Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai Latvijas tauta liedza Egilam Levitam atgriezties dzimtenē?

Andris Pauls-Pāvuls, Pilsoņu Kongresa delegāts
16.06.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

28.05.2019. portālā Pietiek bijušais (tā mēdz būt?) LPSR VDK virsnieks Juris Bojārs rakstīja: „Vai: “Levits ir Satversmes Preambulas tēvs!” Tas ir ievērojami pārspīlēts, jo pirmais viņa atvestais variants bija tik neskaidrs un juceklīgs, ka par to publicēju pamatotu kritiku. Tā kā Levits aizbrauca, tālāko ilgo un grūto darbu ar projektu Saeimā līdz galam noveda deputāte, LU Juridiskās fakultātes Profesore, Dr. Jur. Vilma Čepāne [patiesībā Ilma Čepāne, agrāk Ilma Briņķe; dzimusi 1947. gada 29. aprīlī LPSR Valkas rajonā kā Ilma Kundziņa. Komjaunatnes un kompartijas aktīviste. Valkas novadpētniecības muzejā nav ziņu par viņas pretošanos okupācijas varām], kuru tādēļ pelnīti varam godāt par Preambulas māti!”

Tātad godātā Preambulas Māte 2014. gada 5. jūnijā kāpa Saeimas tribīnē un piedāvāja balsot par teikumu Satversmes ievadā šādā redakcijā: „Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata.”

Un, kā Preambulas Māte lika, tā deputātu vairums nobalsoja! Vien deputāts Ilmārs Latkovskis viedi centās iebilst šim neprātam.

Analizējot Preambulas Mātes piedāvāto teikumu šodienas acīm, burtiski sanāk: „1990. gada 4. maijā brīvību atguvusī Latvijas tauta vēl 16 (sešpadsmit) mēnešus liedza Egilam Levitam atgriezties dzimtenē.”

Tā, saprotams, nav patiesība, jo 1990. gada 4. maijā Latvijas tauta brīvību neatguva, bet Egilam Levitam iebraukt PSRS okupētajā Latvijas Republikas teritorijā līdz pat 1991. gada septembrim liedza PSRS varas iestādes.

Tā kā jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits faktiski ir pierādījums tam, ka 2014. gadā Latvijas Republikas Satversmes ievadā ar Preambulas Mātes muti ir „iesprukuši meli”, ar atklātu vēstuli esmu vērsies pie ļoti cienījamās 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, kurai izklāstu, ka, manuprāt, 11. Saeimā deputāti Latvijas Republikas Satversmē, balsojot par tās ievadu, iekļāvuši nepatiesu informāciju.

Būtiskais konteksts šim iesniegumam ir fakts, ka vēstures skolotāji, īpaši laukos, baidās skolniekiem mācīt patiesību, kamēr Satversmē ir meli. Izglītības likumā noteikts, ka „strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei”, turklāt, pedagogu „pienākums ir audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai” un, ja pedagogi to pārkāpj, viņus var nekavējoši atlaist no darba. Vienlaikus, publiskajā telpā ir brīvi pieejama informācija, par to, ka 1990. gada 4. maijā Latvijas tauta brīvību neatguva. Turpinot dzīvot ar šādiem meliem, mūsu nākamā paaudze tiks izaudzināta par komunistu mankurtiem.

Uzskatu, kamēr Satversmē būs ietverti meli, ne Saeimai, ne Valsts prezidentam neizdosies saliedēt valstsnāciju. Esmu lūdzis Ļoti cienījamo Saeimas priekšsēdētāju, šo vēstuli nodot visām Saeimas frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem.

P.S. Iespējams, es maldos. Iespējams, 1990. bija izredzētā Latvijas tautas daļa, kura atguva brīvību pārvietoties plašajā pasaulē ar PSRS VDK izsniegtām dienesta pasēm kabatā. Kā zināms, Sandra Kalniete tikai 1991. gada 11. septembrī Dainim Īvānam izsniedza Latvijas Republikas Diplomātisko pasi Nr. 00001.

Atklāta vēstule Saeimas priekšsēdētājai, ļoti cienījamai Ināras Mūrnieces kundzei: par klajiem meliem Latvijas Republikas Satversmē un no tiem izrietošām sekām

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa delegāts, Dr. iur. h. c. Egils Levits žurnālā Jurista Vārds (24.09.2013.) publicēja izvērstas Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājumu un komentāru.

11. Saeimā Latvijas Republikas Satversme tika grozīta, tai pievienojot ievadu, kurš atšķirībā no Egila Levita piedāvātā teksta satur klajus melus, proti, apgalvojumu:

„Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata.”

Ar šo negrasos apšaubīt valststiesībnieku gandrīz 30 gadu neatlaidīga darba jēgu un Satversmes tiesas atzinumus par Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemto deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” (Deklarācija) konstitucionālo nozīmību[1], vien vēršu Jūsu uzmanību uz 11. Saeimas deputātu vairākuma rīcības motivāciju un iespējamām sekām, proti, kā par šī nepatiesā apgalvojuma iekļaušanu Latvijas Republikas Satversmes ievadā, 2014. gada 5. jūnijā Juridiskās komisijas vārdā Saeimas sēdē ziņoja Ilma Čepāne[2]: „Kolēģi! Par 4.maiju ir bijušas un var būt diskusijas. Var kritizēt tālaika Augstākās padomes deputātus, taču jau šodien likuma līmenī 4.maijs ir pietuvināts 18.novembrim. Kāpēc? Pirmkārt, abas divas dienas ir svētku dienas. Otrkārt, abās divās dienās Saeima pulcējas uz svinīgu sēdi, kurā Saeimas priekšsēdētājs atskatās uz valsts dzīvē nozīmīgiem notikumiem. Treškārt, abas dienas ir valsts svētki ar svinīgām ceremonijām un kultūras pasākumiem. Un, ceturtkārt, Satversmes tiesa savā praksē 4.maija deklarāciju ir izmantojusi Satversmes interpretācijā līdzīgi kā 1918.gada 18.novembra uzsaukumu Latvijas pilsoņiem.”[3].

Patiesi, Latvijas tauta izcīnīja 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas valsti Brīvības cīņās vairāku gadu periodā, bet neatguva brīvību 1990. gada 4. maijā. Kā norāda Egils Levits: „Šāda deklarācija būtu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pieteikums.”[4]

Lingvistiski skaidri un nepārprotami apgalvojums „...atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata.” nozīmē to, ka Latvijas tauta atguva brīvību, kā uz „burvja mājienu” - konkrētā dienā - 1990. gada 4. maijā, bet, tā nav patiesība, jo:

1989. gada jūlijā, Haiko muižā, Somijā 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā (VLJK) man, kā Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) pārstāvim, bija iespēja kopsapulcē izklāstīt uz valsts nepārtrauktības doktrīnas pamatiem balstītu plānu, kā PSRS okupētajā Latvijas teritorijā atjaunot likumīgo varu Latvijā. Neskatoties uz LTF un komjaunatnes delegātu iebildumiem, VLJK pilnsapulce ar balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju par atbalstu pilsoņu komiteju darbībai Latvijā un Pilsoņu Kongresa (PK) vēlēšanām[5].

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress (PK) jau savā pirmajā sesijā 1990. gada 30. aprīlī – 1. maijā bija pieņēmis deklaratīvus lēmumus, pamatojoties uz valsts nepārtrauktības doktrīnu[6]. Kā norāda PK delegāts Egils Levits: „Pilsoņu Kongresa koncepcija ir starptautiski tiesiski, valststiesiski loģiska, legāla un pareiza”[7]. Turklāt, 1990. gada 30. aprīlī Rīgas lidostā PSRS robežsargi Egilu Levitu aizturēja, nogādāja Maskavā un no turienes ar lidmašīnu deportēja uz Frankfurti. Jāpiezīmē, ka vēl 1991. gadā Egilam Levitam tika liegta PSRS vīza iebraukšanai PSRS okupētajā LR teritorijā[8].

LTF līderiem bija naidīga attieksme pret PK un tā koncepciju atjaunot Latvijas Republiku, pamatojoties uz valsts nepārtrauktības doktrīnu. Bijušais komunists Dainis Īvāns 1995. gadā[9] un bijusī komuniste Sandra Kalniete 2000. gadā savos memuāros min pārliecību, ka PK esot bijis VDK inspirēts, turklāt Sandra Kalniete norāda: „Pilsoņu reģistrācijas idejā man nepatika arī mehāniskais šķirošanas princips. Turpat [Latvijas tautas] frontē plecu pie pleca strādāju ar tiem, kuriem nebija šī automātiskā pilsonības mantojuma. Tie bija mani tuvākie kolēģi, domubiedri. Es nevarēju pieņemt, ka esmu citādāka nekā viņi. Turklāt pilsoņu komitejas man nedeva atbildi, kas notiks ar tiem, kuriem nav Latvijas pilsonības. Kādas būs viņu tiesības. Ne D. Īvāns, ne J. Škapars, ne es tā arī toreiz nereģistrējāmies, lai gan publiski tikām kaunināti...”[10].

Savukārt PK delegāts un AP deputāts Tālavs Jundzis norāda: „Pilsoņu kustības loma visā neatkarības atgūšanas procesā kopumā noteikti ir pozitīva. Pirmām kārtām tāpēc, ka viņu juridiskā platforma bija stratēģiski pamatota un balstīta starptautisko tiesību normās. Otrām kārtām PK ļoti absolutizētā patiesība tiešām bija patiesība. Taču PK nebija mehānisma, kā šo patiesību īstenot.”[11].

Politisko varu LTF „nometa zemē”, Dainim Īvānam atsakoties kandidēt AP Priekšsēdētāja vēlēšanās, šo varu atstājot bijušajam LPSR kompartijas ideoloģiskajām sekretāram Anatolijam Gorbunovam. Par Deklarāciju balsoja absolūts vairums bijušo LPSR kompartijas un jaunizveidotās Latvijas Komunistiskās partijas biedru[12], un aptuveni 30 VDK aģentu, tikai daži no viņiem klasificējās apgalvojumam: „...neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem...”. Kā norāda Egils Levits: „Samērā drošs radītājs, ka cilvēks ir demonstrējis savu pāriešanu okupantu pusē, ir iestāšanās Komunistiskajā partijā.”[13] Jānis Peters: „Galu galā zem Latvijas neatkarības atjaunošanas dokumentiem gan 1990. gada 4. maijā, gan 1991. gada 21. augustā ir divi hrestomātiski neapstrīdami paraksti – Anatolijs Gorbunovs un Imants Daudišs. Vēsture atgādina, ka toreiz mums bija jauni vadītāji, arī [Latvijas Komunistiskajā] partijā.”[14]

Augstākā padome (AP). Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ph. D. (Cantab.) Ineta Ziemele: „Augstākās padomes LTF frakcijas juristiem bija atšķirīgi viedokļi par to, kā virzīties uz neatkarības iegūšanu un uz kādiem tiesību principiem balstīties, līdz ar to pietrūka vienprātības gan par Latvijas starptautiski tiesisko statusu, gan par 1922. gada Satversmes – Latvijas valsts pamatlikuma – statusu un nākotni.”[15]. 1990. gada 4. maijā balsu vairākums nebija deputātiem, kuri savā pārliecībā balstītos uz valsts nepārtrauktības doktrīnu – dominēja viedoklis par nācijas pašnoteikšanās tiesībām un LPSR izstāšanos no PSRS. Tālavs Jundzis ir norādījis, ka pēc 1990. gada AP vēlēšanām, kurās pārliecinoši uzvarēja LTF, tai nebija plāna, kā rīkoties tālāk[16]. AP deputāti būtiski grozīja PK delegāta Egila Levita piedāvāto Deklarācijas tekstu, tam pievienojot 5. punktu, kas noteica „pārejas periodu”. Par to Deklarācijas autors Egils Levits bija sašutis: „Tas radīja gan starptautiski tiesiskas, gan valststiesiskas neskaidrības par Latvijas konkrētajām attiecībām ar PSRS.”[17]

Augstākās padomes (AP) priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, asi vēršoties pret PK un valsts nepārtrauktības doktrīnu, vēl 1991. gada 21. maijā rakstīja: „Manisprāt, mēs nevaram, nespējam nedz restaurēt pirms pusgadsimta eksistējušo un šai pusgadsimtā pilnīgi sagrauto Latvijas Republiku, nedz reanimēt pilnīgi bankrotējušo staļiniskās un neostaļiniskās impērijas sastāvdaļu Latvijas PSR. Mums ir JĀVEIDO un JĀCEĻ jauna, brīva un demokrātiska Latvijas valsts. Jā, šai celtniecībā ir jāizmanto arī Latvijas Republikas laikā ieliktie demokrātijas pamati un Latvijas PSR totalitārajā periodā nesabojātie valsts celtniecības materiāli, bet tai jābūt citai, kvalitatīvi jaunai Latvijai. Jau tās celtniecībā JĀIESAISTA VISI mūsu zemītes patrioti, nešķirojot pēc tautības vai kādreiz eksistējušās pilsonības. Šai ziņā Latvijas Tautas frontes politikai es pat neredzu alternatīvas”[18].

Tālavs Jundzis: „Pieņemot PK juridisko platformu, LTF, AP, meta šos kūleņus un dabūja varu.”[19]. PK koncepciju AP pārņēma pakāpeniski, laika posmā no 1990. 4. maija, līdz 1992. gada 20. decembrim, kad beidzot pieņēma likumu „Par 5. Saeimas vēlēšanām”[20], kurās tiesīgi piedalīties tikai Latvijas pilsoņi, tai skaitā trimdā dzīvojošie.

Ministru Padome (MP). AP de facto nesāka darboties kā neatkarīgas valsts parlaments. LTF frakcija par MP Priekšsēdētāju izvirzīja un AP iecēla LPSR VDK ziņotāju kartotēkā ar segvārdu „Pugulis” reģistrētu personu – Ivaru Godmani, kurš vēl 03.05.1989., tiekoties LTF un LNNK valdēm, apliecināja: „Es domāju tikai krieviski.”[21] Egils Levits: „Tā kā juridiskajam jēdzienam „suverēnā valsts vara” ir divi elementi – tiesiski deklaratīvais un faktiskais -, man ļoti svarīgi likās uzsvērt faktiskās varas pārņemšanas un savas neatkarīgas, uz valsts demokratizāciju vērstas efektīvas politikas nepieciešamību. Tādēļ bija vajadzīga stingra, mērķtiecīga, politiska valdība, kurā būtu LTF un LNNK vadītāji, nevis politiski bālasinīgi Breša padomju valdības „aparatčiki.”[22] 1990. tāda valdība, kura būtu suverēna valsts vara, netika izveidota. Piemēram, līdz pat 1991. gada septembrim PSRS okupētajā LR teritorijā darbojās PSRS Kara komisariāti, kuri gūstīja Latvijas Republikas pilsoņus, cenšoties iesaukt PSRS Bruņotajos spēkos. MP okupētās LR pilsoņus no tā nespēja pasargāt[23].

Ekonomiskā vara. Līdz pat 1992. gada 7. maijam PSRS okupētā LR teritorija bija integrēta PSRS rubļa zonā – PSRS rublis bija vienīgais maksāšanas līdzeklis, tajā tika izmaksātas algas un pensijas. Pēc 1990. gada 4. maija MP necentās veicināt LR ekonomisko suverenitāti, jo baidījās no PSRS ekonomiskās blokādes. Līdz pat PSRS sabrukumam Latvija turpināja iemaksas PSRS budžetā. Vietnē www.periodika.lndb.lv meklējot atslēgas vārdus „Latvijas maksājums PSRS budžetā” 1991. gadā atrodamas 65 šādus maksājumus apliecinošas publikācijas.

Okupētajā LR teritorijā dominēja PSRS vara – nauda, Bruņotie spēki un Robežsardze. Līdz pat 1991. gada septembrim, neviens LR pilsonis PSRS okupētajā Latvijas teritorijā nevarēja saņemt LR pasi un izbraukt uz ārzemēm bez vīzas PSRS ārzemju pasē. Tāpat, neviens trimdā dzīvojošs LR pilsonis, vai ārzemnieks, nevarēja apmeklēt PSRS okupētās LR teritoriju bez PSRS vīzas, turklāt daudziem trimdā dzīvojošiem LR pilsoņiem šāda iespēja saņemt PSRS vīzu vispār tika liegta līdz pat 1991. gada septembrim. Man izsniegtajā pasē [СССР ОБЩЕГРАЖДАНСКИЙ ЗАГРАНИЧНЫЙ ПАСПОРТ] 16. lpp. ir ielīmēta Austrālijas vīza, pēc kuras man 1991. gada martā, bija jādodas uz Austrālijas konsulātu PSRS - Ļeņingradā. Šī paša dokumenta 8. lpp. ir PSRS varas orgānu norāde par atļauju man doties uz Austrāliju un zīmogi, ka 26.08.1991 esmu pametis PSRS teritoriju Rīgas lidostā [СССР РИГА] un atgriezies [СССР РИГА] 18.10.1991. Tautas Frontes Muzejs savā facebook mājas lapā šogad 17. maijā ir ievietojis Dainim Īvānam 1991. gada 11. septembrī izsniegtās LR Diplomātiskās pases Nr. 00001 fotokopiju ar komentāru: „Savā grāmatā "Es lauzu. Tu lauzi. Mēs lauzām. Viņi lūza" Sandra Kalniete, kura tobrīd strādāja zviedru valdības finansētajā Latvijas informācijas birojā Stokholmā, raksta: "Drīz pēc Latvijas valstiskās neatkarības de facto atzīšanas Dainim Īvānam bija jādodas uz Eiropas Padomi Strasbūrā. Lai viņam nebūtu jāceļo ar padomju pasi, es devu rīkojumu izsniegt Latvijas Republikas vecā parauga diplomātisko pasi, kuras eksemplārus nesen biju saņēmusi no sūtniecības Vašingtonā krājumiem.” Tātad, līdz šim brīdim (11.09.1991) visi AP deputāti, MP locekļi un viņu deleģētie pārstāvji, pametot PSRS okupēto LR teritoriju, ārvalstis apmeklēja ar PSRS pasēm [iespējams, LPSR VDK izsniegtām „dienesta pasēm”] kabatā.

Mediji (4 vara). 1990. gadā centrālā prese, TV un radio piederēja kompartijai. Pastāvēja cenzūra. Vadošā loma AP un MP popularizēšanā bija TV raidījumam LABVAKAR!, kurš tika izveidots, no Maskavas atgriežoties augsta ranga kompartijas darbiniekam Ivaram Ķezberam, par raidījuma vadītājiem nozīmējot trīs LPSR VDK aģentu kartotēkā reģistrētas personas un vienu LPSR VDK aģentu kartotēkā reģistrētu personu raidījumu producēšanai. Tieši šim PSRS perestroikas propagandas ierocim bija noteicošā loma iedvest PSRS okupētās LR pilsoņiem, ka AP un MP ir vienīgie, likumīgie LR valsts varas nesēji šajā teritorijā. No PSRS okupētās Latvijas teritorijas izraidītais žurnālists Juris Kaža: „Kamēr Imants [Lešinskis] rakstīja grūtu grēksūdzi imperiālistu kalpībā, tikmēr Ivars [Ķezbers] lidinājās kā ērglis padomju varas rēgainajās augstienēs. Maskavā viņš kādu laiku kalpoja ļoti augstā amatā vissavienības televīzijā. Runā, ka viņš ir piedalījies vienlaikus daudzās republikās dzimušu „Labvakar” tipa programmu veidošanā. Stratēģisks mērķis, palaižot šos „kucēnus” pa visu lielo Dzimteni, protams, bija radīt dezinformatīvu liberālisma atmosfēru, ļaut kritizēt visu to, ko vairs nekādi nevarēja noklusēt...”[24]. Tikai 1990. gada 20. decembrī AP pieņēma likumu Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kurā noteica, ka masu informācijas līdzekļu cenzūra un monopolizācija nav atļauta. Neskatoties uz to, vēl 1992. gada 14. septembrī tika aizturēta PK laikraksta PILSONIS visa 36. numura tirāža, aizbildinoties, ka pēc 35. numura bijis jāiepazīstas ar nākamā numura saturu[25].  

Trimda. Absolūts vairums trimdā dzīvojošie LR pilsoņi neuztvēra AP un MP par likumīgiem valsts varas orgāniem un konsekventi turpināja Latviju dēvēt par PSRS okupētu teritoriju. Piemēram, Trimdas laikraksts Brīvā Latvija: Apvienotā „Londonas Avīze” un „Latvija” 1991. gada 25. martā rakstīja: „(Red.) Sniedzam mūsu trimdas tiesībnieka dipl. pol. Egila Levita 1991.g. 19.marta rakstu „Demokrātija, cilvēka tiesības un pašnoteikšanās”, kas paredzēts publicēšanai arī okupētās Latvijas presē”. Šajā rakstā Egils Levits norāda: „Taču jo ātrāk Latvijas valsts kļūs neatkarīga, jo ātrāk varēs pārvarēt pārmantotās padomju struktūras, jo ātrāk varēs nostiprināties demokrātija un līdz ar to arī vispārējās cilvēka tiesības Latvijā.”

Atzīmēju tikai dažus publiski pieejamus piemērus, kuri apliecina - brīvības iegūšana ir process, kurš vēl joprojām nav noslēdzies. Gatis Krūmiņš: „Spriežot pēc tā, ka ar čekas maisiem rīkojamies kā ar karstu kartupeli mutē, ka nespējam joprojām izdiskutēt kolaboracionisma un kolaborācijas jautājumus, sliecos atbildēt, ka liela daļa dekolonizācijas mums vēl ir priekšā.”[26]. Demokrātija un vispārējās cilvēka tiesības Latvijā ir nostiprinājušās un mūsdienu digitālajā laikmetā informācija par meliem LR Satversmē, ka „...atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā...” ir brīvi pieejama visiem, tai skaitā pamatskolas skolniekiem.

Traģiskākais apgalvojumā: „Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata.” atrodams Izglītības likumā[27], kurā noteikts, ka „strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei”, turklāt, pedagogu „pienākums ir audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai” un, ja pedagogi to pārkāpj, viņus var nekavējoši atlaist no darba.

Valsts un vēstures attiecības nav šķiramas. Uzskatu, vēstures pasniedzējiem ir jāatdod tiesības mācīt mūsu bērniem patiesību un tas nav iespējams, kamēr mūsu valsts Satversmē ir 11. Saeimā bijušo komunistu ielobēti meli par „brīvības atgūšanu” 1990. gada 4. maijā. Kritizējot Egila Levita Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājumu un Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam, bijušais LPSR VDK virsnieks, AP deputāts, kurš visaktīvāk iestājās pret valsts nepārtrauktības doktrīnu no 1990. līdz 1993. gadam - Juris Bojārs, par Satversmes „Preambulas māti” ir nodēvējis bijušo komunisti Ilmu Čepāni[28]. 13. Saeimas sastāvs vieš cerības vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā. Toms Ķencis: „Valstsgribas jēdziena ienākšana Latvijas intelektuālajā telpā un Satversmē 21. gs. otrajā desmitgadē liek vēlreiz izvērtēt valsts un vēstures nešķiramās attiecības un analītiskās kategorijas vai pat metodes, kā par tām domāt un runāt. Vēsturei kļūstot par valsts kalponi, zaudē abas: vēsture diskreditē jau tā visai jaunās zinātniskās nozares statusu, nevarēdama vairs atsaukties uz zinātnieku konsensu kā patiesības kritēriju, savukārt, valsts līdz ar to zaudē vienu no savas leģitimitātes balstiem. Tādā veidā vēstures pakārtošana valstij ir gluži kā vēršanās pret attiecīgo valsti, lai gan tādu pakārtojumu virzītāji vienmēr uzstājas ar tieši pretēju apgalvojumu – ka „ideoloģiski patiesāka” vēsture stiprina valsti.”[29]

Jūsu Ekselence! Lūdzu šo vēstuli nodot 13. Saeimas frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem izvērtēšanai, kā arī noteiktā kārtībā un termiņā, sniegt man atbildi. 


[1] Jānis Pleps. 1990. gada 4. maija deklarācijas piemērošana. 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti. LU Akadēmiskais apgāds, 2011. 49. lpp.

[2] Dzimusi 1947. LPSR Valkas rajonā. Bijusi aktīva komjauniete un  komunistiskās partijas biedre. Valkas novadpētniecības muzeja rīcībā nav informācijas par Ilmas Čepānes, dzim. Kundziņas pretošanos okupācijas varām.

[3] Saeimas 05.06.2014. sēdes stenogramma: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/3102A90E54137072C2257CFD00446F45?OpenDocument

[4] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas Vēstnesis, 2019, 77. lpp.

[5] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas Vēstnesis, 2019, 37. lpp.

[6] http://pilsonis.lv/lr-pk/dokumenti  17 1.sesija

[7] 01.05.2015. Egila Levita uzruna PK svinīgajā 25 gadu sēdē, Rīgā.

[8] Laikraksts DIENA, 1991. gada 25. jūlijā

[9] Dainis Īvāns. Gadījuma karakalps. Rīga. Vieda. 1995. 251lpp.

[10] Sandra Kalniete. Es lauzu Tu lauzi Mēs lauzām Viņi lūza. Rīga. Apgāds Jumava. 2000. 179lpp.

[11] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas Vēstnesis, 2019,  517. lpp.

[12] Latvijas Komunistiskās partijas STATŪTI. Laikraksts CĪŅA. 21.03.1990.

[13] Egils Levits. Par okupācijas neatzīšanu Satversmē. 04.04.2018. Latvijas Vēstnesis. https://lvportals.lv/viedokli/294570-par-okupacijas-neatzisanu-satversme-2018

[14] Jānis Peters. Maskava, atdod mums Ivaru! Ivars Ķezbers. Durvīs. JUMAVA, 140. lpp.

[15] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas Vēstnesis, 2019, 11. lpp.

[16] Tālavs Jundzis. Vēsturiski politiskā situācija laikā, kad tapa 4. maija deklarācija. 4. MAIJS. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. LU žurnāla „Latvijas Vēsture” fonds, 2000, 36. lpp.

[17] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas Vēstnesis, 2019, 131. lpp.

[18] Dainis Īvāns. Augošo prasību politika. Laikraksts PILSONIS Nr.21 (21.05.1991)

[19] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas Vēstnesis, 2019, 517. lpp.

[20] https://likumi.lv/ta/id/66524-par-5-saeimas-velesanam

[21] https://www.youtube.com/watch?v=SboB23PfLro

[22] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas Vēstnesis, 2019, 117. lpp.

[23] Jānis Maršāns. Tiek ķerti dezertieri. Laikraksts DIENA. 27.06.1991.

[24] Juris Kaža. IVARA ĶEZBERA DARBI UN NEDARBI. BRĪVĪBA. 01.07.1990.

[25] Māra Soikāne-Trapāne. Atcerieties 1918. gada 18. novembri. Laikraksts Latvija Amerikā, Nr.50 (12.12.1992)

[26] Gatis Krūmiņš. Latvijas vēsture postkoloniālās perspektīvas skatījumā: PSRS koloniālā politika Latvijā. VARAS LATVIJĀ. LU Akadēmiskais apgāds, 2019, 658. lpp.

[27] https://likumi.lv/doc.php?id=50759

[28] https://www.pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem

[29] Toms Ķencis. Iztēlotā Latvija. VARAS LATVIJĀ. LU Akadēmiskais apgāds, 2019, 739. lpp.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

FotoViss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums tam ir jāpieliek punkts. Jūs neesat idioti vai mazi bērni, kam kāda Viņķele vai Kariņš noteiks, kā Jums rūpēties par Jūsu veselību. Viņi Jums nenoteiks, vai satikt omi un taisīt dzimšanas dienas ballīti ir slikti.
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

21

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

13

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

21

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...