Vai mums ir vienota ārpolitika un absolūti konsekvents atbalsts Ukrainai?
Edvards Smiltēns19.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa: "Paldies Svetlanai par tikšanos un viņas darbu, kas iedvesmo tik daudzus!"
Ukrainas vēstniecība Latvijā: "Ukrainas vēstniecība informē, ka, kā plānots, Rīgā, Mežaparkā, notika labdarības koncerts Ukrainas tautas atbalstam, taču bez Svitlanas Lobodas piedalīšanās.
Koncerta rīkotāji nolēma neiekļaut dziedātājas uzstāšanos šī pasākuma programmā, ņemot vērā viņas ilggadējo darbību Krievijā un Krievijas labā, laikā, kad Kremlis okupēja Ukrainas Krimu un Donbasu, veica slepkavības Ukrainas militārpersonas un civiliedzīvotāji Ukrainas austrumos.
Ukrainas vēstniecība atzinīgi vērtē jebkuru labdarības aktivitāti no jebkuras personas, bet tad, ja tā nav izrādīšanās, bet gan patiesi labdarības ieguldījums Ukrainas cīņas pret asiņaino Putina režīmu ceļā."
2022.gada 24.februāris bija "lakmusa papīrs", kas pilnīgi skaidri parādīja sabiedrībā ietekmīgu cilvēku patieso seju. Bija tādi, kas mēģināja attaisnot Putina Krievijas zvērības, bija tādi, kas nekavējoties uzsāka Ukrainas atbalsta pasākumus, bija tādi, kas laipoja un palika pelēkajā zonā. Tādi, kas viltīgi spēlē dubultspēli, kuriem svarīgi iegūt leģitimizāciju ar Ukrainas karodziņu vai kādu amatpersonu selfiju. Bet patiesībā visa viņu darbība un vēsture liecina par ciešām saitēm ar Krieviju un Putina oligarhiem.
Tad izrietoši - jautājums: vai mūsu augstākās valsts amatpersonas sinhronizē savu darbību un īsteno absolūti konsekventu Ukrainas atbalsta politiku? Atbalstot neapšaubāmus Ukrainas patriotus, stradājot ar tiem, kam nav Putina režīma ēnas?
Jau gadiem ilgi esmu ciešā ikdienas saziņā ar Ukrainas kolēģiem un draugiem. Un šī ziņa par musu valdības sajūsmu par Svitlanu Lobodu un šīs personas leģitimizāciju, kas Ukrainā tiek uzskatīta par prokremlisku, sasniegusi gan Ukrainas politiķus, gan žurnālistus.
Protams, ka neviens oficiālā formā skaļi nebļaus uz Latviju, jo mūsu valsts ir ļoti daudz palīdzējusi Ukainai un turpina to darīt. Taču šāda rīcība, maigi sakot, izraisījusi rūgtumu un sašutumu mūsu Ukrainas draugu vidū. Un tas liek uzdot jautājumus par mūsu arpolitikas konsekvenci, vienus prokremliskus vai pelēkajā zonā esošus māksliniekus ieliekot melnajā sarakstā, bet citus leģitimizējot un taisot ar viņiem selfijus un valsts vārdā slavējot.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
