Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis esot atbildējis parlamenta deputātiem, kāpēc no valsts drošības viedokļa čekas maisi nebūtu jāatver.

Grūti iedomāties vēl muļķīgāku izteikumu. It kā, ja maisus atvērtu un to saturs būtu pieejams visiem, tad drošības dienesti pēkšņi zaudētu spēju turpmāk zināt, ar ko nodarbojas šie cilvēki.

Nepievērsīsim pat uzmanību tam, ka SAB direktoram nemaz netika vaicāts par tiem, kas strādājuši VDK, bet gan par tiem, kas ir slepeni sadarbojušies ar VDK. Bet nu pieņemsim, ka mūsu galvenā specdienesta vadītājs vienkārši uztraukumā saputrojās kā pieķerts mazs puika.

Cilvēciski jau var saprast – kā lai ātrumā izgudro, kāpēc es esmu pret čekas maisu atvēršanu. Nav taču nekādu argumentu, nu tad svīst un vervelē kaut ko pilnīgi nesakarīgu.

Kāds varētu pieļaut, ka SAB nevēlas publiskot bijušo čekas aģentu vārdus, lai varētu paši šos cilvēkus šantažēt un izmantot savā darbā. Proti, liekot viņiem tagad arī izspiegot citus latviešus.

Es tam īpaši neticu. Šādi aģenti būtu jāvada kā dubultaģenti, jo vienmēr būtu risks, ka tos vēl efektīvāk varētu šantažēt Krievija, kura tad iegūtu no viņiem ne tikai visu to pašu, ko mūsu SAB, bet arī papildu informāciju. Proti, izpratni par to, kas interesē mūsu SAB, kas ir kontaktpersonas, un visādus praktiskus niekus, kuriem tā mīl pievērst uzmanību izlūkdienesti.

Citiem vārdiem sakot, potenciālās klapatas, problēmas un riski ar bijušajiem čekas aģentiem no mūsu dienestu viedokļa ir lielākas nekā iespējamais ieguvums. Turklāt jāņem arī vērā, ka lielākā daļa no čekas maisos esošajiem pašlaik ir ļoti cienījamos gados un ne visi vairs ir sabiedriski pietiekami aktīvi, lai būtu interesanti kā aģenti. Lai gan vienalga tādu nešaubīgi ir pietiekami daudz.

Ja vēlme šantažēt maisos esošos nevarētu būt iemesls SAB vadītāja aktīvajai pretdarbībai maisu atvēršanai un izpētei, kāds gan cits tas varētu būt?

Es esmu gatavs slēgt derības, ka tad, kad čekas maisi beidzot tiks atvērti, mēs uzzināsim, ka Jānis Maizītis pats un/vai tuvi viņa ģimenes locekļi ir bijuši čekas ziņotāji.

Šis ir iemesls, kāpēc deputāti, žurnālisti un ierēdņi bijuši vienmēr pret maisu atvēršanu. Šis noteikti ir iemesls arī Maizīša gadījumā. Un nožēlojami ir ne jau tas, ka varētu izrādīties, ka, piemēram, Maizīša pirmā vai otrā dzīvesbiedre vai, teiksim, viņu tēvs vai brālis vai kāds cits Maizīša radinieks, ir bijis čekas stukačs, tas nebūtu nekas neparasts. Galu galā, viņš pats ir aktīvs PSRS laiku prokurors, okupācijas varas tiesību sistēmas sargs. Nožēlojami ir tas, cik ļoti jūtīgs šis jautājums ir cilvēkam, kuram vajadzētu būt pilnīgi neietekmējamam.

Jautājums par čekas maisiem Latvijā un to, cik ļoti vienprātīgi un cik ātri visi pie varas esošie vienmēr vienojas par to slēpšanu, liek tomēr aizdomāties par lustrāciju un to, kāda vara tomēr Latvijā ir šiem maisiem un tātad bijušajai VDK, kā arī attiecīgi mūsdienu SVR un FSB. (Padomju КГБ Krievijā tika reorganizēts un sadalīts divās struktūrās – Federālajā drošības dienestā, kas veic tās pašas VDK funkcijas Krievijas teritorijā un Ārējās izlūkošanas dienestā, kas turpina VDK darbu ārpus Krievijas robežām, Krievijas varas struktūrā konkurējot ar Galveno izlūkošanas pārvaldi.)

Čekas maisus pašlaik netraucēti savās interesēs un darbā var izmantot SVR virsnieki, šantažējot gan tajos esošos, gan viņu tuviniekus. Īpaši tāpēc, ka viņu rokās ir vēl arī uz Maskavu izvestās lietas, kas daudz pilnīgāk atspoguļo čekistu ziņotāju darbu.

Latvijas valsts drošības interesēs viennozīmīgi būtu publiskot maisu saturu, lai nedotu iespēju potenciālam ienaidniekam šantažēt Latvijas pilsoņus. Publiskojot maisu saturu, viņus vienkārši nebūtu vairs iespējams šantažēt. Ļoti jocīgā kārtā tieši SAB direktors liek šķēršļus ne tikai maisu publiskošanai, kas novērstu potenciālu risku valsts drošības interesēm, bet arī pretojas pat maisu zinātniskai izpētei. Katrs pats var minēt un izdarīt secinājumus, kādas intereses aiz tā varētu stāvēt.

Es personiski nešaubos ne mirkli, ka latvieši ir pietiekami gudra, rūdīta un stipra tauta, lai spētu reflektēt par savu vēsturi un spētu atšķirt, kas ir kas arī čekas maisu sakarā. Tāpat kā esmu pārliecināts, ka to spēs arī visādu vēl aizvien augstos amatos esošu profesionālu kažoku mainītāju sakarā.

* Raksts pirmoreiz publicēts puaro.lv 2016. gada decembrī

Foto no nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...