Vai Latvijā pašlaik pastāv vārda brīvība

Jānis Gaiziņš, literārs pseidonīms
28.02.2025.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Vārdu sakot, pastāvošā laicīgā un garīgā vara (priesteri) saskatīja Jēzū apdraudējumu sev un nolēma viņu nogalināt. Nogalināšanu noformēja kā tiesu. Jēzus nebija nevienu apzadzis vai nogalinājis. Apdraudējumu sev un savai varai viņi saskatīja Jēzus sludinātajās idejās.

Iespējams, Jēzus bija pirmais zināmais cilvēks, kurš tika tādā veidā sodīts par savām idejām. Taču sodīšana par brīvdomāšanu un idejām, kas nebija tīkamas pastāvošai varai, ar Jēzu nebūt nebeidzās. Viduslaikos Eiropā liela ietekme bija baznīcai. Cilvēkus, kas uzdrošinājās domāt un teikt, ka dieva nav, vai kas apšaubīja, ka Zeme ir visas pasaules centrs un ka visas planētas griežas ap Zemi, nežēlīgi vajāja, spīdzināja un dedzināja dzīvus uz sārta.

Mūsu laikos vairākums cilvēku piekrīt, ka dieva nav, bet viduslaikos par tādiem uzskatiem ātri vien jebkurš varēja tikt sadedzināts dzīvs. Tas saucas – totalitāra vara, kas neļauj cilvēkiem brīvību, neļauj cilvēkiem brīvi domāt.

PSRS laikos arī bija totalitārisms. PSRS totalitārisms izpaudās tādā veidā, ka visiem vajadzēja nosodīt, piemēram, ASV imperiālistus un nevienam nebija atļauts domāt citādi, piemēram, ka ASV nemaz nav nekādi imperiālisti vai ka PSRS ir tādi paši imperiālisti kā ASV. Ja cilvēks uzdrošinājās paust publiski šādus savus uzskatus, tad neizbēgami viņš par to tika vajāts, atlaists no darba, likts cietumā. Cilvēki bija iebiedēti un baidījās teikt to, ko viņi patiesībā domā.

Un tagad padomāsim, vai pašreiz kaut kas šajā ziņā ir mainījies? Vai cilvēkiem pašreiz ir iespējas brīvi domāt un brīvi paust savus uzskatus?

Pašreiz aktuālākais jautājums ir karš Ukrainā. Visapkārt var dzirdēt un lasīt aicinājumus, ka nekādā gadījumā nedrīkst pietļaut ienaidnieka propagandu, kas visai bieži tiek saukta arī par Kremļa naratīviem jeb par Kremļa režīma meliem utt.

Otrā pasaules kara laikā visa PSRS propaganda bija balstīta uz to, ka noziedzīgais Hitlera režīms ir uzbrucis PSRS negaidīt, nodevīgi, pārkāpjot visas vienošanās. No tā savukārt tālāk izrietēja propaganda, ka PSRS ir cietusī puse un ka PSRS tāpēc ir tiesības un pienākums visiem līdzekļiem aizstāvēties pret agresiju.

Lielākais PSRS noslēpums, ko nekādā gadījumā nedrīkstēja zināt PSRS iedzīvotāji, bija tas, ka bija Vācijas nota par kara pieteikšanu PSRS un šajā notā bija izklāstīti iemesli, kāpēc Vācija uzsāk šo karu. Var, protams, strīdēties par to, cik šie iemesli bija patiesi, bet kara iemeslus Vācija bija darījusi zināmus otrai pusei.

Līdzīga situācija ir pašreiz ar karu Ukrainā. Visa Latvijas iedzīvotājiem adresētā propaganda ir balstīta uz to, ka pie visa vainīgs ir tikai un vienīgi Putins un neviens cits, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai bija pilnīgi bez jebkādiem iemesliem. Putins un Krievija ir par to jāsoda.

Šī raksta mērķis nav analizēt vai pierādīt to, kurš patiesībā bija vai nebija vainīgs, kurš ir un kurš nav noziedznieks. To var izšķirt tikai tiesa. Šī raksta mērķis ir padomāt, vai pašreiz ir iespējams kāds cits viedoklis un vai kādam ir iespēja, nebaidoties no represijām, šādu savu viedokli paust?

Formāli Latvijas Republikas Satversmē ir ierakstīts, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas brīvību, cenzūra ir aizliegta, bet vai tas tā tiešām pašreiz ir? ASV prezidents var atļauties pateikt, ka karam Ukrainā bija iemesli un cita valsts vai cits prezidents, iespējams, rīkotos tāpat, bet vai to var, nebaidoties no represijām un vajāšanas, brīvi pateikt kāds Latvijas iedzīvotājs? Es par to šaubos.

Tas nozīmē to, ka mēs joprojām dzīvojam valstī, kur nepastāv domas un apziņas brīvība, kur cilvēki tiek iebiedēti, vajāti un likti cietumā par valdošajam politiskajam režīmam netīkamām domām un uzskatiem.

Patiesībā viss ir vēl daudz sliktāk. Ir diezgan daudz cilvēku, kas uzskata, ka visus ne tā kā vajag domājošos vajag tūlīt pat apcietināt, iesēdināt cietumā, atņemt viņiem pilsonību utt., tas ir, daudzi nemaz brīvā valstī dzīvot negrib.

Seko mums