Vai Latvijas ekonomika var atļauties tik dārgu elektroenerģētikas politiku? Ar tādiem politiķiem pie varas mums ārējie ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi
Aivars Strakšas03.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
31. augustā, pēdējā brīdī tika publicēti AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls pirmā pusgada finanšu pārskati. Pēdējos mēnešos bieži tika lauzti šķēpi par augstsprieguma tīklu un sadales tīklu tarifiem un to pamatotību. Rezultātā SPRK apstiprināja AS Augstsprieguma tīkls tarifu paaugstinājumu no 1. jūlija par 30%, bet AS Sadales tīkls vidēji par 22%, - vismaz tā apgalvo uzņēmuma vadība (gribēja gan reizēm vairāk, taču tauta sāka dumpoties, un nesanāca).
Kā iemesls straujajam tarifu palielinājumam tika minēti lieli abu infrastruktūras uzņēmumu zaudējumi. Tāpēc ar nepacietību gaidīju pusgada rezultātu publicēšanu, lai pārliecinātos par SPRK un uzņēmumu pieņēmumu pamatotību no finanšu rādītāju puses. Galu galā abi ir tehnoloģiski saistīti. Sanāca pārsteigums, taču skatīsimies visu pēc kārtas.
AS Latvenergo uzņēmuma peļņa - 228,2 milj. eiro, peļņas marža 26,2%;
AS Sadales tīkls - zaudējumi 6,58 milj. eiro, peļņas marža kopumā negatīva;
AS Augstsprieguma tīkls - peļņa 6,1 milj, eiro peļņa, peļņas marža 8,3%.
Tātad akcionārs, tas ir valsts, no elektroenerģijas tirgus kopā ir nopelnījis pirmajā pusgadā 227,7 milj. eiro.
Redzam, ka Latvenergo, kas ir vienā koncernā ar AS Sadales tīkls, iet uz visu laiku peļņas rekordu.
No paskaidrojuma AS Latvenergo pusgada pārskatā saprotams, ka AS Sadales tīkls rezultāts no sadales pakalpojumu sniegšanas ir zaudējumi 0,8 milj. eiro, kas ir tikai 0,5% no ieņēmumiem par sadales pakalpojumu sniegšanu, tātad faktiski pa nullēm. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā to, ka AS Sadales tīkls ir samaksājusi procentos AS Latvenergo par saņemtajiem kredītiem par 2,2 milj. eiro vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusgadā. Acīmredzot procentu likme ir piesaistīta EURIBOR. Tātad iespējams, ka Latvenergo papildus nopelnīja no likmju celšanās uz sadales tarifu rēķina.
AS Augstsprieguma tīkls peļņas marža nebūt neliecina par to traģēdiju, ar kuru tika pamatota tarifu celšana par 30%. Jāņem vērā, ka augstsprieguma tarifu celšana automātiski nozīmē arī sadales tarifu izmaksu pieaugumu. AS Sadales tīkls pārskatā ir uzrādīts, ka sadales sistēmas pakalpojumu (Augstsprieguma tīkls) izmaksas pusgadā bija 34,5 milj. eiro. Tātad 30% augstsprieguma tīklu tarifu palielinājums radītu sadales tarifu pieaugumu par 10,3 milj. eiro jeb apmēram 8%. Tātad, ja vienam paceļ, tad otram jāceļ automātiski.
Varbūt nevajadzēja celt pirmajam? Vai pacelt būtiski mazāk?
Paskatīsimies, kādi varētu būt elektroenerģētikas sektora valsts uzņēmumu ienākumi ar jaunajiem tarifiem 2023. gada 1. pirmajā pusgadā, ja šādi tarifi tiktu noteikti no 1. janvāra.
AS Sadales tīkls 0,8 milj. eiro zaudējumi pārvērstos par apmēram 29 milj. eiro peļņu (sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumi 1. pusgadā - 136,8 milj. eiro, pieaugums iepriekš minētie 22%).
AS Augstprieguma tīkls peļņa pieaugtu līdz 17,2 milj. eiro (elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumi 37,3 milj. eiro un tarifu palielinājums par 30%).
Pievienojam vēl Latvenergo peļņu 228,2 milj. eiro un iegūstam 274,4 milj. eiro.
Tik sociāli atbildīgs mums ir elektroenerģētikas uzņēmumu īpašnieks - valsts.
Sakārtojam likumus un metodikas ar mērķi optimizēt Latvenergo un infrastruktūras uzņēmumu peļņu un apliekam visu valsti ar elektroenerģijas nodokli. No otras puses skatoties, pamēģini nesamaksāt. Bez elektrības nu nekādi.
Ja tāda ir sapratne par valsts lomu ekonomikas veicināšanā, tad nevajag brīnīties par atpalicību no kaimiņiem un atrašanos ES valstu ekonomikas un labklājības rādītāju tabulu pēdējās rindās. Ar tādiem politiķiem pie varas mums ārējie ienaidnieki nemaz nav vajadzīgi.
Turklāt bez elektroenerģētikas ir arī citas nozares, kur nebūt neiet labāk.
Kā redzam, tad, paskatoties citādi uz SPRK metodiku veidošanu, gan augstsprieguma, gan sadales tīklu tarifu palielinājums kādu gadu varēja mierīgi pagaidīt. Budžets iegūtu stipri vairāk no ekonomikas attīstības/saglabāšanās. Arī inflācija piebremzētos ātrāk.
Vēl kā valsts budžeta ieguvums būs PVN pieaugums par sadārdzinājuma daļu privātpersonām un mazajam biznesam, kas nav PVN maksātāji.
Arī SPRK saņems savu procentu no tarifu paaugstināšanas.
https://latvenergo.lv/.../uploa.../1_LE_parskats_6M_2023.pdf
https://sadalestikls.lv/.../ST_%20INTERIM_6.M.2023.pdf
https://ast.lv/.../Gada_parskats_2023_6_Apstiprinats.pdf
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.