Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr pasaule cīnās ar koronavīrusa izraisīto pandēmiju, Latviju pārņēmusi cita, vēl lipīgāka epidēmija – šķērdēšanas epidēmija. Turklāt tā plešas plašumā ar neiedomājamu spēku un jaudu. Un tai meistarīgi pieslēdzies arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kura pārvaldītā VAS “Latvijas valsts ceļi” ir gatava pārmaksāt 200 tūkstošus, lai tikai pie pasūtījuma tiktu slavenā būvnieku karteļa dalībnieka ACB meitaskompānija “Saldus ceļinieks”.

Ja par medicīnisko masku iepirkumu un tā izdevīgumu var diskutēt, ņemot vērā globālo situāciju ar valstu gatavību pat ķerties pie atklātām zādzībām un laupīšanas, lai tikai tiktu pie deficītās preces, tad par pārējiem pandēmijas gaisotnē izdarītajiem iepirkumiem ir grūti atrast attaisnojumu, kāpēc nav izvēlēts lētākais variants, bet dota priekšroka karteļu rijībai.

Viens no spilgtiem piemēriem ir ceļu būve. Kopumā 2020.gadā valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai pieejami EUR 250 500 000, kas ir par  EUR 1,2 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā.

No valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami EUR 213,2 miljoni, Eiropas Savienības fondiem – EUR 37,3 miljoni.

Kopumā darbi plānoti 101 objektā: 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet 6 objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

Plānotie darbi skars 10 valsts galveno autoceļu posmus, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem.

Posmu un objektu skaits varētu palielināties, pateicoties ekonomijai, kas varētu rasties VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) jēgpilni veicot būvdarbu iepirkumus.

Tomēr šķiet, ka VAS “Latvijas valsts ceļi” izgājusi īpašus pieredzes kursus pie medicīnisko masku iepircējiem un tagad mēģina tos meistarībā pārspēt. Tiek meklēti un atrasti pat pilnīgi absurdi iemesli, lai pie pasūtījuma tiktu būvniecības karteļa dalībnieki, bērnišķīgu iemeslu dēļ noraidot par 200 tūkstošiem eiro lētāku piedāvājumu.

Šobrīd LVC vērtēšanas un izsludināšanas procesā ir daudzu objektu pārbūves, atjaunošanas būvdarbu  iepirkumi  (skatīt https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier ), kuros kā galvenais kritērijs ir zemākā piedāvātā cena.

Saskaņā ar paziņotajiem rezultātiem, ir secināms, ka lielākā daļa līgumu tiek piešķirti SIA “Saldus ceļinieks” (skatīt: https://www.iub.gov.lv/lv/iubsearch/q/VAS%20%22Latvijas%20valsts%20ceļi%22/pt/_pp/), arī atklātā konkursā “Valsts reģionālā autoceļa P75 Jēkabpils - Lietuvas robeža (Nereta) posma km 11.54 - 17.00 pārbūve”, id.nr. LVC 2019/139/AC (Iepirkums), ar paredzamo budžetu: EUR 8 miljoni, par uzvarētāju pasludināts SIA “Saldus ceļinieks”, lai gan tā piedāvājums ir bijis ar otro zemāko cenu, par EUR 189 tūkstošiem dārgāks nekā AB “Kauno tiltai“.

Jau iepriekšējos gados LVC būvdarbu iepirkumos ir konstatējams tas, ka pretendentu piedāvātās cenas ir visai līdzīgas un gadījumos, ja tomēr kāds pretendents spēj piedāvāt izdevīgāku zemāku cenu, tas tiek izslēgts no konkursa.

Arī Iepirkumā, kur piedāvājumus iesniedza četri pretendenti: (1) AB “Kauno tiltai”, ar piedāvātā cena EUR 5 190 176,06, (2) AS “ACB”, piedāvātā cena: EUR 5 583 966,29 (3) SIA “Saldus ceļinieks”, piedāvātā cena EUR 5 369 138,41, (4) CBF SIA “BINDERS”, piedāvātā cena EUR 5 669 273,20[1].

Iemesls AB “Kauno tiltai” izslēgšanai no iepirkuma ir gan gauži dīvains, gan smieklīgs – VAS “Latvijas valsts ceļi” īsti nepatīk, kā lētākās cenas piedāvātājs ieplānojis izvietot ceļa zīmes. Nevis nepatīk, bet izrādās, ka tas piedāvā pāris metrus citā vietā, nekā ir iedomājusies VAS “Latvijas valsts ceļi”.

AB “Kauno tiltai” 2020.gada 15.maijā apstrīdējuši rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (iemaksājot depozītu EUR 15 tk), jo uzskata, ka noraidījuma iemesls ir formāls. Lai gan LVC vērtēšanas gaitā uzdeva precizējošus jautājumus, kā pretendents varētu domāt, lai pilnvērtīgi izvērtētu piedāvājumu, no rezultāta nākas secināt, ka meklēts tika iemesls tam, lai faktiski tos izmestu no konkursa un izlemtu par labu SIA “Saldus Ceļinieks”.

Pagaidām Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vēl nav nozīmējis strīdus izskatīšanas sēdi, un līdz ar to nav zināms, vai IUB atzīs LVC lēmumu par pamatotu.

Jāatgādina, ka 2019.gadā no valdes priekšsēdētāja amata tika atstādināts tās valdes priekšsēdētājs Edgars Strods un šie pienākumi uzticēti Jānim Langem, kas arī iepriekš strādājis LVC.

Līdz ar to būtisks aspekts, vai vadības maiņa iepirkumu procesu īsteno godīgāk un vai, piešķirot lielāko daļu līgumus vienam piegādātājam, pat iepirkumos, kur  tā cena nav zemākā, ir atbilstoši publisko iepirkumu mērķiem: godīga konkurence un efektīgs valsts budžeta līdzekļu izlietojums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...