Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bagāti cilvēki bez attiecīgas atļaujas Pāvilostas novada Sakas pagastā uzbūvējuši sev glaunu vasaras namiņu vien divus metrus no jūras, taču, kad to palūgts nojaukt, ir spējuši pierādīt, ka māja nav māja, bet gan kuģis, - ar šādu ziņu ceturtdien klajā nāca laikraksts Kursas laiks. Lielāku skaidrību šajā jautājumā var ieviest administratīvās rajona tiesas piecus gadus sens spriedums, ar kuru Valsts vides dienests šajā lietā zaudējis „kuģa” īpašniekam – miljonāra Argoda Lūsiņa uzņēmumam Alco – un, pēc tiesu informācijas bāzes datiem spriežot, šo spriedumu nav vēlējies pārsūdzēt.

Lieta Nr.142276712 1-1054-13/39

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Liepājā 2013.gada 6.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Kristīne Brokane, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/" pārstāvjiem A.L. un L.P. un iestādes - Valsts vides dienesta pārstāvim R.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/" (reģistrācijas Nr../reģistrācijas numurs/) sūdzības par Valsts vides dienesta ģenerāldirektora 2012.gada 28.marta lēmumu Nr.G01/23P „Par Liepājas reģionālās vides pārvaldes 2012.gada 17janvāra lēmumu Nr.G05/005328 administratīvā pārkāpuma lietā".

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 28.novembrī pulksten 11.30 Valsts vides dienesta (turpmāk - Dienests) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (turpmāk - Liepājas RVP) Kontroles daļas vecākā inspektore SIA „/Nosaukums/" sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AE Nr.005328 (turpmāk - Protokols), kurā norādīts, ka SIA „/Nosaukums/" savā īpašumā „/Nosaukums 1/", kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/, aptuveni 10 m no stāvkrasta malas novietojusi metāla režģu un pontonu konstrukciju, kuras augstums ir aptuveni 1,7 m līdz 2,1 m, platums aptuveni 15 m un garums aptuveni 35 m, tādējādi pārkāpjot Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteikto, par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 57.panta.

2012.gada 17.janvārī Dienesta Liepājas RVP Kontroles daļas vadītājs pieņēma lēmumu Nr.G05/005328 administratīvā pārkāpuma lietā (turpmāk - sākotnējais lēmums), ar kuru SIA „/Nosaukums/" par Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteikto prasību neievērošanu saukta pie administratīvās atbildības un sodīta ar naudas sodu Ls 300 apmērā saskaņā ar LAPK 57.pantu.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, SIA „/Nosaukums/" to apstrīdēja augstākā iestādē.

[2] Dienesta ģenerāldirektors 2012.gada 28.martā pieņēma lēmumu Nr.G01/23P „Par Liepājas reģionālās vides pārvaldes 2012.gada 17.janvāra lēmumu Nr.G05/005328 administratīvā pārkāpuma lietā" (turpmāk - Lēmums), ar kuru nolēma sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] No Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteiktā izriet, ka pludmales labiekārtošanas elementus var izvietot visās teritorijās, bet jebkādas konstrukcijas, saliekamas un pagaidu būves var izvietot tikai tajās vietās, kurās šāda darbība atļauta vietējās teritorijas plānojumā. Kuģis būvniecības stadijā minētajā normā nav tieši minēts, tomēr tas ir uzskatāms par konstrukciju. Minētajā punktā lietotais termins „jebkāda konstrukcija" norāda uz to, ka jēdziens „konstrukcija" ir jātulko plaši, attiecinot to uz visām konstrukcijām, neatkarīgi no formas un izmantošanas mērķa. Konkrētajā gadījumā par konstrukcijas esamību norāda arī tās apjoms (35 x 15 metri). Tādejādi būvniecības stadijā esoša kuģa izvietošana krasta kāpu aizsargjoslā ir atļauta tikai tad, ja šāda darbība ir atļauta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Konkrētajā gadījumā Sakas novada domes 2007.gada 27.decembra saistošie noteikumu Nr.12 „Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.12) 6.5.punkts un 4.2.punkts neatļauj konstrukciju, tai skaitā kuģu būvēšanas ierīču izvietošanu krasta kāpu aizsargjoslā.

[2.2] Noteikumu Nr.12 4.31.8.apakšpunkts, kas nosaka, ka pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, ir jāskatās kopsakarā ar pārējiem teritorijas plānojuma punktiem. Noteikumu Nr.12 4.31.1. - 4.31.13.apakšpunkti pārraksta Zvejniecības likuma 9.pantu. Tieši tāpat Noteikumu Nr.12 4.30.5.punktā ir noteikts, ka aizsargjoslās ir spēkā Aizsargjoslu likuma 35. - 58.pantā minētie īpašuma lietošanas aprobežojumi, tātad arī Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā minētais aizliegums. Tādejādi Noteikumi Nr.12 vienīgi citē Zvejniecības likumu, bet vietējā pašvaldība nav radījusi pati savas tiesību normas attiecībā uz aizsargjoslas izmantošanu dažādu konstrukciju izvietošanai. Līdz ar to ir uzskatāms, ka teritorijas plānojumā nav iekļauta atļauja izvietot konstrukcijas tauvas joslā vispārīgi, tai skaitā īpašumā „/Nosaukums 1/".

[2.3] Tā kā Noteikumi Nr.12 nerada jaunas tiesību normas, jautājumā par iespējām izvietot kuģi krasta kāpu aizsargjoslā ir jāvērtē arī Zvejniecības likuma 9.pants, kā arī tā atbilstība Aizsargjoslu likuma 36.pantam. Ievērojot Zvejniecības likuma 9.panta septītajā, piektajā un astotajā daļā noteikto, secināms, ka tauvas joslā noteiktās tiesības pārziemot, remontēt un būvēt kuģus ir izmantojamas tiktāl, ciktāl tās neierobežo citi normatīvie akti. Tā kā īpašumā „/Nosaukums 1/" tauvas josla sakrīt ar krasta kāpu aizsargjoslu, tajā kuģu būvniecība var tikt veikta, tikai ievērojot vides aizsardzības prasības, kuras izvirza Aizsargjoslu likums. Zvejniecības likums ir pieņemts 1995.gada 12.aprīlī un 9.panta septītās daļas 2.punkts kopš likuma pieņemšanas nav grozīts. Savukārt Aizsargjoslu likums ir pieņemts 1997.gada 5.februārī, bet tā 36.panta trešās daļas 8.punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā ir iekļauts likumā ar 2003.gada 19jūnija grozījumiem. Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 15.pantu, ir piemērojama Aizsargjoslu likuma ierobežojošā norma, kas ir jaunāka. Prioritātes noteikšana tauvas joslas tiesiskajam regulējumam arī būtu pretrunā aizsargjoslu izveidošanas mērķim un tiesību normu teleoloģiskai interpretācijai, jo krasta kāpu aizsargjosla it īpaši tiek aizsargāta pret jebkāda veida apbūvi un konstrukciju izvietošanu, un jebkura būvniecība un konstrukciju izvietošana krasta kāpu aizsargjoslā ir izņēmuma situācija.

[2.4] Kuģu būvniecības konstrukciju izvietošana atbilstoši Zvejniecības likuma 9.pantam būtu pieļaujama vienīgi 20 metru platā joslā no krasta. Sākotnējā lēmumā fiksēts, ka tauvas joslas platums ir 20 m gar jūras piekrasti un konstrukcija, kuras platums ir 15 m un kura novietota aptuveni 10 m no krasta, aptuveni 5 metrus ir izvietota ārpus tauvas joslas robežām. Attāluma mērīšanai ar mērlentu nav nepieciešams sertifikāts, un šādas darbības var veikt valsts amatpersona bez īpašas apmācības un zināšanu pārbaudes.

[2.5] Pārkāpums nav formāls un vērtējams kā vidēji smags, jo veiktas reālas darbības krasta kāpu aizsargjoslā 10 metru attālumā no krasta. Vides aizsardzības un sabiedrības interesēs krasta kāpu aizsargjosla it īpaši tiek aizsargāta pret apbūvi un dažādu konstrukciju izvietošanu, kas, cita starpā, arī kavē kājāmgājēju pārvietošanos. Tai pat laikā, nojaucot konstrukciju, negatīvās sekas var tikt likvidētas. Turklāt pārkāpums izdarīts ar tīšu nolūku, apzināti izvietojot konstrukciju krasta kāpu aizsargjoslā. SIA „/Nosaukums/" arī vajadzēja apzināties būtiskos ierobežojumus, kādi darbībām ir noteikti krasta kāpu aizsargjoslā. Nezinot vai neesot pārliecībai par darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, persona varēja izmantot tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs pēc informācijas, uzziņas. Tādējādi SIA „/Nosaukums/" nevar tikt atbrīvota no administratīvās atbildības un piemērotais naudas sods nevar tikt samazināts.

[3] 2012.gada 8.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta pie administratīvās atbildības sauktās personas - SIA „/Nosaukums/" sūdzība par Lēmumu. Sūdzība pamatota ar turpmāk norādītiem argumentiem un apsvērumiem.

[3.1] Dienests nepareizi piemērojis Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktu.

[3.1.1] Dienests nav ņēmis vērā, ka šī norma neparedz vispārēju aizliegumu novietot konstrukcijas Baltijas jūras aizsargjoslā, jo kopā ar attiecīgo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu veido tiesību normu, kas to atļauj. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma normas ne tikai noteic zemes lietošanas veidus, bet arī atļautās darbības tauvas joslā, īpaši ja konkrētajā situācijā strīds ir par zemes gabala daļu, kam atbilst gan noteikta zemes lietošanas veida, gan tauvas joslas regulējums.

[3.1.2] Nevar piekrist Dienesta argumentācijai, jo tā vispār izslēdz laivu un kuģu turēšanu tauvas joslā, kas ir tās galvenais mērķis. Ņemot vērā, ka Baltijas jūras tauvas josla vienmēr sakrīt ar Baltijas jūras aizsargjoslu, un atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6.panta otrajai daļai aizsargjoslā ietilpst gan krasta kāpas, gan pludmale, Dienesta interpretācija nozīmētu, ka kuģus un laivas nedrīkst turēt ne tikai krasta kāpu joslā (kad tauvas josla atrodas stāvkrastā, kā šajā gadījumā), bet arī pludmalē. Zvejnieki tauvas joslā vienmēr ir turējuši, būvējuši un remontējuši savus kuģus un laivas un joprojām to dara. Arī vēsturiski tauvas joslas bijušas reglamentētas, lai nodrošinātu kalpošanu to primārajam mērķim - ar zvejniecību un kuģošanu saistītām darbībām.

[3.1.3] Apstāklis, ka Noteikumu Nr.12 4.31.8.apakšpunkts dublē Zvejniecības likuma 9.panta septītās daļas 2.punktu, nozīmē vien to, ka Zvejniecības likums ir piemērojams Sakas pagasta teritorijā. Citāds secinājums būtu pretējs tiesību normu hierarhijai, jo vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nedrīkst būt pretrunā ar augstāka juridiska spēka normām. Zvejniecības likuma 9.panta pirmā daļa paredz, ka ar zveju vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tas nozīmē, ka, ciktāl tauvas josla sakrīt ar Baltijas jūras aizsargjoslu, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā paredzētā atļauja novietot konstrukcijas (tostarp, kuģus) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajos gadījumos ietver Zvejniecības likuma 9.panta septītajā daļā noteiktos gadījumus, kam neviens vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nedrīkst būt pretrunā.

[3.1.4] Lēmumā kļūdaini Zvejniecības likuma 9.panta septītās daļa pretstatīta Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktam, neņemot vērā, ka minētais punkts neparedz absolūtu aizliegumu novietot konstrukcijas aizsargjoslā. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkts atļauj konstrukciju novietošanu, atsaucoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kas vienlaikus ir atsauce uz Zvejniecības likuma 9.panta septīto daļu, ar kuru vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma normām par tauvas joslu jāsaskan jebkurā gadījumā. Tādējādi gan Aizsargjoslu likums, gan Zvejniecības likums atļauj konstrukciju novietošanu Baltijas jūras aizsargjoslā, ciktāl tā sakrīt ar tauvas joslu. Līdz ar to starp Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktu un Zvejniecības likuma 9.panta septītās daļas 2.punktu nav savstarpēju pretrunu. Šādu interpretāciju apstiprina arī apstāklis, ka sākotnēji Aizsargjoslu likumā arī tauvas josla bija paredzēta kā aizsargjosla. Tādējādi ir loģiski, ka tauvas joslas un Baltijas jūras aizsargjoslas pārklāšanās gadījumā, nepastāvot vispārējam aizliegumam, Baltijas jūras aizsargjoslā atļauts novietot tās pašas konstrukcijas (kuģus), kuras atļauts novietot tauvas joslā. Līdz ar to, piemērojot Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktu kopā ar Noteikumu Nr.12 4.31.8.apakšpunktu, SIA „/Nosaukums/" ir tiesības novietot kuģa konstrukciju sava īpašuma daļā, kas sakrīt ar tauvas joslu.

[3.2] Aizsargjoslas īpašais statuss neatceļ Aizsargjoslu likuma 36.panīa trešās daļas 8.punktā paredzēto atsauci uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma normām, kas atļauj konstrukciju izvietošanu. Tādējādi tiesību normās jau paredzēts aizsargjoslai nepieciešamais aizsardzības līmenis, un iestāde nevar atteikties piemērot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma normu tikai tāpēc, ka ir nepieciešams vēl vairāk aizsargāt vidi. Tādējādi Dienesta secinājumi Lēmumā ir pretrunā Administratīvā procesa likuma 7.pantā ietvertajam tiesiskuma principam gan tādējādi, ka iestādes rīcība neatbilst Aizsargjoslu likumam, gan tādējādi, ka iestādes kompetencē nav subjektīvi izlemt, ka attiecīgā Aizsargjoslu likuma norma nav piemērojama kādu, iespējams, prevalējošu interešu vārdā.

[3.3] Dienests bez pamata piemērojis administratīvo sodu SIA „/Nosaukums/", vienlaikus atstājot bez ievērības Baltijas jūras aizsargjoslā esošajā nekustamajā īpašumā „/Nosaukums 2/" rekonstruētas ēkas, kuru platība daudzkārt pārsniedz sākotnējo. Minētais īpašums arī atrodas Dienesta Liepājas RVP pārraudzībā. Konkrētajā gadījumā nav ievērts samērīguma princips.

[3.4] Lēmumā minētais, ka konstrukcija aptuveni 5 metrus iziet ārpus tauvas joslas robežām, neatbilst patiesībai. Attiecīgos mērījumus nav veicis sertificēts mērnieks, tāpēc tie nav ticami. SIA „/Nosaukums/" uzaicināja sertificētu mērnieku V.M. precīzas tauvas joslas atrašanās dabā noteikšanai. Uzmērījumos tika noteiktas koordinātes no Nr.31 līdz Nr.50 stāvkrasta krants līnijas noteikšanai un koordinātes no Nr.1 līdz Nr.4 objekta (kuģa) saskarsmes ar zemi ārējo robežpunktu noteikšanai, kas ir galējās - ārējās koordinātes, robežkoordinātas, kuras norāda, vai objekts atrodas tauvas joslas 20 metros. Ievadot tauvas joslas sākuma līnijas uzmērīto punktu koordinātes grafiskajā datorprogrammā „Microstation Powerdraft”, tika noteikta tauvas joslas beigu līnija. Tādējādi tauvas joslas platums mērīts ar atbilstošu mērniecības programmatūru, nevis pēc acu mēra. Mērīšanas rezultātā konstatēts, ka pilnīgi visi objekta (kuģa) punkti, kas atrodas saskarsmē ar zemi, atrodas Baltijas jūras stāvkrasta tauvas joslā un neviena no objekta ārējām koordinātēm, kas atrodas saskarsmē ar zemi, neiziet ārpus Baltijas jūras stāvkrasta tauvas joslas.

[3.5] Dienests, administratīvā soda uzlikšanu pamatojis ar nepatiesiem faktiem un iestādes viedokli, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 9.pantā ietverto patvaļas aizlieguma principu.

[4] Dienests tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus iestāde paskaidro turpmāk norādīto.

[4.1] Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkts skaidri deleģē jautājumu par konstrukciju izvietošanu izlemt vietējai pašvaldībai teritorijas plānojumā, kur atļauja uzstādīt konstrukciju ir pašvaldības aktīva rīcība (teritorijas plānojums nosaka vietas, kur var izvietot konstrukcijas), bet aizliegums - pašvaldības „klusēšana” (teritorijas plānojums nenosaka vietas, kura var izvietot konstrukcijas). Tādejādi arī veidojas kolīzija starp Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktu, kas aizliedz kuģu konstrukciju izvietošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā (arī tauvas joslā), izņemot pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās vietās, un Zvejniecības likuma 9.panta septīto daļu, kas atļauj izvietot tauvas joslā kuģu konstrukcijas. Īpašumā „/Nosaukums 1/" tauvas josla sakrīt ar krasta kāpu aizsargjoslu, tāpēc īpašumā „/Nosaukums 1/" tauvas joslā kuģu būvniecība var tikt veikta, tikai ievērojot vides aizsardzības prasības, kuras izvirza Aizsargjoslu likums.

[4.2] Tauvas josla ir sabiedrības interesēs noteikts zemes īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājums, kad piekrastes zemes īpašniekam ir pienākums pieciest, ka citas personas izmanto tā īpašumu. Ņemot vērā, ka tauvas josla ir īpašuma lietošanas apgrūtinājums, tajā noteiktie ierobežojumi tulkojami iespējami šauri, tāpēc tauvas josla var būt laivu un kuģošanas līdzekļu uzglabāšanas vieta gadījumos, kad laiva vai kuģošanas līdzeklis no ūdens var tikt izvilkts tauvas joslā vai no tauvas joslas ielaists ūdenī. Tauvas joslas mērķis nav bijis ūdensobjekta piekrasti padarīt par kuģu būvniecības vietu, kur kuģi pēc uzbūvēšanas ilgstoši stāvētu tauvas joslā vai tiktu pārvietoti uz citu vietu. Īpašumā „/Nosaukums 1/" būvētais kuģis jau pēc saviem tagadējiem izmēriem nav ielaižams Baltijas jūrā bez īpašas tehnikas palīdzības un nav ielaižams jūrā blakus īpašumam „/Nosaukums 1/" sakarā ar stāvkrastu un jūras dziļumu. SIA „/Nosaukums/" nav norādījusi, kādiem mērķiem kuģis tiks izmantots un nav pierādījusi, ka tiek būvēts zvejas kuģis.

[4.3] Iestādes veikta tiesību normu interpretācija ir neatņemama tiesību normu piemērošanas sastāvdaļa, kas tieši norāda uz iestādes iedziļināšanos jautājumā un tiesiskuma nodrošināšanu. Lēmumā risināta kolīzija starp Zvejniecības likumu un Aizsargjoslu likumu, tāpēc tauvas joslas un aizsargjoslas tiesiskā regulējuma salīdzināšana nenoved pie kādas tiesību normas subjektīvas noliegšanas, bet noved pie vienas tiesību normas nepiemērošanas, jo kolīzijas gadījumā nav iespējams vienādā apmērā vienlaicīgi piemērot pretēja satura tiesību normas. Tāpat tiesiskuma princips paredz arī tiesību normu vienādu piemērošanu pie vienādiem faktiskajiem apstākļiem. SIA „/Nosaukums/" minētais gadījums īpašumā „/Nosaukums 2/" no īpašuma „/Nosaukums 1/" atšķiras ar faktiskajiem apstākļiem (īpašuma „/Nosaukums 2/" īpašniekam izsniegta būvatļauja visu ēku būvniecībai).

[4.4] Dienesta ieskatā, kuģa konstrukcijas pilnīgai vai daļējai ietilpšanai tauvas joslā nav izšķirošas nozīmes, jo kuģa konstrukciju izvietošana ir aizliegta visā krasta kāpu aizsargjoslā, proti, 150 m platumā no stāvkrasta malas. Tomēr konstrukcija atrodas aptuveni 10 m attālumā no stāvkrasta. Tā kā konstrukcijas platums ir aptuveni 15 metri, tā aptuveni 5 m atrodas ārpus tauvas joslas. Kā redzams no Mērīšanas aktam pievienotā plāna, attālums mērīts no stāvkrasta līdz astoņiem dzelzsbetona enkuriem, uz kuriem balstās kuģis. No lietā esošajām fotogrāfijām redzams, ka kuģa konstrukcija balstās uz astoņiem dzelzsbetona apļiem jeb enkuriem, uz kuriem novietotas uz pusēm pārgrieztas cisternas, uz kurām savukārt balstās metāla režģi. Metāla režģi izvirzīti tālāk nekā dzelzsbetona pamatne. Sertificēts mērnieks ir mērījis attālumu līdz dzelzsbetona pamatnei, neņemot vērā attālumu līdz vietai, kur sniedzas metāla režģi. Atšķirības mērījumos izskaidrojamas ar to, ka sertificēts mērnieks mērījis attālumu no stāvkrasta līdz konstrukcijas pamatnei, bet Dienests - no stāvkrasta līdz konstrukcijas tālākajiem punktiem (režģiem).

[5] Tiesas sēdē SIA „/Nosaukums/" pārstāvji uzturēja sūdzību, pamatojoties uz tajā ietvertajiem argumentiem.

[6] Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos izklāstīto argumentāciju.

[7] Tiesas sēdē liecību sniedza V.M. Liecinieks liecināja, ka ir sertificēts mērnieks un veicis mērījums, lai noteiktu tauvas joslas sākuma un beigu līniju. Liecinieks tiesas sēdē pēc būtības apliecināja to, kas norādīts lietā esošajā 2012.gada 22.februāra mērīšanas aktā (lietas 29.lapa), ko sagatavojis liecinieks.

Motīvu daļa

 [8] Ar Lēmumu atzīts, ka SIA „/Nosaukums/’" pārkāpusi Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteiktās prasības. Administratīvais sods Ls 300 apmērā piemērots saskaņā ar LAPK 57.pantu.

Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē (..) aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām.

Saskaņā ar LAPK 57.pantu par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu (..) juridiskajām personām no simt līdz divtūkstoš latiem.

Ievērojot minēto, lai atzītu, ka SIA „/Nosaukums/" pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, jākonstatē, ka tā novietojusi konstrukciju vietā, kur to nepieļauj normatīvo aktu prasības.

[9] Par pierādījumiem šajā lietā var kalpot turpmāk norādītie lietas materiāli.

[9.1] 2010.gada (pēc dokumenta kopumā, tiesas ieskatā, secināms, ka domāts 2011.gads) lLoktobrī Liepājas reģiona novadu būvvaldes būvinspektoru sastādīts Pārbaudes atzinums №.01/10/2011 (lietas 55.lapa). Atzinumā norādīts, ka vizuālās īpašuma „/Nosaukums 1/" (kadastra №../kadastra numurs/) apsekošanas laikā konstatēts, ka krasta kāpu aizsargjoslā uz dzelzsbetona grodu akām, kas ir iebetonētas, novietota metāla konstrukciju būve būvniecības stadijā, kurai blakus novietota vagoniņa tipa būve. Būvdarbi apsekošanas laikā nenotiek. Būve novietota, nesaskaņojot ar Liepājas reģiona novadu būvvaldi un Pāvilostas novada domi.

[9.2] 2011.gada 20.oktobrī Dienesta Liepājas RVP Kontroles daļas vadītāja sastādīts Pārbaudes akts Nr.157-1/2011 (lietas 47.-50.lapa). Aktā norādīts, ka pārbaude veikta, pamatojoties uz Pāvilostas novada domes un Liepājas apkārtnes pašvaldību apvienotās būvvaldes ziņojumiem. Pārbaudē konstatēts, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta /ciems/ nekustamajā īpašumā „/Nosaukums 1/" (kadastra №../kadastra numurs/) līdz 10 m attālumā no stāvkrasta malas uzstādīta metāla konstrukcija, kuras pamatne novietota uz cauruļvada balstiem. Konstrukcija sastāv no uz pusēm pārgrieztām cisternām, kuras no visām pusēm ir noslēgtas ar metāla režģiem - gar malām un virsējā daļā. Konstrukcijas augstums aptuveni 1,7 m līdz 2,1 m, platums aptuveni 15 m un garums aptuveni 35 m. Pārbaudes brīdī uz konstrukcijas strādāja 3 cilvēki, kas paskaidroja, ka viņi pieņemti darbā konstrukcijas krāsošanai un ka minētā konstrukcija būšot kuģis. Gar pašu stāvkrasta malu aptuveni 40-50 m joslā iestādīti kociņi divās rindās kā dzīvžogs. Noskaidrots, ka saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu nekustamais īpašums „/Nosaukums 1/" atrodas atklāto telpu izbūves un uzturēšanas teritorijā. Šās teritorijas atļautā izmantošana ir lauksaimniecība (pļavas), labiekārtota kājāmgājēju taka, sporta nodarbību laukums, velosipēdistu ceļš un to novietne, sanitāri -higiēniskais labiekārtojums tikai pie šo teritoriju sānu robežām un saimniecības ēkas teritorijas uzturēšanai - mazēka, tikai pie šo teritoriju sānu robežām. Šajā teritorijā nedrīkst ierīkot dzīvžogus un aizsargstādījumus. Atklāto telpu uzturēšanas teritorijās nav pieļaujama apmežošana, būvniecība un citas skatu ierobežojošas darbības.

 [9.3] Protokols (lietas 45.-46.lapa). Protokolā norādīts, ka SIA „/Nosaukums/" savā īpašumā „/Nosaukums 1/", kadastra Nr../kadastra numurs/, /adrese/, aptuveni 10 m no stāvkrasta malas novietojusi metāla režģu un pontonu konstrukciju, kuras augstums ir aptuveni 1,7 m līdz 2,1 m, platums aptuveni 15 m un garums aptuveni 35 m.

[9.4] Fotoattēli (lietas 51.-54.lapa), kuros fiksēta konstrukcija un tās atrašanās vieta.

[9.5] Zemesgrāmatu apliecība (lietas 61.lapa), no kuras redzams, ka SIA „/Nosaukums/" ir nekustamā īpašuma „/Nosaukums 1/" (kadastra Nr./kadastra numurs/), /adrese/, īpašniece.

[9.6] Latvijas jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas Kuģa būves sākšanas apsekošanas akts (lietas 58.lapa) un Latvijas jūras administrācijas 2011.gada 15.novembra izziņa Nr.14-12/135 (lietas 57.lapa), no kuriem izriet, ka atbilstoši ierakstiem Latvijas Kuģu reģistra būvniecības stadijā esošu kuģu reģistrācijas grāmatā 2011.gada 15.novembrī ar reģistrācijas numuru 160 ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis. Kuģi būvē AS „/Nosaukums 3/", būvniecība uzsākta 2011.gada 28.augustā, būves tips - pontons. Korpusa lielākais garums - 35,56 m, garums starp perpendikuliem - 35,56 m, platums - 15 m, sānu augstums - 1,68 m.

[9.7] Pāvilostas novada pašvaldības 2011.gada 6.decembra vēstule Nr.PNP/3- 9./11/1151 „Par „/Nosaukums 1/", /adrese/" (lietas 56.lapa). Vēstulē pašvaldība informē Liepājas RVP, ka saskaņā ar Pāvilostas novada Sakas pagasta teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves noteikumiem īpašums „/Nosaukums 1/", /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, daļēji atrodas sekojošās izmantošanas zonās: 1) atklāto telpu uzturēšanas teritorija (TA); 2) savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas jūras krasta 1.rinda (DzS-1); 3) mežs (ZM). Īpašums ir iekļauts /ciems/ teritorijā, daļēji Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā un īpašumu daļēji skar aizsargjosla ap kapsētu.

[9.8] SIA „/Nosaukums/" 2011.gada 12.decembra iesniegums (paskaidrojums) Dienesta Liepājas RVP (lietas 59.lapa), kurā norādīts, ka konstrukcija ir būvniecības stadijā esošs kuģis, kura atrašanās konkrētajā vietā nav aizliegta. Iesniegumā minēta analoģiska argumentācija sūdzībās iestādei un tiesai norādītajai.

[9.9] Sertificēta mērnieka V.M. 2012.gada 22.februārī sastādīts Mērīšanas akts (lietas 29.lapa) un tam pievienotais robežplāns (lietas 30.lapa). Mērīšanas aktā norādīts, ka, izdarot objekta atrašanās koordināšu uzmērījumus gan pēc Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019, gan arī pēc iepriekš spēkā bijušajiem 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 uz Dienesta Liepājas RVP pārbaudes akta Nr.157-1/2011 sastādīšanas brīdi - 2011.gada 20.oktobri, pilnīgi visi objekta - kuģa punkti, kas atrodas saskarsmē ar zemi, atrodas Baltijas jūras stāvkrasta tauvas joslā. Neviena no objekta - kuģa ārējām koordinātām, kas atrodas saskarsmē ar zemi, neiziet ārpus Baltijas jūras stāvkrasta tauvas joslas. Robežplānā attēlotas konstrukcijas robežpunktu koordinātas.

[9.10] SIA „/Nosaukums/" sūdzībā un tās papildinājumos par sākotnējo lēmumu norādītais (lietas 24., 25.-28.lapa).

[10] Tiesa secina, ka pēc būtības lietā ir strīds par normatīvo aktu, tai skaitā Zvejniecības likuma 9.panta un Aizsargjoslu likuma 36.panta attiecīgo normu interpretāciju. SIA „/Nosaukums/" uzskata, ka kuģa būvi tauvas joslā atļauj Zvejniecības likuma 9.panta septītās daļas 2.punkts. Savukārt Dienests uzskata, ka konstrukciju izvietošanu krastu kapu aizsargjoslā aizliedz Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkts.

[11] Zvejniecības likuma 9.panta piektā daļa paredz, ka piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti. Tātad tauvas joslu piekrastes zemes īpašnieks var lietot tādā apmērā, kā to paredz pats Zvejniecības likums, kā arī ievērojot citus likumus un normatīvos aktus. Normatīvais akts ir arī pašvaldību saistošie noteikumi.

Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkts noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām. Tā kā lietā nav strīda par to, ka vietā, kurā konstatēta novietotā konstrukcija (kuģis būvniecības stadijā) ir krasta kāpu aizsargjosla, tad secināms, ka attiecīgajā vietā ir aizliegts novietot, citastarp, jebkādas konstrukcijas ārpus vietām, kuras noteikusi vietējā pašvaldība savā teritorijas plānojumā. Tātad secināms, ka Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkts dod deleģējumu pašvaldībai noteikt konkrētas vietas, kur krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē atļauts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves. Ja pašvaldība šādas vietas nav noteikusi, tad atzīstams, ka visā attiecīgajā krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir spēkā Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā noteiktais aizliegums.

Pēc būtības šādu Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkta interpretāciju savā Lēmumā ir piemērojis arī Dienests, ko tiesa atzīst par pareizu. Tomēr konkrētajā gadījumā, tiesas ieskatā, ir būtiski noskaidrot, vai būvniecības stadijā esošs kuģis ir uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkta izpratnē.

[12] Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā tiek minētas dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves un to starpā jebkādas konstrukcijas. Tiesas ieskatā, apvienojot šos jēdzienus, vienā apakšpunktā, likumdevējs ir vēlējies norādīt uz to, ka šie jēdzieni apzīmē līdzīgas lietas. Nav pamata secinājumam, ka ar jēdzienu „konstrukcija” šajā normā būtu domāts arī būvniecības stadijā esošs kuģis.

Zvejniecības likuma 9.panta devītās daļas 2.punkts norāda, ka tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts. Lietā nav strīda, ka tauvas joslā var atrasties laivas, to tiesas sēdē nenoliedza arī Dienesta pārstāvis, taču, ja piemērotu Lēmumā izmantoto jēdziena „konstrukcija” skaidrojumu, būtu jāsecina, ka arī laiva ir konstrukcija. Taču tiesai nav pamata secināt, ka likumdevējs ir vēlējies ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktu ierobežot Zvejniecības likuma 9.panta septītās daļas 2.punktu. Proti, ja likumdevējs būtu vēlējies noteikt, ka laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts ir atļauta tauvas joslā tikai pašvaldību noteiktās vietās, tad šāda atruna bija jāietver pašā Zvejniecības likumā, līdzīgi kā tas izdarīts Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktā, vai Aizsargjoslu likuma 36.panta trešajā daļā jāprecizē, ka novietot aizliegts arī laivas, kuģus pārziemošanai un aizliegts veikt to remontu un būvi.

Lēmumā veiktā normu analīze neļauj viennozīmīgi secināt, ka ar jēdzienu „konstrukcija” tiek saprasts arī kuģis būvniecības stadijā. Pie šāda viennozīmīga secinājuma nenonāk arī tiesa.

Normatīvajiem aktiem, it sevišķi normām, kas paredz atbildību par to pārkāpšanu, ir jābūt izteiktām precīzi, nav pieļaujams, ka tās būtu izteiktas tik neskaidri, ka personas nevarētu izprast to nozīmi.

[13] Lēmumā citastarp norādīts arī tas, ka būvniecības stadijā esošais kuģis novietots daļēji ārpus tauvas joslas, taču minētais apgalvojums konkrētajā gadījumā minēts kā papildus arguments, bet tas nav bijis par pamatu administratīvā soda piemērošanai. Kā izriet no Lēmuma, sods piemērots nevis par kuģa būvēšanu ārpus tauvas joslas, bet gan par konstrukcijas izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā. Turklāt, ņemot vērā liecinieka liecību, Lēmumā norādīto un lietā esošo tauvas joslas mērījumu, nav viennozīmīgi secināms, vai kuģis būvniecības stadijā atrodas vai neatrodas ārpus tauvas joslas. Taču, kā jau tiesa norādīja, tam konkrētajā gadījumā nevar būt izšķirošas nozīmes, jo SIA „/Nosaukums/” administratīvā atbildība piemērota par konstrukcijas izvietošanu krastu kāpu aizsargjoslā, bet šī sprieduma 12.punktā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka kuģis būvniecības stadijā nav uzskatāms par konstrukciju Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punkta izpratnē.

[14] Ņemot vērā šajā spriedumā izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka nav pierādīts pamats SIA „/Nosaukums/” saukšanai pie administratīvās atbildības par konstrukcijas izvietošanu vietā, kur to nepieļauj normatīvo aktu prasības. Līdz ar to nav atzīstams, ka SIA „/Nosaukums/” būtu pārkāpusi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā noteiktās prasības un aprobežojumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta otrās daļas 2. punktu, 289. panta pirmo daļu un 289. panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atcelt Valsts vides dienesta ģenerāldirektora 2012.gada 28.marta lēmumu Nr.G01/23P „Par Liepājas reģionālās vides pārvaldes 2012.gada 17.janvāra lēmumu Nr.G05/005328 administratīvā pārkāpuma lietā” un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/).

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese K.Brokane

Kā rāda tiesu informatīvā sistēma, šo lietu apelācijas instancē 2013. gada 11. aprīlī izskatījusi Kurzemes apgabaltiesas tiesnese Ināra Rozīte. Taču pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts, sūdzība (protests) noraidīta ar spriedumu, līdz ar ko 6. februāra spriedums ir stājies spēkā.

Foto no rekurzeme.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...