Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Ko es atradu? Kādreizējais deputāts un žurnālists Kārlis Seržants raksta: “Nu ko! Aprunājos ar pēdējo dzīvo Latvijas VDK ģenerāli. Viņš apstiprina, ka abas ēkas kāpņu telpu piektajā stāvā ir bijušas savienotas ar durvīm un to zina arī VDK dokumentu pārņēmēji, bet noliedz informāciju, ka tajā būtu bijuši VDK konspiratīvie vai dienesta dzīvokļi.”
Bet ar to viss nebeidzas. Iegāju periodika.lv (varat ieiet arī paši un pārbaudīt). Atradu laikraksta “Latvija” (ārzemju latviešu laikraksts) 1973.gada 7.jūlija rakstu “Čekas nams - Rīgā augstākais punkts”.
Šajā rakstā ir tostarp šāds teksts: „Ļeņina ielā 61, ar speciālām vieninieku kamerām čekas pagrabā nonāk visi politiskie, kurus procesa gaitā reizēm mēģina pārvērst arī par kramplaužiem. Tautas mutē šo vietu sauc par augstāko punktu Rīgā, no kura varot pārredzēt visu Sibīriju. Namus Ļeņina (Brīvības) ielā 57, 59 apdzīvo tikai čekistu ģimenes”.
Amizanti, ka laikraksta “Latvija” redaktore savulaik bijusi arī Ingeborga Levita. Skatamies vikipēdiju. Egils Levits. Māte. Ingeborga Levita.
Jautājums paliek. Vai laikraksts „Latvija” 1973.gada 7.jūlijā meloja, ka Ļeņina ielā 59 dzīvoja tikai čekistu ģimenes? Un vai melo Kārļa Seržanta zināmais VDK ģenerālis, ka Stūra māja Ļeņina ielā 61 esot bijusi savienota ar māju Ļeņina ielā 59?
Un pēdējais jautājums. Vai disidenti varētu tik tuvu dzīvot čekas galvenajiem kambariem?
Plašāka informācija par jauno grāmatu "Viltvārdis" - www.viltvardis.com.