Vai miljonāram Ramoliņam izdosies atpirkties no aizdomās turētā statusa „Kurzemes finiera” reiderēšanas kriminālprocesā?
Pietiek lasītājs11.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiešām interesanti būs pavērot tuvāko nedēļu notikumu attīstību saistībā ar Valsts policijas sākto kriminālprocesu SIA Kurzemes finieris reiderēšanas lietā un konkrēti – to, vai miljonāram Andrim Ramoliņam izdosies atpirkties no aizdomās turētā statusa šajā kriminālprocesā un secīgi ar no apsūdzības.
Kā zināms, par formālo šīs lietas pusi ir paziņojis Dienas Bizness: Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī 17. aprīlī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par to, ka, izmantojot SIA Kurzemes finieris maksātnespējas procesu, tā, iespējams, noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, tostarp atsavinot vērtīgus pamatlīdzekļus. Kriminālprocess ierosināts par krāpšanu grupā lielos apmēros, kas paredz reālu ieslodzījumu līdz 10 gadiem, tostarp arī mantas konfiskāciju.
Kriminālprocess uzsākts pēc uzņēmuma bijušā valdes priekšsēdētāja Dzintara Odiņa iesnieguma Valsts policijai pagājušā gada 2. septembrī. Dz. Odiņa iesniegumā bija norādīts, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpšanas pazīmēm, - sākotnēji uzņēmuma Stiga RM īpašnieks, „slavenais” miljonārs Andris Ramoliņš viņam esot uzdevies par potenciālo investoru, bet vēlāk iniciējis maksātnespējas procesu tiesā un tā gaitā nodrošinājis Stiga RM kontroli pār SIA Kurzemes finieris.
Dz. Odiņš iesniegumā Valsts policijai cita starpā norādījis arī uz iespēju, ka tikusi realizēta PVN shēma, kurai piekritusi kāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona, - un, kā zināms, A. Ramoliņam ir iespaidīga un ļoti daudzveidīga, tostarp arī krimināla attiecību vēsture ar šīs iestādes pārstāvjiem.
Tagad atklāts ir jautājums – kas notiks tālāk? A. Ramoliņa finansiālās iespējas no provinces policistu viedokļa ir faktiski neierobežotas un bezgalīgas, tā ka varianti ir dažādi, tomēr tas, ka iesniegumu un kriminālprocesa sākšanu šķir vairāki mēneši, liek domāt, ka primitīva atpirkšanās, visticamākais, nav izdevusies, un tagad jau viss būs krietni sarežģītāk.
No otras puses, par A. Ramoliņa iespējām provinces policijas iestādēs skaidri liecina fakts, ka, šķiet, viņam būs izdevies „norakt” kriminālprocesu, kas nu jau pirms pāris gadiem tika sākts saistībā ar blēdībām, ierokot kāpu zonā būvgružus un uzdodot tos par seniem pamatiem, lai tiktu pie iespējas kāpās uzbūvēt kāroto māju.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
