Vai nocirstie ozoli nemaz nav auguši?

Iesaki rakstu:

Iepazīstoties ar pārbaudes lietas materiāliem, pārsteigumu izraisa uzņēmuma Vidzemes mērnieks sniegtais paskaidrojums par topogrāfisko projektu: ”Mēs nevaram Jums sniegt objektīvus datus par 2009. gada topogrāfijas kartē uzmērītiem lapu kokiem un to skaitu un veidiem…”

Turpat norādīts, ka „mērnieks varēja arī pieļaut kļūdu, nosakot lapu koku sugas šaurlapjos vai platlapjos, izņemot, protams, bērzus”… Tātad no 97 platlapju sugas kokiem stadiona teritorijā Vidzemes mērnieks pieļauj tik lielu kļūdu, ka tikai 32 liepas, 4 mazi ozoliņi un stadionā atlikušie 9 platlapju sugas koki ir bijuši „pareizi” noteikti.

Ja tiesībsargājušās iestādes tic Vidzemes mērnieka „pasakai”, tad jautājums paliek gandrīz nemainīgs - kur pazuduši vismaz 50-60 lapu sugas koki, kuri uzrādīti topogrāfiskajā kartē kā platlapji?

Vidzemes mērnieks ar savu paskaidrojumu 54% apmērā pieļauj kļūdu, kas ir vairāk kā pusei lapu koku, izņemot bērzus, nenesot atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

 Vai šādam uzņēmumam kā Vidzemes mērnieks vispār var uzticēties pasūtītājs?

 Šādam Vidzemes mērnieka apgalvojumam nepiekrīt Latvijas mērnieku biedrības sertifikācijas centrs, norādot, ka "stadiona teritorijā jāuzmēra visi atsevišķi augoši koki", "veicot uzmērījumu mērogā l:500, nav pieļaujama līdzvērtīgu apvidus objektu nepamatota atlase(neattēlošana)" un "darbu izpildītājs ir atbildīgs par izpētes precizitāti un pareizību”.

 Līdz šim brīdim nav izpildīts Vidzemes tiesu apgabala virsprokurores vecākās tieslietu padomnieces L.Vehi lēmums, kas paredzēja „apsekot teritoriju, noskaidrot, kurās vietās topogrāfiskajā kartē atzīmēto koku nav, par to sastādīt aktu. Nav noskaidrots, vai tiešām nocirsts vairāk ozolu kā atļauts, ko varētu izdarīt, noskaidrojot, kurās vietās J.Daliņa stadiona teritorijā auguši ozoli, kur tie izcirsti. Topogrāfiskā kartē atzīmējot ozolu atrašanās vietas pirms koku ciršanas un pēc ciršanas”.

Ziemeļvidzemes virsmežniecības balstīšanās uz Vidzemes mērnieka apgalvojumu un to, ka pēc topogrāfiskā plāna nav iespējams sastādīt aktu par izcirsto koku skaitu, sugu u.c. parametriem, nav pamatots attaisnojums, kas liegtu iezīmēt atlikušos kokus topogrāfiskajā kartē, kurās vietās tie aug, un pārliecināties dabā, vai koku suga atbilst topogrāfijā uzrādītajam.

Aizdomas rada fakts, ka Ziemeļvidzemes virsmežniecību vada Valmieras domes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Astra Boķe, kura bijusi arī J.Daliņa stadionā laikā kad notika koku vērtēšanas komisijas darbs.

Valmieras pašvaldības priekšsēdētāja Ineša Boķa paziņojums policijai, ka zaudējumu Valmieras pašvaldībai koku izciršanas sakarā neesot, nerada uzticību šādai situācijai, kad augstas amatpersonas, kuras savā starpā ir radinieki, pieņem lēmumus ar to pakļautībā strādājošiem darbiniekiem.

 Kā iespējamu pierādījumu, kas apliecina Vidzemes mērnieka topogrāfijas precizitāti, var pārliecināties pēc tā, ka topogrāfija aptvēra arī teritoriju, kas atradās ārpus stadiona žoga, kur koki tika iezīmēti atbilstoši toreiz esošajai situācijai un dabā aug joprojām.

Ir vairāki liecinieki, kuri var apliecināt gan to, ka izcirsti tika arī ozoli-platlapji, gan arī to, kurās vietās aptuveni tie auguši, arī liecināt par to, ka bērzi nebija pārauguši un neapdraudēja stadiona apmeklētāju drošību, ka stadions bija ar unikālu floru un ar iepriekšējās paaudzes atstātu mantojumu.

Vienlaikus nocirstajiem kokiem stadionā netika rīkota izsole kustamai mantai saskaņā ar likumu par Publiskās personas mantas atsavināšanas likumu, bet tie tika iekļauti līgumcenā uzņēmumam SIA Tebesco, kas izcirta kokus stadionā un tos realizēja. Šo faktu neuzzinājām no Iepirkumu uzraudzības biroja, - tikai policijas resoriskās pārbaudes materiālos parādās līgums starp SIA Vidzemes olimpiskais centrs (Valmieras pašvaldībai pieder kapitāldaļas) un SIA Tebesco, kas vēlreiz apliecina, kā Valmieras pašvaldība ir rīkojusies ar mantu.

Kāpēc policija un Valmieras rajona prokuratūra nav ņēmusi vērā šo iespējamo pārkāpumu iepriekšējās resoriskās pārbaudes laikā, un kurai amatpersonai par to būs jāuzņemas atbildība, atbilde vēl nav saņemta.

Jāatzīmē, ka no stadiona „slimajiem” 304,29 m3 koku ieguva vien nieka 4092,69 Ls vērtu „malku”, ko „nokurinājusi” Burtnieku novada pašvaldība.

Interesanti, ka atskaitēs Valsts meža dienestam Valmieras pašvaldība uzrāda 300,46 m3 koksnes, bet atļauj izvest no stadiona par 3,8 m3 koksnes vairāk.

„Malkas” iegūšanu ir pamats apšaubīt, jo stadiona cirsmā nocirstie apaļkoki-bērzu stumbri mērķtiecīgi tika atzīmēti ar sarkanu krāsas atzīmi un krauti pa koku sugām atsevišķi, par ko var pārliecināties fiksētajās fotogrāfijās www.valmierainfo.lv.

 Valmieras administratīvā tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka, „lemjot jautājumu par koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā un tam pieguļošajā teritorijā, izciršanai plānoto koku apjoms aptvēra arī tādus kokus, kas nebūtu radījuši vai nevarēja radīt avārijas situāciju(piemēram attiecībā uz 342 bērziem minētajā aktā nav konstatēti nekādi koku defekti-pārauguši, nokaltuši vai tamlīdzīgi, kas varētu radīt avārijas situāciju)”.

Līdz ar to ir pamats apšaubīt visu J.Daliņa stadiona nocirsto kokmateriālu uzrādi kā malku. Cena šādiem kokmateriāliem – finierklučiem 2010 gadā pārsniedza 28,00 Ls par m3. Kādu „malciņu” un no kurienes patiesi ir saņēmusi Burtnieku novada pašvaldība, tas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.

 Valmieras pašvaldība joprojām nesniedz atbildi uz jautājumu, ko uzlikusi par pienākumu sniegt Valmieras administratīvā rajona tiesa: ”Vai Valmieras pašvaldība ir noskaidrojusi, kur palikuši vairāki desmiti ozolu ar 30-50 cm diametru, kas nav minēti aktā un arī dabā vairs neaug stadionā, par to, kāpēc aktā minētas nocirstas 32 bojātas liepas, bet atskaitē Valsts meža dienestam tās nav minētas, kā arī par to, vai visi 410 nocirstie koki bijuši „slimi””. Šo Administratīvās rajona tiesas spriedumu Valmieras pašvaldība ir pārsūdzējusi un atbildi biedrībai Sabiedrības iniciatīvas centrs nevēlas sniegt.

Cik ilgs laiks un cik daudz būs nepieciešams savākt paskaidrojumu, kuru vērtība ir pielīdzināma „pasakām”, jo nav kriminālprocesa, lai visa sabiedrība spētu „noticēt”, ka nocirstie ozoli J. Daliņa stadionā nemaz nav auguši?

Seko mums