Vai Latvijai pietiks drosmes ieviest reālus smēķēšanu samazinošus pasākumus?
Pietiek lasītāja21.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Smēķēšana nogalina”, “smēķēšana palielina impotences risku”, “smēķēšana izraisa insultu un invaliditāti”, “smēķēšana izraisa mutes un rīkles vēzi” – šie ir tikai daži no uzrakstiem, kuri rotā cigarešu paciņas jau vairākus gadus. Cigaretes veikalos noslēptas slēgtos plauktos. Sabiedriskās vietās smēķēšana ir aizliegta. Tomēr visi šie pasākumi ne nieka nav devuši. Smēķētāju skaits nav mazinājies. Joprojām veselības aprūpes sistēma ir pārslogota ar smēķēšanas izraisītu slimību ārstēšanu un smēķētāju dzīvības glābšanu. Ik gadu pasaulē no smēķēšanas izraisītām slimībām mirst seši miljoni cilvēku.
Iekštelpās, tai skaitā kafejnīcās un restorānos, smēķēt ir aizliegts, tomēr ikkatrā ēdināšanas iestādes āra terasē uz galdiņiem ir novietoti pelnu trauki, un gandrīz pie katra otrā galdiņa sēž kāds smēķētājs. Noteikts desmit metru aizliegums smēķēt sabiedrisko ēku tuvumā, taču pat autoostā un lidostas izlidošanas daļā ierīkotas speciālas nojumes pīpmaņiem. Lai gan uz Rīgas stacijas peroniem smēķēšana ir aizliegta, teju ik brīdi uz tā atradīsies kāds, kurš tomēr kūpinās cigareti.
Līdz 18 gadiem cigarešu iegāde ir aizliegta, tomēr nav tādas skolas, pie kuras dežurējošais policists nebūtu pieķēris kādus mazgadīgos kūpinātājus. Cigaretes veikalos noslēptas slēgtos plauktos, lai it kā neradītu kārdinājumu tās iegādāties, cigarešu reklāma ir aizliegta, lai nemudinātu pirkt šos produktus. Tomēr visi šie pasākumi izrādījušies kā cīņa ar deviņgalvu pūķi, kuram, vienu galvu nocērtot, vietā izaug trīs.
Pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā patēriņam nodoto cigarešu skaits attiecībā pret 2020. gada pirmajiem desmit mēnešiem palielinājies par 0,1%. Desmit mēnešos patēriņam nodoti 1,514 miljardi cigarešu – par 2,05 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Tātad ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus, vidēji izsmēķējis 757 cigaretes jeb apmēram divas cigaretes dienā. Dramatiski skaitļi. Turklāt smēķētāju skaits Latvijā ik gadu palielinās, pērn sasniedzot 32%, kas nozīmē, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs smēķē.
Ir skaidrs, ka vienkāršs aizliegums tirgot cigaretes un biedēšana ar nāvējošām un neārstējamām slimībām nestrādā. Šķiet, lai par kādu tematu rakstītu vai izteiktos dakteris Pēteris Apinis, vai tas būtu par sirds slimībām vai lauztiem kauliem, viņš pamanīsies atgādināt, ka smēķēt ir slikti un nepieciešams nekavējoties no šīs atkarības atbrīvoties un pārtraukt piesārņot plaušas un organismu ar nikotīnu un degšanas produktiem. Tomēr pat mediķi, turklāt arī augstas klases un izglītoti, nereti pamanās uzvilkt pa dūmam.
Visa pasaule meklē veidus un metodes, kā no šīs sērgas tikt vaļā. Ar revolucionāru un inovatīvu risinājumu smēķēšanas izskaušanā nākusi klajā Jaunzēlande. Viņu ideja ir nevis pārliecināt rūdītus pīpmaņus mest mieru šai nodarbei, bet gan nākamās paaudzes izaudzināt brīvas no cigarešu atkarības tā, lai jaunā paaudze pat neuzzinātu, kas tas ir – cigarete. Jaunzēlandē plāno ieviest regulējumu, lai neviens, kas dzimis pēc 2008.gada, vispār nevarētu iegādāties cigaretes. Šādam solim pievienojusies arī Malaizija.
Šo regulējumu plānots ieviest 2025.gadā. Taču jau līdz tam plānots ieviest pasākumus, kas palīdzētu smēķētājiem tikt vaļā no šī netikuma. Jaunzēlandes Veselības ministrija izstrādājusi interneta mājas lapu, lai informētu iedzīvotājus par veipošanas ieguvumiem. Veipošana var palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu un dot ieguldījumu Jaunzēlandes Smokefree 2025 mērķa sasniegšanā.
Vai Jaunzēlandei un Malaizijai izdosies kļūt par no smēķēšanas brīvām valstīm, rādīs laiks. Jaunie noteikumi neattiecas uz tvaicēšanu, kas ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana un var palīdzēt atmest smēķēšanu. Protams, arī Jaunzēlandē ir ierobežojumi karsējamās tabakas tirdzniecībā, bet tie ir nav drakoniski, - piemēram, loģiski, ka karsējamo tabaku var iegādāties no 18 gadu vecuma.
Arī Latvijā tiek domāts par to, kā reāli cīnīties ar šo sērgu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā vairākkārt spriests par grozījumiem Tabakas aprites likumā, taču līdz kopsaucējam nav nonākts.
Pagājušā gada nogalē 100 zinātnieki no 30 valstīm Pasaules Veselības organizācijai nosūtīja vēstuli ar priekšlikumu mainīt smēķēšanas apkarošanas politiku, kas līdz šim nav devusi vērā ņemamus rezultātus. Plaši pētījumi pierāda, ka, uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā, smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos.
Tieši tas ir iemesls, kādēļ Jaunzēlande, Malaizija, kā arī Lielbritānija, kas apņēmusies smēķēšanu izskaust līdz 2030. gada, ir ņēmušas vērā šo un citus pētījumus, tāpēc, nosakot striktus ierobežojumus cigarešu tirdzniecībā, piedāvā alternatīvos nikotīna uzņemšanas veidus.
Zinātnieki norāda, ka plaši pētījumi pierāda: uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā, smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos. Piemēram, Lielbritānija paredz sertificētu elektronisko cigarešu pārdošanu aptiekās, kas kalpotu kā palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanai.
Esmu pārliecināta, ka arī Latvijai nevajadzētu izgudrot jaunu divriteni, bet pamācīties no šīm valstīm un bezjēdzīgo līdz šim nestrādājošo smēķēšanas ierobežošanas pasākumu vietā pamācīties no Jaunzēlandes, Malaizijas un Lielbritānijas. Pirms ķerties pie nereāliem priekšvēlēšanu solījumiem, vajadzētu izvērtēt esošo situāciju un piedāvāt sabiedrībai reāli strādājošu sistēmu, kas mazinātu smēķētāju skaitu un mirstību, vienlaikus samazinot iespēju bērniem un jauniešiem uzsākt smēķēšanas praksi.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
