Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

Edgars Eglītis, Latvijas pilsonis
30.04.2017.
Komentāri (56)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Barikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.

1991. gada 22. augustā Islandes valdība atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet 24. augustā Dānija oficiāli paziņoja, ka ir gatava atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 27. augustā Eiropas Kopienas dalībvalstis pieņēma Deklarāciju par Baltijas valstīm, uzsverot, ka EK dalībvalstis konsekventi uzskata demokrātiski ievēlēto Latvijas parlamentu un valdību par likumīgu Latvijas tautas pārstāvjiem. 24. augustā Krievijas PFSR prezidents Boriss Jeļcins parakstīja dekrētu "Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu", 2. septembrī ASV paziņoja par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latviju. 6. septembrī beidzot arī PSRS Valsts padome pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu. 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli.

2018.gada 18.novembrī Latvijas Republika vērienīgi atzīmēs savu simtgadi, bet vai vairumam iedzīvotāju ir, ko svinēt?

Vai svinību organizētāji, liekot roku uz sirds, var apgalvot, ka valstī viss ir kārtībā? Vai pieņemtie lēmumi un likumi ir bijuši iedzīvotāju interesēs? Ko mēs kā iedzīvotāji esam ieguvuši ar brīvības atgūšanu? Vai esam sasnieguši tos mērķus, kāpēc 73,7% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem nobalsoja par valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?

Es šoreiz necentīšos apspriest statistikas datus, bet cilvēku izjūtas, pārdzīvojumus, zaudējumus, pazemojumu, beztiesiskumu, izmisumu.

Vai var būt kas sliktāks kā justies izstumtam, pazemotam, beztiesiskam savās mājās? Cik cilvēku šajos gados ir palikuši bez mājokļa privatizācijas un denacionalizācijas rezultātā, neviens nav saskaitījis, bet, redzot tukšās pamestas mājas gan Rīgas centrā, gan visur citur Latvijā, zinot katram savu dzīvesstāstu, secinājums nav glaimojošs varas pārstāvjiem.

Ir pamats domāt, ka ~90% no denacionalizētajām mājām ir atdotas nepamatoti. Viens tāds piemērs pielikumā, kur no arhīva izziņas redzams, ka nekustamais īpašums Rīgā (Rīgas pilsētas II hipotēku iecirkņa zemesgrāmatu 734. nodalījumā ierakstīts nekustams īpašums, kurš atradies Rīgas pilsētā, 28. grupā, Nr. 54, Brīvības ielā 74.) 1937.gadā ir piederējis Rīgas pilsētai, bet 1996.gadā ir denacionalizēts un, atjaunojot vēsturisko taisnīgumu, atdots it kā mantiniekiem, tai pašā laikā uz ielas izlikti 45 dzīvokļu īrnieki. Tā emocionālā un fiziskā vardarbība pret īrniekiem nav vārdos aprakstāma un nekādiem līdzekļiem nav atlīdzināma. Vispazemojošākais visā šajā stāstā ir tas, ka šīs necilvēcīgās darbības ir atbalstījuši brīvās Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, tai skaitā tiesas.

Tādu māju ir ļoti daudz, un sekojoši arī cietušo ir ļoti daudz, kuri nevis ieguva, bet zaudēja pajumti ar valstī nepārdomāti uzsākto denacionalizāciju.

Vai mums ir kaut mazākā cerība, ka tie, kas pastrādāja šīs zvērības, ko nevar nosaukt citādāk kā par genocīdu, kādreiz atbildēs par savu rīcību?

Vai mums ir kaut mazākā cerība, ka arī pret tiem, kuri palika bez mājām un pajumtes varas pārstāvju bezatbildīgas vai pat ļaunprātīgas rīcības dēļ, tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums un atlīdzinātas šo cilvēku ciešanas?

Es personīgi neredzu iemeslu svinībām, kamēr valstī nav nodrošināts taisnīgums un tiesiskums, kamēr kaut viens Latvijas iedzīvotājs cieš trūkumu un ir bez pajumtes.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...