā intereses stāv aiz šīs pēkšņās retorikas maiņas? Es dziļi šaubos vai attiecību uzlabošana ar Krieviju ir balstīta tikai Latvijas ekonomiskajos rādītājos. Kā nekā Krievijas propagandistu solītā krīze tā arī nav iestājusies, un Latvijas ekonomika, salīdzinot ar kaimiņvalsts, ir tīri žirgta un dzīvotspējīga.

Tas, protams, liek domāt, ka ārlietu un satiksmes resora pēdējo nedēļu aktivitātes ir saistītas ar atsevišķu privātā sektora darboņu interesēm. Tiesa, kā minēju augstāk, šoreiz par to nespekulēšu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...