Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aleksandrs Kiršteins, 14. Saeimas deputāts, kā allaž ir asredzīgs, godīgs un precīzs. Šoreiz runājam par “Zaļo kursu”, klimata hunveibiniem un to, kas vieš cerību.

Jūs esat vienīgais latviešu politiķis, kurš analizē “Zaļā kursa” idejas. Kā īsti ir: vai “Zaļais kurss” ir par veselīgu dzīvesveidu un ekoloģiski tīru uzturu vai tā ir globālistu ciniska afēra? 

Latviešiem nepieciešamais zaļais kurss ir tīra vide, atkritumu pārstrāde, mazās zivju upes bez HES, kā arī vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana. Piemēram, kūdra – tās Latvijā ir tik daudz, lai turpmākos simt gadus varētu mūs nodrošināt ar lētu elektrību un siltumu, kā arī eksportēt šo resursu, iegūstot 200 miljonus eiro gadā.

Bet Brisele domā citādi. Ar tā saucamā “Zaļā kursa” saukļiem mums uzspiež 1870 pieteiktus vēja un saules parkus, no kuriem 600 jau reģistrēti. To paredzamā ražošanas jauda piecpadsmit reizes pārsniedz Latvijas vajadzībām nepieciešamo. 

Kādi ir paredzamie ieguvumi? Vides pārraudzības birojs savulaik atzina, ka vēja stacijas četru kilometru rādiusā nelabvēlīgi ietekmē ne vien ainavu, bet arī dzīvo dabu un cilvēku, taču jaunais vēja parku likums atļauj šīs stacijas būvēt tik vien kā 800 metru attālumā no privātīpašuma, jo likumā piemērotas atvieglotas prasības.

Un vēl kāda apbrīnojama bezkaunība – likums nosaka, ka privātīpašumā bez saimnieka atļaujas drīkst ierīkot vēja elektrostacijas pievedceļus un ierakt kabeļu tīklus.

Tas nekas, ka vēja, lietus un saules izraisītās erozijas rezultātā noārdās simtiem kilogramu mikroplastmasas, kas nokļūst ekosistēmā. Un viena staba pamatiem nepieciešami vismaz 1000 kubikmetru betona un simtiem tonnu tērauda. Turklāt Valsts Vides pārraudzības birojs ir atzinis, ka mirgošanas efekta dēļ vēja stacijas var radīt noslieci uz epilepsiju.

Taču Eiropas Savienība līdz 2030. gadam grib samazināt CO2 izmešu apjomu par 55 procentiem, apgalvojot, ka tas apturēšot planētas sasilšanu, lai gan pasaules izcilākie zinātnieki un klimata jomas eksperti ir pierādījuši šāda pieņēmuma aplamību. Fakti liecina, arī to, ka “klimata katastrofa” ir negodīgu politiķu un viņus apkalpojošo žurnālistu mīts, kas radīts, balstoties uz kļūdainiem datiem. Planēta sasilst, bet tas nenotiek cilvēku darbības rezultātā, turklāt šī sasilšana nedraud ar pasaules galu.  

Un vēl kāda pretruna. Kamēr Eiropa pāriet uz dārgo un ekonomiski neizdevīgo vēja un saules enerģiju, tikmēr Ķīna nedēļas laikā atklāj vismaz divas ogļu TEC. Vairums saules paneļu tiek ražoti Ķīnā. Ķīniešu elektroauto izkonkurē Eiropā ražotos. Mums stāsta, ka Ķīnas komunistu režīmu nedrīkst atbalstīt, taču maksā Ķīnai miljardiem eiro tādēļ, lai īstenotu utopiskas idejas, vienlaikus graujot Latvijas un Eiropas ekonomiku.

Enerģētiskā neatkarība no Krievijas. Šo argumentu bieži izmanto “Zaļā kursa” ieviesēji. Vai vējš pūtīs tik stipri, ka gāze vairs nebūs vajadzīga?

Lai gan zaļo aktīvistu, īpaši “Greenpeace”, spiediens bija liels, šomēnes Eiropas Parlaments tomēr iekļāva atomenerģiju un dabasgāzi atjaunojamo resursu sarakstā. Tas gan nav saistīts ar Krievijas gāzi. Patlaban gāzes cenas ir 2010. gada līmenī, ko nodrošina sašķidrinātā gāze no ASV, Kataras un Norvēģijas. Nav nekādu ierobežojumu kurināt šo lēto resursu, tādēļ nav attaisnojama vēlme pāriet uz dārgo vēja un saules enerģiju.

Turklāt Latvijā jau tagad ir iespējams saražot elektroenerģiju trīs reizes vairāk, nekā ir nepieciešams pašu patēriņam. Hidroelektrostacijas darbinām ar Daugavas ūdeni, savukārt termoelektrostacijās varētu kurināt mūsu kūdru un šķeldu, ja vien šie resursi ar iepriekšējās valdības ziņu nebūtu iekļauti aizliegto sarakstā. No 2030. gada kūdru vairs nedrīkstēs izmantot kā kurināmo resursu.

Kad Vācijā slēdza atomelektrostacijas, strauji palielinājās no Krievijas importētās dabasgāzes apjoms, jo izrādījās, ka ar vēja parkiem nav iespējams nodrošināt elektrotīkla patēriņu. Vējš ne vienmēr pūš, bet cilvēki nevar dzīvot tumsā, bez apkures un bez iespējas uzlādēt sava elektroauto baterijas. Vai jums nešķiet, ka “Zaļais kurss” Kremļa interesēm atbilst vairāk nekā Latvijas?

Viktors Suvorovs grāmatā “Specnazs” raksta: “Francijā protestētāji reiz šāva pa AES ar granātmetēju RPG-7. Nezinu, kā padomju ierocis nokļuva viņu rokās. Iespējams, šie ļaudis to vienkārši atrada ceļmalā. Taču, ja viņi to saņēma no SpN (“Specnaz”) virsnieka, kurš atrada šos cilvēkus, tad tūlīt pēc šī notikuma virsnieku noteikti apbalvoja ar Sarkanā Karoga ordeni, un viņš saņēma ārpuskārtas dienesta pakāpi. GRU bija īpašs naids pret Rietumvalstu AES tāpēc, ka tās mazināja Rietumu atkarību no padomju gāzes un naftas importa un ļāva šīm valstīm kļūt ekonomiski stiprākām un patstāvīgākām. AES bija pašu svarīgāko SpN daļu un vienību mērķu skaitā.”

Nav brīnums, ka Eiropas valstu izbijušie līderi gadiem ilgi ir sēdējuši Krievijas enerģētikas gigantu valdēs. Šrēders, bijušais Vācijas kanclers, “Nord Stream AG” un “Rosneft” valdes ilggadējs priekšsēdis, par “Gazprom” direktoru tika iecelts 2022. gada februārī. Un atkāpās no šā amata tikai sabiedriskās domas spiediena dēļ.

Jā, daudzi Rietumvalstu visaugstākā līmeņa politiķi ir Kremļa korumpēti. Un kad Eiropas Parlamentā ir Ždanoka, kas ievēlēta no Latvijas, Eiropas Savienība nolemj atomelektrostacijas atzīt par videi kaitīgām. Kremlis sponsorē lielāko daļu Eiropas zaļo partiju, jo Maskava ir ieinteresēta izkliedētas un nestabilas enerģijas ražošanā, proti, vēja un saules enerģijā.

Katrs vēja parks paredz rezerves jaudas staciju, ko darbina ar fosilo kurināmo bezvēja gadījumā. Latvijā vēja parku lietderības koeficients pusi gada nav lielāks par 10 procentiem, bet gadā vidēji – ne vairāk par 30  procentiem. Protams, tas ir izdevīgi Krievijai. 

Savukārt gandrīz 80 procenti saules paneļiem un vēja stacijām nepieciešamo kritisko materiālu, piemēram, retzemju metālu, tiek iegūti vai saražoti Ķīnā.

Vai nesaskatāt līdzību starp utopiskajām klimata idejām un PSRS laika utopijām, piemēram, ar Hruščova kukurūzas audzēšanas māniju vai vēlmi pagriezt Sibīrijas upes pretējā virzienā?

Jā, PSRS bija plāns upes, kas tek uz ziemeļiem, pagriezt uz dienvidiem, lai Vidusāzijas tuksnešus padarītu auglīgus. Viens no tā autoriem pat publicēja  sacerējumu “Par Krievijas klimatu”. Šis plāns gan netika īstenots, taču arī ar to, ko “dabas pakļāvēji” paguva sadarīt, izrādījās pietiekami, lai sekas kļūtu acīm redzamas: Kazahstānā ir izžuvusi Arāla jūra, jo tās divas galvenās ietekas – Amudarja un Sirdarja – tika novirzītas sausu teritoriju mākslīgai apūdeņošanai ar irigācijas sistēmu palīdzību.

Tas pats ir raksturīgs arī Eiropas Savienībai. Hruščovs plānoja divdesmit gados sasniegt komunismu, eirokomisāri paredz apturēt planētas sasilšanu.

Eiropas Komisija iejaucas cilvēku privātajā dzīvē. Tiek ierobežota indivīda brīvība, piemēram, nosakot, ka drīz vairs nedrīkstēs būvēt tādu privātmāju, kuras plānā nav iekļauti dabas aizsardzības kritēriji, piemēram, materiāli, kas neizdala CO2, vai kam uz jumta nebūs saules paneļu. 

Briseles ierēdņi grib regulēt un noteikt latvieša dzīvesveidu. Bet ja nu cilvēks vēlas dzīvot mucā? Vai to var aizliegt? Kāds gribēs uzbūvēt mazu koka karkasa māju, ko laukos varētu apsildīt ar mežā iegūtu kritušo koksni, bet Eiropas komisārs izmērīs siltuma zudumus un aizliegs tajā dzīvot.

Latvieši lēnām tiek padarīti par modernas koncentrācijas nometnes vergiem. Tādas nometnes, ko vada komisāri, kuru kontrole pastiprinās ik dienu.

Paradoksāli, bet Eiropas Savienības institūcijas ir pārblīvētas ar komunistu terminoloģiju – komisāri, visādas zonas (eirozona, Šengenas zona), ir pat “troika” – Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds. Un šī “troika” plāno atbalsta pasākumus valstīm, kas atrodas dziļas ekonomiskās krīzes priekšā. Turklāt šo krīzi “troika” pati ir mākslīgi radījusi.

Zemnieks vairs nedrīkst ne sēt, ne pļaut, iekams nav aizpildījis papīru kaudzes, kur jāpierāda, ka aris zemi vai nu paralēli, vai perpendikulāri kalnam, atkarībā no tā stāvuma. Un tad vēl jāpievieno fotogrāfijas.

Jā, pat zemnieks vairs nav brīvs. Ja lauksaimnieki nesaņemtu Eiropas Savienības subsīdijas, lauksaimniecības bilance labākajā gadījumā būtu neitrāla, neradot ne peļņu, ne zaudējumus. Bet zemniekam šo subsīdiju dēļ ir jākļūst par birokrātijas vergu.  

Šai koncentrācijas nometnei ir arī represīvas funkcijas. Piemēram, līdz 2016. gadam Polijā bija likums, kas aizliedza būvēt vēja elektrostacijas, ja attālums līdz ēkām ir mazāks nekā vēja elektrostacijas augstuma reizinājums ar desmit. Bet izrādījās, ka apbūves blīvums Polijā ir tik liels, ka gandrīz neatliek vietas šo parku izveidei. Tādēļ Eiropas Komisija apturēja Eiropas Savienības fondu iemaksas Polijas budžetā līdz brīdim, kad Tuska valdība grozīja likumu, turpmāk ļaujot vēja parkus būvēt arī 500 metru attālumā no īpašumiem. Taču faktiski tas nebija brīvs suverēnas valsts lēmums, tā bija pakļaušanās šantāžai un diktātam.

Eiropā ir izveidojusies ideoloģiski neviendabīga cilvēku kopa, kurā ietilpst gan tā sauktie klimata aktīvisti, kas protestē pret atomelektrostaciju darbību un tradicionālo lauksaimniecību, gan tie, kas cīnās par homoseksuāļu un transvestītu tiesībām, vienlaikus atbalstot nelegālo migrāciju no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, kur homoseksuālisms ir kriminalizēts. Un nu šī “progresīvo” kopa pauž dedzīgu atbalstu musulmaņu teroristiem  Palestīnā. Gluži kā to paredz Jurija Bezmenova savulaik izklāstītais Rietumu demoralizācijas plāns.

Tieši tā. Eiropas Savienības mērķis “fit for 55” jeb CO2 izmešu samazināšana par 55 procentiem līdz 2030. gadam nav vienīgā muļķība. Pasaules Ekonomikas forumā, kur ik gadu piedalās Eiropas, ASV un Āzijas valstu līderi, ir jau izskanējušas idejas aizliegt liellopu audzēšanu un zvejniecību, jo barības vielas, kas atrodamas liellopu gaļā un zivīs, varot iegūt no kukaiņiem. Tas glābšot planētu no bada un sasilšanas.

Kopš pagājušā gada 1. janvāra Eiropas Komisija ir atļāvusi pārtikā lietot circeņus, siseņus, miltu tārpus un tarakānus. Lai gan ēdamie kukaiņi ir nepietiekami novērtēts cilvēku un dzīvnieku parazītu avots.

To visu vēl papildina ideoloģiski murgi par “white supremacy” jeb “balto pārākumu”. Tiem baltajiem, kuriem nekad nav piederējuši vergi, esot jāatvainojas un jāizmaksā kompensācija tiem melnajiem, kas nekad nav bijuši vergi. Un arī nelegālie migranti esot jāsagaida atplestām rokām.  

Kādēļ Latvijas valdība nepretojas šīm absurdajām idejām? Tā ir nelietība vai stulbums?

Intelekta trūkums, nespēja ieraudzīt kopsakarības un domāt globālās kategorijās ir negatīvās atlases sekas. Divi pasaules kari, okupācija un represijas. Pēdējā zārka nagla ir trīsdesmit gadus degradētā izglītības sistēma.

Kas vieš cerību?   

Tas, ka šī mūsu saruna ir publicēta un tiek lasīta. Tātad ir cilvēki, kam mūsu valsts liktenis nav vienaldzīgs. Latvijas lielākā bagātība un vērtīgākais resurss ir gudri un atbildīgi cilvēki, kas spēj rīkoties saskaņā ar sirdsapziņu. 

Politiķi un birokrāti gadu gadiem ir darbojušās tā, lai izraisītu cilvēkos apātiju vai pat atklātu riebumu pret politiskajiem procesiem. Taču tajā ir arī kas labs: “progresīvo spēku” melīgā retorika, alkatība un nekompetence ir kļuvusi acīm redzama. Un tas ir licis atjēgties un apvienoties nacionāli un konservatīvi domājošajiem. Tiem, kas nevēlas samierināties ar Latvijas ekonomisko lejupslīdi un faktisku suverenitātes zaudēšanu. 

Aizejot uz konferenci “Demos”, ko rīko nevis politiķi, bet dažādu jomu speciālisti no darba brīvā laikā, ir prieks dzirdēt, ka tiek nosaukti un aktualizēti nevis valsts, bet sabiedrības klupšanas akmeņi. Jo valdība ir sabiedrības apziņas spogulis. Taču runāts un diskutēts tiek nevis tādēļ, lai gaustos, bet gan lai meklētu risinājumus.

Globālas birokratizācijas laikmetā šāda pašorganizēšanās ir brīnums. Un arī tas nostiprina cerību.

Ir radusies apvienība “Tauta. Zeme. Valstiskums”, kuras programma ir absolūti oriģināla. Tajā neatrast varas partijām raksturīgo laipošanu un izdabāšanu Briseles birokrātu diktātam. Princips ir skaidri un nepārprotami definēts – Latvijas intereses ir augstākas par eirokomisāru prasībām. 

Saistītie raksti

Edvarts Krusts: “Zaļais kurss” un klimata katastrofa: realitāte vai politisks mīts?

Vija Beinerte: Zaļš ir jauns sarkanais. jeb kas kopīgs Salemas raganu prāvām ar klimata hunveibiniem

Aleksandrs Kiršteins: “Pašreizējās valdības mērķis – neizglītots un viegli manipulējams pilsonis”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...