Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Smēķēšana nogalina”, “smēķēšana palielina impotences risku”, “smēķēšana izraisa insultu un invaliditāti”, “smēķēšana izraisa mutes un rīkles vēzi” – šie ir tikai daži no uzrakstiem, kuri rotā cigarešu paciņas jau vairākus gadus. Cigaretes veikalos noslēptas slēgtos plauktos. Sabiedriskās vietās smēķēšana ir aizliegta. Tomēr visi šie pasākumi ne nieka nav devuši. Smēķētāju skaits nav mazinājies. Joprojām veselības aprūpes sistēma ir pārslogota ar smēķēšanas izraisītu slimību ārstēšanu un smēķētāju dzīvības glābšanu. Ik gadu pasaulē no smēķēšanas izraisītām slimībām mirst seši miljoni cilvēku.

Iekštelpās, tai skaitā kafejnīcās un restorānos, smēķēt ir aizliegts, tomēr ikkatrā ēdināšanas iestādes āra terasē uz galdiņiem ir novietoti pelnu trauki, un gandrīz pie katra otrā galdiņa sēž kāds smēķētājs. Noteikts desmit metru aizliegums smēķēt sabiedrisko ēku tuvumā, taču pat autoostā un lidostas izlidošanas daļā ierīkotas speciālas nojumes pīpmaņiem. Lai gan uz Rīgas stacijas peroniem smēķēšana ir aizliegta, teju ik brīdi uz tā atradīsies kāds, kurš tomēr kūpinās cigareti.

Līdz 18 gadiem cigarešu iegāde ir aizliegta, tomēr nav tādas skolas, pie kuras dežurējošais policists nebūtu pieķēris kādus mazgadīgos kūpinātājus. Cigaretes veikalos noslēptas slēgtos plauktos, lai it kā neradītu kārdinājumu tās iegādāties, cigarešu reklāma ir aizliegta, lai nemudinātu pirkt šos produktus. Tomēr visi šie pasākumi izrādījušies kā cīņa ar deviņgalvu pūķi, kuram, vienu galvu nocērtot, vietā izaug trīs.

Pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā patēriņam nodoto cigarešu skaits attiecībā pret 2020. gada pirmajiem desmit mēnešiem palielinājies par 0,1%. Desmit mēnešos patēriņam nodoti 1,514 miljardi cigarešu – par 2,05 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Tātad ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus, vidēji izsmēķējis 757 cigaretes jeb apmēram divas cigaretes dienā. Dramatiski skaitļi. Turklāt smēķētāju skaits Latvijā ik gadu palielinās, pērn sasniedzot 32%, kas nozīmē, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs smēķē.

Ir skaidrs, ka vienkāršs aizliegums tirgot cigaretes un biedēšana ar nāvējošām un neārstējamām slimībām nestrādā. Šķiet, lai par kādu tematu rakstītu vai izteiktos dakteris Pēteris Apinis, vai tas būtu par sirds slimībām vai lauztiem kauliem, viņš pamanīsies atgādināt, ka smēķēt ir slikti un nepieciešams nekavējoties no šīs atkarības atbrīvoties un pārtraukt piesārņot plaušas un organismu ar nikotīnu un degšanas produktiem. Tomēr pat mediķi, turklāt arī augstas klases un izglītoti, nereti pamanās uzvilkt pa dūmam.

Visa pasaule meklē veidus un metodes, kā no šīs sērgas tikt vaļā. Ar revolucionāru un inovatīvu risinājumu smēķēšanas izskaušanā nākusi klajā Jaunzēlande. Viņu ideja ir nevis pārliecināt rūdītus pīpmaņus mest mieru šai nodarbei, bet gan nākamās paaudzes izaudzināt brīvas no cigarešu atkarības tā, lai jaunā paaudze pat neuzzinātu, kas tas ir – cigarete. Jaunzēlandē plāno ieviest regulējumu, lai neviens, kas dzimis pēc 2008.gada, vispār nevarētu iegādāties cigaretes. Šādam solim pievienojusies arī Malaizija.

Šo regulējumu plānots ieviest 2025.gadā. Taču jau līdz tam plānots ieviest pasākumus, kas palīdzētu smēķētājiem tikt vaļā no šī netikuma. Jaunzēlandes Veselības ministrija izstrādājusi interneta mājas lapu, lai informētu iedzīvotājus par veipošanas ieguvumiem. Veipošana var palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu un dot ieguldījumu Jaunzēlandes Smokefree 2025 mērķa sasniegšanā.

Vai Jaunzēlandei un Malaizijai izdosies kļūt par no smēķēšanas brīvām valstīm, rādīs laiks. Jaunie noteikumi neattiecas uz tvaicēšanu, kas ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana un var palīdzēt atmest smēķēšanu. Protams, arī Jaunzēlandē ir ierobežojumi karsējamās tabakas tirdzniecībā, bet tie ir nav drakoniski, - piemēram, loģiski, ka karsējamo tabaku var iegādāties no 18 gadu vecuma.

Arī Latvijā tiek domāts par to, kā reāli cīnīties ar šo sērgu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā vairākkārt spriests par grozījumiem Tabakas aprites likumā, taču līdz kopsaucējam nav nonākts.

Pagājušā gada nogalē 100 zinātnieki no 30 valstīm Pasaules Veselības organizācijai nosūtīja vēstuli ar priekšlikumu mainīt smēķēšanas apkarošanas politiku, kas līdz šim nav devusi vērā ņemamus rezultātus. Plaši pētījumi pierāda, ka, uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā, smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos.

Tieši tas ir iemesls, kādēļ Jaunzēlande, Malaizija, kā arī Lielbritānija, kas apņēmusies smēķēšanu izskaust līdz 2030. gada, ir ņēmušas vērā šo un citus pētījumus, tāpēc, nosakot striktus ierobežojumus cigarešu tirdzniecībā, piedāvā alternatīvos nikotīna uzņemšanas veidus.

Zinātnieki norāda, ka plaši pētījumi pierāda: uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā, smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos. Piemēram, Lielbritānija paredz sertificētu elektronisko cigarešu pārdošanu aptiekās, kas kalpotu kā palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanai.

Esmu pārliecināta, ka arī Latvijai nevajadzētu izgudrot jaunu divriteni, bet pamācīties no šīm valstīm un bezjēdzīgo līdz šim nestrādājošo smēķēšanas ierobežošanas pasākumu vietā pamācīties no Jaunzēlandes, Malaizijas un Lielbritānijas. Pirms ķerties pie nereāliem priekšvēlēšanu solījumiem, vajadzētu izvērtēt esošo situāciju un piedāvāt sabiedrībai reāli strādājošu sistēmu, kas mazinātu smēķētāju skaitu un mirstību, vienlaikus samazinot iespēju bērniem un jauniešiem uzsākt smēķēšanas praksi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...