Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši nu jau teju četri gadi kopš pirmajām ziņām par starptautiskās lielveikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā. Potenciālie sadarbības partneri (tajā skaitā arī es) pacietīgi gaidījām, kad nu varēsim ar pilnām jaudām nodrošināt savu produktu piegādi šim jaunajam tirgus spēlētājam. Palielināta ražošanas kapacitāte, nodrošināta iepakojumu pietiekamība, darbaspēks – varbūt neliekas nekas daudz, bet sagatavošanās darbi ir veikti. Gaidījām to brīdi 2020.gadā – nenotika, gaidījām 2021.gadā – arī nenotiek. Tā teikt – uzsēdināja mūs uz āķa un atstāja karājoties. Bet cik ilgi?
Lidl pārstāvji savā paziņojumā sadarbības partneriem atklāti norādījuši, ka ir gatavi sākt darbu, taču to nedarīs līdz brīdim, kamēr epidemioloģiskā situācija Latvijā neuzlabosies. Tajā pat laikā pārējie lielveikali dara visu, ko prasa valdība, un veic investīcijas, lai pielāgotu veikalus epidemioloģisko risku samazināšanai. Taču pēc Lidl paziņojuma noprotams, ka kompānija šādu soli nav gatava spert un tai izdevīgāk ir nogaidīt, kamēr “kaite” pāriet un vērt durvis bez papildus ieguldījumiem.
Varat man nepiekrist, taču šķiet kaut kā negodīgi pret pārējiem tirgus dalībniekiem. Bet ne par to man tā lielā sāpe. Šobrīd visiem tirgus spēlētājiem samazinājušies ieņēmumi, līdz ar to arī no ražotājiem tiek pasūtīts mazāk. No visas šīs situācijas mēs – ražotāji zaudējam pamatīgi. Un neprognozējamība šos zaudējumus vēl potenciāli palielina.
Bet saistībā ar šo Lidl paziņojumu rodas vēl pāris jautājumu. Kā kompānija nodrošina algas saviem darbiniekiem līdz šim nezināmajam laikam, kad nolemts atklāt veikalus? Vai tas tiks subsidēts no valsts līdzekļiem kā dīkstāves pabalsti? Ja tā, tad man kauns par mūsu valsti, kas finansiāli stutē globālos un vietējiem uzņēmējiem atmet kapeikas.
Un otrs jautājums: vai tās būtu pamatotas baumas, ka Lidl nemaz negrasās atvērt veikalus un ka gatavu struktūru domā pārdot frančiem, līdzīgi kā pirms 10 gadiem izpārdeva īpašumus Latvijā? Vai arī Lidl pats izplata šādas baumas, lai šantažētu mūsu valdību un iegūtu papildu atbalsta mehānismus? Ja šāda informācija ir patiesa, tad žēl, ka potenciālie sadarbības partneri tiek atstāti pilnīgā krēslas zonā un mūs par to neinformē Žēl arī darbinieku, kas uzķeras uz skaistiem sludinājumiem un tagad palikuši neziņā.
Dzīvojam turbulentā laikā, kad nav prognozējams gandrīz nekas - nedz sabiedrības veselība, nedz vakcīnu pieejamība, nedz tas, vai varēsim iet uz ielas, nedz arī tas, vai vispār varēsim nodrošināt savas uzņēmējdarbības eksistenci. Tāpēc nebūtu arī brīnums, ka vēsture atkārtojas – reiz jau Lidl nāca un aizgāja Latvijai garām. Varbūt arī šis projekts būs kā Berlīnes lidosta, kuru ceļ un ceļ gadiem un kam neredz ne gala, ne malas.
Šobrīd, šķiet, viss ir iespējams. Ja vīrusa dēļ ir iespējams aizslēgt pasauli, tad nebrīnos, ka arī Lidl saviem plāniem var ieviest pilnīgu “lokdaunu”.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
