Vai mīļdzīvnieku vairotavas - fermas atkal paliks ārpus likuma regulējuma kā hobijs?
Dzīvnieku policija12.12.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2015.gada dzīvnieku aizsardzības organizācijas (DZAO) intensīvi cenšas pievērst politiķu un ierēdņu uzmanību mīļdzīvnieku (pārsvarā suņu un kaķu) pārprodukcijas un bezatbildīgas vairošanas problēmai Latvijā, kas nekādi netika regulēta, jo atbildīgā nozares ministrija - Zemkopības ministrija (ZM) sistemātiski izvairījās izstrādāt efektīvus normatīvus, kas nodrošinātu mīļdzīvnieku vairošanas kontroli, labturības prasības dzīvnieku audzētavās, mazinātu ēnu ekonomiku un pārtrauktu ražot mīļdzīvniekus, kuru iekārtošana pie saimniekiem nav iepriekš izplānota un nodrošināta.
13.Saeimas laikā atsevišķa deputātu grupa, kas bija pārstāvēta no visdažādākām frakcijām, kā atsevišķu Dzīvnieku aizsardzības likuma, turpmāk tekstā - DZAL, likumprojektu (Nr.507/Lp13) iesniedza 5 DZAO prasības, tai skaitā par mīļdzīvnieku audzētāju kontroles nepieciešamību. Tomēr nozares ministrijas – Zemkopības ministrijas pretdarbības dēļ, piedāvājot citus grozījumus (tikai kontrolēt dzīvnieku piedāvājumu sludinājumus), šie deputātu grupas priekšlikumi 13 Saeimas laikā pat netika aizvirzīti līdz 1.lasījumam.
14.Saeima 2023.gada pavasarī sāka izskatīt ZM piedāvātos grozījumus DZAL. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uz 1.lasījumu komisijas deputāti konstatēja mīļdzīvnieku pārprodukcijas cēlonisko būtību un uzlika par pienākumu ZM sadarbībā ar DZAO sagatavot jēgpilnus priekšlikumus, lai tiktu kontrolēta mīļdzīvnieku vairošana, novērsta ēnu ekonomika šai jomā, aizstāvētas patērētāju tiesības, iegādājoties dzīvnieku mazuļus, un tiktu nodrošināta kontrole dzīvnieku labturībai audzētavās.
2023. gada vasaras sākumā ZM organizēja 2 darba grupas, kurās nepieciešamība kontrolēt mīļdzīvnieku vairotājus diemžēl atkal tika noignorēta, bet vairotāji panāca, ka kaķenēm gadā pieļaujami 2 metieni iepriekš noteiktā 1 metiena gadā vietā, jo kaķenes tak cieš un viņu tieksme ir apmierināma.
Vienmēr, kad DZAO rosina beidzot uzsākt mīļdzīvnieku vairotāju kontroli, seko zibenīgs mēģinājums novērst uzmanību un rosināt ar dažnedažādām prasībām apgrūtināt mīļdzīvnieku glābēju - patversmju un DZAO darbu. Tā notika arī 2023.gada jūnijā, kad no 2 personām - deputāta Putras un VARAM parlamentārās sekretāres Geduševas (abi no politiskās apvienības „Apvienotais saraksts”) tika iesniegti identiski priekšlikumi glābēju kontrolei: visiem, kuri palīdz izmitināt, aprūpēt, iekārtot nelaimē nokļuvušus vai pamestus mīļdzīvniekus, esot jāreģistrējas kā patversmēm. Patversmēm esot nepieciešami atkal jauni vēl birokrātiskāki darbības noteikumi.
2023.gada 20.septembrī DZAO pie Saeimas rīkoja piketu, kurā, nepiekrītot nemitīgajai glābēju apgrūtināšanai, pieprasīja nekavējošu mīļdzīvnieku vairošanas kontroles ieviešanu. Deputāti uzdeva šo situāciju risināt ZM un nākt uz Saeimu ar vienotu kompromisu.
Kompromiss ir panākts: DZAL jāievieš normas, kas uzliek par pienākumu MK izstrādāt noteikumus mīļdzīvnieku vairotāju kontrolei. Šie normatīvi jāizstrādā un jāpieņem vienlaicīgi ar mīļdzīvnieku glābēju kontroli, jo dzīvniekam ir pilnīgi vienalga vai viņu aprūpē vairotājs vai glābējs. Viņš tikai vēlas būt mīlēts, atbilstoši aprūpēts un vajadzīgs. Ko teiks Tautsaimniecības komisijas deputāti?
Deputāti šodien. 12.12.23 izskatīja un akceptēja glābēju kontrolēšanas jautājumus, bet pie mīļdzīvnieku pārprodukcijas cēloņa un saknes - nekontrolētas vairošanas jau atkal iestrēga milzīgās šķirnes mīļdzīvnieku audzētāju pretestības dēļ.
Tautsaimniecības komisijas sēde turpināsies rīt, 13.12.23, lad arī redzēsim, kas ir kas un vai patiesi pietiks politiskās gribas sakārtot dzīvnieku jomu pēc būtības dzīvnieku interesēs un komisijas deputāti spēs noturēties pret jau 23 gadus ilgušo audzētāju propagandu… DZAL ir spēkā jau no 2000.gada, bet mīļdzīvnieku vairošana vēl joprojām tiek uzskatīta par hobiju.
Pievienojam video ar atklātu suņu vairošanas fermu kādā Rīgas dzīvoklī:
https://www.facebook.com/watch/?v=693663415871761
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
