Vai miljonārs Ramoliņš atradis veidu, kā nobremzēt „nepatīkamo” kriminālprocesu policijas Zemgales reģiona pārvaldē?
Pietiek lasītājs06.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai bēdīgi slavenais miljonārs Andris Ramoliņš ir atradis veidu, kā nobremzēt viņam nepatīkamo kriminālprocesu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē? Tas izskatās diezgan ticami, ņemot vērā, ka kopš kriminālprocesa negribīgās sākšanas aizritējis jau pusgads, bet nekas nav dzirdams ne par aizdomās turētajiem, ne par to, ka kriminālprocess tuvotos apsūdzību uzrādīšanai. Tieši pretēji – neoficiāla informācija liecina, ka kriminālprocesā tiek darīts viss iespējamais, lai... nedarītu pilnīgi neko.
Atgādināšu to, kas portāla lasītājiem jau pietiekami labi zināms: šā gada 11. februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu.
Lēmuma pieņemšanas pamatā bija portāla jau iepriekš publiskotā trauksmes cēlāja informācija par iespējamām blēdībām saistībā ar meža nozares miljonāra A. Ramoliņa ģimenes īpašumu Apšuciemā, kāpu aizsargjoslā.
Informācijas bija daudz, un tā bija apstiprināta arī oficiālās pārbaudēs. Valsts meža dienesta pārbaudē bija konstatēts, ka dienesta amatpersona 2020.gada sākumā ir izdevusi prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā.
Savukārt trauksmes cēlāja detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā Apšuciema nekustamo īpašumu Teikas un Teikiņas jaunā īpašniece Anna Ramoliņa ar ģimeni „jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā īpašumā dzīvojamo ēku”.
Pašlaik, kā zināms, šis konkrētais projekts ir apturēts, notiek pārbaudes, attiecīgie tehniskie noteikumi ir atcelti, bet miljonāra ģimene mēģina tiesāties. Taču neapšaubāmi nepatīkamākais un potenciāli bīstamākais miljonāram ir tieši kriminālprocess, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā resoriskā pārbaude, un tieši attiecībā uz tām abām, pēc neoficiālām ziņām, tiek pieliktas vislielākās neformālās „pūles”.
Kā zināms, KNAB līmenī viss jau ir „sakārtots”, - kā ziņots, biroja izmeklētājs nonācis pie slēdziena, ka noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet nekāds būtisks noziegums neesot nodarīts, un šo nostāju „piesedz” arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Tagad vēl atlikusi policija, kura šo kriminālprocesu pat sāka tikai pēc „atkārtotas izvērtēšanas” un prokuratūras piesaistīšanas, un no jau pusgadu ilgās darbības imitācijas var skaidri nojaust, kas mēģina „komandēt parādi”.
Red.piez. Valsts policijas oficiālais skaidrojums ir – nekādus skaidrojumus saistībā ar šo kriminālprocesu mēs nesniegsim. Publicējam policijas atbildes dokumentu:
„2021.gada 13.jūlijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē saņemts iesniegums ar ienākošo reģ.Nr. 20/173623, kurā iesniedzējs norāda, ka vēlas saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kāds ir pašreizējais stāvoklis ar izmeklēšanu kriminālprocesa Nr.11390009921 ietvaros?
2. Kādas darbības ir veiktas kriminālprocesa ietvaros piecu mēnešu laikā, kādi rezultāti sasniegti, kad ir plānots pabeigt izmeklēšanas darbības?
3. Vai kriminālprocesa ietvaros kādām personām ir noteikts procesuālais statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess, vai aizdomās turētais?
4. Ja šāds statuss nevienai personai nav noteikts, ar ko skaidrojums tas, ka piecu mēnešu izmeklēšanas laikā kriminālprocesa ietvaros šāds statuss nevienai personai vēl nav noteikts?
Kriminālprocesa likuma 97.1 pantā noteiktas cietušā pamattiesības kriminālprocesā, šī panta 1.daļas 11.punkts nosaka, ka cietušajam ir tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu.
Ņemot vērā, ka iesniedzējam nav piemērots cietušā statuss kriminālprocesā, tad iesnieguma iesniedzējam nav tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību.
Informējam, ka kriminālprocesā Nr.11390009921 turpinās pirmstiesas izmeklēšana.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
