Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai bēdīgi slavenais miljonārs Andris Ramoliņš ir atradis veidu, kā nobremzēt viņam nepatīkamo kriminālprocesu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē? Tas izskatās diezgan ticami, ņemot vērā, ka kopš kriminālprocesa negribīgās sākšanas aizritējis jau pusgads, bet nekas nav dzirdams ne par aizdomās turētajiem, ne par to, ka kriminālprocess tuvotos apsūdzību uzrādīšanai. Tieši pretēji – neoficiāla informācija liecina, ka kriminālprocesā tiek darīts viss iespējamais, lai... nedarītu pilnīgi neko.

Atgādināšu to, kas portāla lasītājiem jau pietiekami labi zināms: šā gada 11. februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu.

Lēmuma pieņemšanas pamatā bija portāla jau iepriekš publiskotā trauksmes cēlāja informācija par iespējamām blēdībām saistībā ar meža nozares miljonāra A. Ramoliņa ģimenes īpašumu Apšuciemā, kāpu aizsargjoslā.

Informācijas bija daudz, un tā bija apstiprināta arī oficiālās pārbaudēs. Valsts meža dienesta pārbaudē bija konstatēts, ka dienesta amatpersona 2020.gada sākumā ir izdevusi prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā.

Savukārt trauksmes cēlāja detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā Apšuciema nekustamo īpašumu Teikas un Teikiņas jaunā īpašniece Anna Ramoliņa ar ģimeni „jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā īpašumā dzīvojamo ēku”.

Pašlaik, kā zināms, šis konkrētais projekts ir apturēts, notiek pārbaudes, attiecīgie tehniskie noteikumi ir atcelti, bet miljonāra ģimene mēģina tiesāties. Taču neapšaubāmi nepatīkamākais un potenciāli bīstamākais miljonāram ir tieši kriminālprocess, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā resoriskā pārbaude, un tieši attiecībā uz tām abām, pēc neoficiālām ziņām, tiek pieliktas vislielākās neformālās „pūles”.

Kā zināms, KNAB līmenī viss jau ir „sakārtots”, - kā ziņots, biroja izmeklētājs nonācis pie slēdziena, ka noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet nekāds būtisks noziegums neesot nodarīts, un šo nostāju „piesedz” arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Tagad vēl atlikusi policija, kura šo kriminālprocesu pat sāka tikai pēc „atkārtotas izvērtēšanas” un prokuratūras piesaistīšanas, un no jau pusgadu ilgās darbības imitācijas var skaidri nojaust, kas mēģina „komandēt parādi”.

Red.piez. Valsts policijas oficiālais skaidrojums ir – nekādus skaidrojumus saistībā ar šo kriminālprocesu mēs nesniegsim. Publicējam policijas atbildes dokumentu:

„2021.gada 13.jūlijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē saņemts iesniegums ar ienākošo reģ.Nr. 20/173623, kurā iesniedzējs norāda, ka vēlas saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1.   Kāds ir pašreizējais stāvoklis ar izmeklēšanu kriminālprocesa Nr.11390009921 ietvaros?

2.   Kādas darbības ir veiktas kriminālprocesa ietvaros piecu mēnešu laikā, kādi rezultāti sasniegti, kad ir plānots pabeigt izmeklēšanas darbības?

3.   Vai kriminālprocesa ietvaros kādām personām ir noteikts procesuālais statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess, vai aizdomās turētais?

4.   Ja šāds statuss nevienai personai nav noteikts, ar ko skaidrojums tas, ka piecu mēnešu izmeklēšanas laikā kriminālprocesa ietvaros šāds statuss nevienai personai vēl nav noteikts?

Kriminālprocesa likuma 97.1 pantā noteiktas cietušā pamattiesības kriminālprocesā, šī panta 1.daļas 11.punkts nosaka, ka cietušajam ir tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu.

Ņemot vērā, ka iesniedzējam nav piemērots cietušā statuss kriminālprocesā, tad iesnieguma iesniedzējam nav tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību.

Informējam, ka kriminālprocesā Nr.11390009921 turpinās pirmstiesas izmeklēšana.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...