Vai miljonārs Ramoliņš atradis veidu, kā nobremzēt „nepatīkamo” kriminālprocesu policijas Zemgales reģiona pārvaldē?
Pietiek lasītājs06.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai bēdīgi slavenais miljonārs Andris Ramoliņš ir atradis veidu, kā nobremzēt viņam nepatīkamo kriminālprocesu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē? Tas izskatās diezgan ticami, ņemot vērā, ka kopš kriminālprocesa negribīgās sākšanas aizritējis jau pusgads, bet nekas nav dzirdams ne par aizdomās turētajiem, ne par to, ka kriminālprocess tuvotos apsūdzību uzrādīšanai. Tieši pretēji – neoficiāla informācija liecina, ka kriminālprocesā tiek darīts viss iespējamais, lai... nedarītu pilnīgi neko.
Atgādināšu to, kas portāla lasītājiem jau pietiekami labi zināms: šā gada 11. februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu.
Lēmuma pieņemšanas pamatā bija portāla jau iepriekš publiskotā trauksmes cēlāja informācija par iespējamām blēdībām saistībā ar meža nozares miljonāra A. Ramoliņa ģimenes īpašumu Apšuciemā, kāpu aizsargjoslā.
Informācijas bija daudz, un tā bija apstiprināta arī oficiālās pārbaudēs. Valsts meža dienesta pārbaudē bija konstatēts, ka dienesta amatpersona 2020.gada sākumā ir izdevusi prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā.
Savukārt trauksmes cēlāja detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā Apšuciema nekustamo īpašumu Teikas un Teikiņas jaunā īpašniece Anna Ramoliņa ar ģimeni „jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā īpašumā dzīvojamo ēku”.
Pašlaik, kā zināms, šis konkrētais projekts ir apturēts, notiek pārbaudes, attiecīgie tehniskie noteikumi ir atcelti, bet miljonāra ģimene mēģina tiesāties. Taču neapšaubāmi nepatīkamākais un potenciāli bīstamākais miljonāram ir tieši kriminālprocess, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā resoriskā pārbaude, un tieši attiecībā uz tām abām, pēc neoficiālām ziņām, tiek pieliktas vislielākās neformālās „pūles”.
Kā zināms, KNAB līmenī viss jau ir „sakārtots”, - kā ziņots, biroja izmeklētājs nonācis pie slēdziena, ka noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet nekāds būtisks noziegums neesot nodarīts, un šo nostāju „piesedz” arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Tagad vēl atlikusi policija, kura šo kriminālprocesu pat sāka tikai pēc „atkārtotas izvērtēšanas” un prokuratūras piesaistīšanas, un no jau pusgadu ilgās darbības imitācijas var skaidri nojaust, kas mēģina „komandēt parādi”.
Red.piez. Valsts policijas oficiālais skaidrojums ir – nekādus skaidrojumus saistībā ar šo kriminālprocesu mēs nesniegsim. Publicējam policijas atbildes dokumentu:
„2021.gada 13.jūlijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē saņemts iesniegums ar ienākošo reģ.Nr. 20/173623, kurā iesniedzējs norāda, ka vēlas saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kāds ir pašreizējais stāvoklis ar izmeklēšanu kriminālprocesa Nr.11390009921 ietvaros?
2. Kādas darbības ir veiktas kriminālprocesa ietvaros piecu mēnešu laikā, kādi rezultāti sasniegti, kad ir plānots pabeigt izmeklēšanas darbības?
3. Vai kriminālprocesa ietvaros kādām personām ir noteikts procesuālais statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess, vai aizdomās turētais?
4. Ja šāds statuss nevienai personai nav noteikts, ar ko skaidrojums tas, ka piecu mēnešu izmeklēšanas laikā kriminālprocesa ietvaros šāds statuss nevienai personai vēl nav noteikts?
Kriminālprocesa likuma 97.1 pantā noteiktas cietušā pamattiesības kriminālprocesā, šī panta 1.daļas 11.punkts nosaka, ka cietušajam ir tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu.
Ņemot vērā, ka iesniedzējam nav piemērots cietušā statuss kriminālprocesā, tad iesnieguma iesniedzējam nav tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību.
Informējam, ka kriminālprocesā Nr.11390009921 turpinās pirmstiesas izmeklēšana.”
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
