Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Saeima par jauno ģenerālprokuroru apstiprinās līdzšinējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu, sabiedrībai jārēķinās, ka šajā amatā nonāks cilvēks, kurš cilvēktiesību pārkāpšanu padarīs normu. „Nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks,” – ar šādiem vārdiem J. Stukāns pērn raksturoja savu attieksmi pret šādiem pārkāpumiem sekojošiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, ar kuriem Latvija arī līdz šim ir bieži atzīta par vainīgu.

J. Stukāns, kurš juristu aprindās tiek uzskatīts par cilvēku, kam „revolucionārā pārliecība” ir svarīgāka par likuma burtu, tā arī nav atteicies no saviem izteikumiem Latvijas Tieslietu ministrijas un ASV vēstniecības Latvijā pagājušā gada 20. septembrī rīkotajā paneļdiskusijā “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā”, kurā viņš pietiekami ciniski paziņoja – būtībā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju pārkāpjoši Latvijas tiesu spriedumi nav nekas īpašs, jo pēc tam Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestās kompensācijas cietušajiem ir pietiekami niecīgas.

Pašreizējais ģenerālprokurora kandidāts, kurš amatā ar Saeimas balsojumu varētu tikt apstiprināts jau šonedēļ, gan saistībā ar aprakstīto nostāju pret šādiem Latvijas tiesu spriedumiem ir minējis, ka „tas tomēr ir pārkāpums” un ka „tas būtu tā ne visai ētiski varbūt”, tomēr ir skaidri paziņojis: „Es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.”

Publiski ir izteikts viedoklis, ka šis J. Stukāna viedoklis esot „izrauts no konteksta”, tāpēc Pietiek publicē precīzu šī diskusijas fragmenta atšifrējumu:

J. Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras aspekta.

Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.

Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājamies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.

Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.”

Paneļdiskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir ECT, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”

J. Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.

Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja.””

Pilns diskusijas ieraksts (vairāk nekā četras stundas ilgs) skatāms šeit:

https://www.youtube.com/watch?v=y37rV8lvCU8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...