Vai Latvija gatavojas jaunām afērām un jaunām enerģētiskām krīzēm?
Pietiek lasītājs08.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka Latvijas valdība gatavojas uzlikt mums jaunus pārbaudījumus. Publiski izskanēja ziņa, ka Latvenergo ir uzdots veikt sašķidrinātās gāzes iepirkumu nākošai sezonai, bet vēl līdz šim brīdim nav veikta Latvenergo valdes lēmumu analīze par pagājušā gada gāzes iepirkumu. Nav jau vairs noslēpums, ka Latvenergo valde lēma gāzi pirkt, izmantojot gāzes biržas cenas. Rezultātā faktiski visi iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt augošās siltuma un enerģijas cenas.
Valdība, lai kompensētu šos paaugstinātos izdevumus, izmaksās kompensācijās apmēram 500 miljonus EUR, kas ir līdzvērtīgs daudzums, lai uzceltu 400-500 MW lielu vēja parku (teorētiski no šī parka saražotā enerģija valstij būtu bezmaksas!). Vai tiešām tā ir pareiza darbība uzticēt šāda veida iepirkumus komersantam, kas nav sevi sekmīgi pierādījis, darbojoties gāzes tirgū?
Nākošais paziņojums - izveidot kopuzņēmumu no Latvijas valsts mežiem un Latvenergo, lai celtu vēja parkus. Latvenergo vispār nav realizējis nevienu vēja parku projektu! Šim uzņēmumam nav nekādas prakses un saprašanas, kā uzcelt vēja turbīnu, - cik maksās projekts un, pats galvenais, cik maksās saražotā kWh?
Balstoties uz šiem jautājumiem, Latvijas valsts mežiem būtu jāizsludina konkurss uz komersanta piesaisti šāda projekta realizācijā, kā galveno kritēriju minot, cik maksās viena saražotā kWh! Latvijā ir reģistrējušies pietiekami daudz komersantu, kas zina, kā realizēt vēja parku celtniecību.
Šīs pašas afēras ietvarā Augstsprieguma tīkls ( izmantojot tarifa resursus) realizēs Latvijas-Igaunijas kabeļa starpsavienojumu Baltijas jūrā, lai nejauši pieslēgtu pagaidām nenosaukta komersanta vēja parku jūrā.
Jā, un vēl mēs varam apbrīnot, ar kādu pārliecību Latvenergo speciālisti prognozē gāzes cenu 2024. gadā, lai gan paši izgāzās ar prognozi gadu atpakaļ. Par šo kļūdu mēs maksājam lielu cenu un zinām, ka patiesā labuma guvēji pašreiz finansē Krievijas karu Ukrainā. Cienījamie lasītāji – paskatieties https://lg.lv/par-mums/vadiba. No comment.
Vai mēs varēsim saņemt atbildes uz šiem jautājumiem?
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.