Vai Latvijas Universitātei jāsadarbojas ar pretrunīgi vērtētu organizāciju un jārīko kopīgi pasākumi?
Pietiek lasītājs26.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes (LU) portālā pagājušā gada izskaņā parādījās ziņa, ka: "LU un biedrība "Glābiet bērnus" noslēdz sadarbību ar mērķi uzlabot bērnu tiesību normu nostipirnāšanu Covid-19 ietekmē". Ziņā norādīts, ka "Latvijas Universitāte un biedrība "Glābiet bērnus" parakstīja līgumu par sadarbību pētījumu, sabiedrības izglītības un sabiedriskās domas ietekmēšanas jomā ar mērķi uzlabot starptautisko bērna tiesību normu nostiprināšanu valstī".
Ziņā par biedrību "Glābiet bērnus" dēvētajai organizācijai īstais nosaukums ir "Glābiet bērnus - sabiedriskais tiesībsargs", un tā sevi pozicionē kā bērnu interešu un tiesību aizstāve. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šīs organizācijas redzamākā pārstāve ir Dr.med. Inguna Ebela.
No pirmā acu uzmetiena, protams, viss iecerētais izklausās ļoti pozitīvi un vērtīgi, taču iedziļinoties šāds iespaids lēni, bet konsekventi gaist. Īsti nav saprotams, kas ir domāts ar: "[..] mērķi uzlabot bērnu tiesību normu nostipirināšanu Covid-19 ietekmē." Nostiprināt bērnu tiesību normas Covid-19 ietekmē izklausās neloģiski un pēc pārpratuma vai kļūdas. Arī pati ļoti cienījamā Ebelas kundze nekādi nedz ar tiesību normām, nedz to jebkādu nostiprināšanu nav saistīta, jo sevi dēvē par mediķi, bet ne par juristu vai leģislatoru.
Protams, arī par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres nopelniem pacientu ārstēšanā un medicīnā kopumā jautājums ir atklāts, bet vismaz izglītība medicīnā, domājams, šai kundzei ir. Tātad jautājums par ieceri sadarbībai ar LU kvalitāti vairs nav aktuāls. Taču vēl vairāk jāšaubās par LU un šī sabiedriskā veidojuma sadarbības nepieciešamību arī tādēļ, ka organizācijai ir pretrunīga slava.
Piemēram, politoloģe Petra Beķere jau vairāk nekā pirms desmit gadiem savā rakstā portālā www.delfi.lv publikācijā "Glābiet bērnus" - organizācijas patiesā seja" norādīja: "Tai pat laikā "Glābiet bērnus!" ir visai aktīva ziņojumu sniedzēja, izceļoties ar pārsteidzīgiem, neapdomīgiem, skaļiem paziņojumiem un apvainojumiem. Informācijas falsificēšana un neadekvātas apsūdzības. Pretrunīgas liecības, bērnu emocionāla ietekmēšana un naida kurināšana sabiedrībā. Pašreiz vēl neviens tā arī nav izvērtējis kāds nepamatots kaitējums ir nodarīts daudzām pusēm, nemaz nerunājot par Latvijas tēlu kopumā. Ar ko šī organizācija patiesībā nodarbojas?"
Pašķirstot organizācijas sagatavotos alternatīvos ziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijai par paveikto vai nepaveikto bērnu tiesību un interešu jomā Latvijā, rodas politoloģes iepriekš norādītajiem vērtējumiem analoģiski secinājumi. Organizācija nereti pauž skaļus un vispārinātus apgalvojumus. Ziņojumu kvalitāte arī atstāj pietiekami daudz vietas pilnveidei. Tātad arī šajā aspektā jāsecina, ka organizācijai ir pretrunīga slava un tās darbu kvalitāte īsti neko šajā jomā neuzlabo. Gluži pretēji.
Noslēgumam gan daži jautājumi vēl būtu uzdodami. Vai LU ir vērtīgi sadarboties ar šādu organizāciju? Kāda vajadzība nevalstiskajai organizācijai sadarboties ar LU? Vai ir ieplānots projekts ar augstskolas vai publisku finansējumu? Vēl viens aspekts. 2022.gada 26.janvārī minētā organizācija LU Zinātņu mājā rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci "Covid - 19 ietekme uz bērniem, tiesības un atbildība". Kas par to maksā?
Seko mums 
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.