Vai novembris ir labāks par maiju, jeb Latviešiem nekas neiet tālāk par dumpi

Kāpēc 4.maijā komunisti nometa masku un pārvērtās par nepiepildamu hienu baru,kuri aprīj savu tautu?Tas notika tāpēc ka viņi vairs nespēja noskatīties ka Gorbačova pārbūves rezultatā parādījas pie varas nepiederošu cilvēku labklājības pieaugums un komunisti zaude savu ietekmi un varu.Komunisti pēkšņi kļuva par neatkarības iniciātoriem un kopā ar saviem ārzemju aģentiem sagrāba varu un īpašumus,kuru dēļ nomainīja savu izkārtni un laimīgi šo varu un īpašumus ir pavairojuši un saglabājuši,liedzot pārējiem jebkādu iespēju uz labklājību.

Atbildēt

Paškritika ir vērtīga, ļauj pilnveidoties. Apzinos savus nodarījumus, centīšos laboties. Eju strādāt, lai būtu raža.

Atbildēt

»

Tie baltie plankumi viņa uztverē baisi atgādina vienas nācijas vēlmi pārrakstīt vēsturi pēc savas šnites, savai ideoloģijai atbilstošu, piedēvēt sev neesošas uzvaras + latviešu tautas un latviešu vēstures noniecināšana liek saprast, ka viņam ļoti tālu no Latvieša dvēseles izpratnes.. It kā jau uz pareizo pusi iet un sauc, tik ar nepareizo "bagāžu".

Atbildēt

»

Tas tiešām bijis citāts no Smailsa :)
Mūslaiku prātotāji pret vēsturi izturas skeptiskāk. Kāds rakstnieks Maikls Grūbers : pastāv 3 vēstures veidi. Pirmais ir tas, kas notika īstenībā, un tas ir zaudēts uz visiem laikiem. 2. ir tas, ko par notikušu uzskata lielākā daļa cilvēku, un to mēs ar lielu centību varam atgūt. 3.ir tas, ko pie varas esošie grib, lai nākotnē uzskata par notikušu, un tas sastāda 90% no grāmatās nodrukātās vēstures.

Atbildēt

paskaidroshu, kapec patika raxts. te ir domas. vai ar taam butu jastridaas - sazin. kaa nu kuram patiik

Atbildēt

briniskigs raksts. paties. tikai viens jaut: kas ir tā valsts, kuras labā mums (man, tev, citam) būtu jādarbojas?

Atbildēt

»

Vai tas iespraudums par pasaules aristokrātiju gadījumā nav citāts iz Smailsa? 1812. gadā dzimušam un 1904. gadā mirušam autoram tā kā diezgan saprotams.

Atbildēt

raksta autors pārāk idealizē pasaules vēsturi, teikdams, ka to ietekmē "patiesa pasaules aristokrātija" , tūlīt nonākdams pretrunās, minot kā piemēru Danti, kuru valsts varenie vajāja, 2 reiz viņam piespriežot nāvi. Tāpat cara valdība nelietīgi izrēķinājās ar Dostojevski. Un Puškinu augstākās aprindas izsmēja, novezdamas lidz nāvei... Arī Rainis rakstīja par garīga cilvēka vientulību. Diemžēl pasaules varenie parasti bijuši alkatīgi, aprobežoti ļautiņi.
Un kāda gan ir pasaules vēsture? Asiņaini kari, sociālas netaisnības... Un mūsu zemnieku tauta nebūt nav tā sliktākā, tai pietika gudrības pašai izdzīvot un vēl muļķa kungus pabarot.

Atbildēt

»

Kad Ukrainā vismaz oficiālajā līmenī tiks izsludināts karastāvoklis, tad varēs runāt par pilsoņu karu. Pagaidām turpinās Anti-teroristiskā operācija (ATO). Ir iespēja Latvijā neatkārtot Ukrainas scenāriju - nekļūt par "lielgabalgaļu".

Atbildēt

»

Neviens arī nelasa. Pie katra raksta 0-2 komentāri, tie pašu dieninieku-vieninieku iepļūtīti.

Atbildēt

»

Ukrainā notiek pilsoņu karš , labi organizēts un apmaksāts.

Atbildēt

»

Ukrainā pilnā sparā notiek deokupācija, dekolonizācija un dekomunizācija, taču par kādiem izciliem panākumiem neko daudz nedzird. Ir iespēja pamācīties no citu kļūdām, lai nebūtu kā gruzīnam Saakašvilli pa pasauli jāmētājas....
p.s. Nevar aptvert neaptveramo (K.Prutkovs), jeb Dari ko darīdams, apdomā.....Kādus 200 000 pēc 1991.g. varēja sekmīgi integrēt, bet ne jau 700 00 momentā padarot par nepilsoņiem. Tā pat Staļins 1940.g. neatļāvās darīt.
Prātiņ, nāc mājās!

Atbildēt

Iesaku visiem pilnībā ignorēt un nelasīt oligarhu lapeli Dienu, lai tā nosprāgst. Viņi nepieļauj nevienu komentu, kas ir vērsts pret viņiem. Pēc oligarhu sarunām" Ir", vispār šis laikraksts uzdzem man vēmienu.

Atbildēt

18.novembra Latvijā līdz 1940.gada 17.jūnijam bija krievi pilsoņi, bet nebija krievu okupantu, kuri vēlāk pēc 17.jūnija salīda Latvijas zemē no Krievijas. 4.maija Latvijā, pašos sākumos 1990.gadā, dzīvoja ~700 000 krievu kolonistu un okupantu, kurus vēlāk 4.maija Latvija pārdēvēja par nepilsoņiem. 2017.gadā 4.maija Latvijā krievu okupantu ir kļuvis mazāk, un daļa no okupantiem ir naturalizējusies par pilsoņiem.
Ko man nozīmētu 18.novembra Latvijas atjaunošana? Pirmkārt jau deokupācijas un dekolonizācijas veikšanu, kuras rezultātā 4.maija Latvijas teritorijā dzīvotu tikai 18.novembra Latvijas pilsoņi vai to pēcteči.

Atbildēt

Interesants raksts. Autoram it kā ir diezgan daudz sajēgas par vēsturi, bet no otras – viņa vēstures zināšanās pavīd vienkārši baisi baltie plankumi. Sanākusi tāda selektīva faktoloģija ar mērķi pamatot autora pasaules redzējumu. Būtībā apmēram tas pats, kas PSRS un mūsdienu Kremļa vēstures “pētījumi”.

Atbildēt

»

Stulbumā spēks , jo vairāk ozolu jo stiprāka aizsardzība.

Atbildēt

Tādi raksteļi liecina, ka latvieši beidzot sāk apzināties savu patieso nevērtību valsts lietās, jo nekas nekad nav izdevies. Abas reizes saņēma no lielvalstīm dāvanu neatkarību un abas reizes atkratījās no tās. Latvieši neciena valstisko neatkarību. Nav saprotams, kas viņiem tiek cienīts.Nav godīgi, saticīgi, krāpjās, nekaunīgi. Ko lai labu pasaku par savējiem? Es nezinu, ko teikt labu.

Atbildēt

»

Nezinu cik reizes lietuviesi un poli nodedzinaja Moskoviju.Bet Livonija bija muris pret austrumu barbariem . Ta pat ka tagad NATO .

Atbildēt

Es izlasīju šī paša autora iepriekšējo rakstu, kura saite ir dota apakšā. No tā ir noprotams, ka tas ir inteliģents kriev-valodīgais ar tiem raksturīgo domu gājienu. Apsveicama valodas prasme, bet āža kāja lien laukā uzskatos par reālo situāciju Latvijā. Pluss, stiprā vēlme neizlaist kādu garumzīmi, tās saliekot par daudz. No vienas puses prieks, ka uzskatījis par godu runāt/rakstīt Latviešu valodā un pastāvēt par Latviju kā nacionālu valsti, no otras - kind of zaļais cilvēciņš ar apmestu kažoku.
Bēgļu sakarā viņš liek saprast, ka viņam ir ļoti tuva Latvijas "mazākumtautību" (visi zin, kuras)
ideoloģija.

Atbildēt

Ja nav ko publicēt, labāk neko.

Atbildēt

»

Lietuva-Polija savulaik bija vērtējama kā viena no lielvalstīm. Livonija nav salìdzināma, ja paskatās objektīvi. Tur paties bija lietuvieši, žemaiši, pie mums vācu krustneši...

Atbildēt

Pārāk gari un daiļi ir uzrakstijis. Beigās pat pazuda sākuma pavediens.
Jāmācās tomēr izteikties sulīgāk un fakti tā isti bez pamatojuma. Tikai ienākumu deklarācijas rāda brīnumus.

Atbildēt

Rakstu tomer pievinneju .Prieks sita portala par garu. Nav slikts raksts. Taja ir dazi nezinami vestures fakti. Protams, ulmanlaiku vesturi vajadzetu labot ,jo daudz taja ir noklusets un daudz ,kas uzspodrinats. Visriebigak izskatas ,ka par musu Valsts Livonijas vesturi ,kura pastaveja 600 gadus nekas netiek rakstits. Vajag macities no lietuviesiem Viniem ir ciena tiesi viduslaiku vesture .

Atbildēt

Autoriņš vājš un pilnīgi nespējīgs runāt koncentrēti... Tā samaitājies ar gudrību, ka kļuvis stulbs.

Atbildēt

Visus stāstiņus par to, cik latvieši sūnaini saimniekojuši savā zemē pirms kara un tāpēc 1940. gadā zaudēja neatkarību (zemtekstā lasi - zaudēs atkal), uzskatu par buļļa ekskrementu, ja tie pievēršas tikai Latvijai.

1940. gadā neatkarību zaudēja Lietuva, Latvija un Igaunija. Zaudēja vienlaikus un pēc vienas un tās pašas shēmas. Līdz ar to notikumus, kas pie šā bēdīgā iznākuma noveda, vērts analizēt tikai visām trim valstīm kopā, ņemot vērā to nenoliedzamās atšķirības. Jo iznākums viens un tas pats. Līdz ar to visi stāsti par Ulmaņa "palikšu savā vietā", latviešu neremdināmo tieksmi uz tanku bučošanu un latviešu establišmenta muļķību un korumpētību ir... uzkarami uz tās nagliņas. Protams, kamēr autors ar salīdzināšanu un analīzi neaprāda, ka arī Lietuvā un Igaunijā bija tieši tikpat stulbas tautuas, tikpat dedzīgi tanku bučotāji, tikpat muļķīgi varturi.

Par to, ka Hičkoks savā 1940. g. filmā varētu būt iecerējis kādu alūziju ar reālo Latviju un tās diplomātiem, gardi izsmējos. Īpaši jau ar 1926. g. bojā gājušo Meierovicu. Vecais angļu impērists izdomāja, no kuras valstiņas varētu nākt diplomāts, par ko visi gatavi pasmieties, atrada kādu, kurš iemācīja aktierim dažus teikumus stipri izkropļotā šīs valsts valodā, radīja ticamības efektu skatītājiem un par to vairs nelikās ne zinis.

Atbildēt

Diemžēl rakstā ir pietiekoši daudz patiesības, arī fakti kādi ir tādi ir. Diemžēl, paties neizskatās, ka Latvijā ļaudis varētu pacelt ko vairāk kā lietussargu, kaut Baronielas bruģi (šim nolūkam tie izskalojumi būtu īsti reizē). Protams, ar steigu iestājoties ES 2004.gadā un nemaz nepacīnoties par savām interesēm (domāts valsts, ne oersoniskajām), tika izveidots dtošības vārstulis - neapmierinātie varēja vienkārši aizbraukt. Tiesa, pašlaik tvaiks sāk spiest no visām pusēm. Un paties izskatās, ka var pārsniegt kritisko spiedienu - vai no iekšpuses, vai ārpuses. Pilnīgi iespējams, ka paties tas var notikt šai aptumsumu laikā. :-)
Bet vispār diezgan pārliecinoša izklausās teorija, ka Latviju mēģina padarìt no cilvēkiem brīvu.
Nevajag aizmirst, ja no šejienes aizbrauks vai izmirs pēdējie apkopēji, tad kādam no smalkajiem kungiem pašam būs jākĺūst par mēslu smēlēju.

Atbildēt

»

Daiļdirsējs un dumpis? Tiešām..

Atbildēt

»

Darbojies, darbojies! Neviens neliedz. Tikai nevajag smērēt ideālus uz kaimiņa kaņepēm, neizklausās ticami. Vienam no brāļiem ilmāriem arī būtu jāiziet narkotiku pārbaudes tests, pārāk spožas acis puisim un, šķiet, ka tās nespīd ideālu ietekmē.

Atbildēt

Cik labi, ka mans suns neprot lasīt! Citādi viņš pēc šī raksta izlasīšanas, zinot, ka esmu latvietis, no manām rokā pat maizi vairs neņemtu.
Izskatās, ka šī raksta autors ir salasījis visus tos mēslus, kas gadu gaitā no latviešu tautas ratu pakaļas izkrituši un šajā rakstā no šiem mēsliem cenšas uzmālēt latviešu tautas portretu. Lai tie mēsli turētos kopā, nākas ņemt talkā daiļliteratūru un Hičkoka filmu. Bet arī ar to vēl nepietiek. Kaut ko vēl nākas piemelot, kaut ko pārspīlēt, lai tas portrets iznāktu pietiekami atbaidošs.
Latviešu strēlnieki esot asinīs noslīcinājuši pusi Krievijas. Cik miljonu to latviešu strēlnieku tur bija, ka viņi to spēja izdarīt?!
18. novembra Latvija ne ar ko principiāli neatšķiroties no 4. maija Latvijas. Tas,piemēram, ka 18. novembra Latvija savos 20 pastāvēšanas gados uzcēla vairāk kā 260 skolas, bet 4.maija Latvija savas pastāvēšanas 20 gados gandrīz 200 skolas ir likvidējusi jau laikam neliecina par principiālu atšķirību, vai ne? Un arī tām 18. novembra Latvijas pa divdesmit gadiem bankās sakrātajām zelta tonnām un mūsdienu Latvijas pa divdesmit gadiem sakrātajam desmit miljardu parādam arī nav nekādas principiālas atšķirības, vai ne? Ko te vēl piebilst? Izskatās, ka šī raksta autors arī starp vīrieša dzimumlocekli un pirkstu nespēj saskatīt principiālu atšķirību un savu "taisnību" ir gatavs pierādīt ar tik pat garu rakstu. Lai veicas!

Atbildēt

Šis raksts vairāk atgādina enciklopēdista onānismu par savām zināšanām... Lai neņem ļaunā, bet es nevarētu noticēt, ka raksta autirs būtu spējīgs piedalīties ksut dumpī.

Atbildēt

Katrs pats spriež pēc sevis. Šie noniecināšanas mēģinājumi ir veci kā pasaule. Visi iekarotāji ir mums stāstījuši kādi tik mēs esam nepilnvērtīgi ar dažādu "kārklu vāciešu" un citu roklaižu starpniecību. Šis ir kārtējais piemērs klauniskajiem mēģinājumiem iedvest nepilnvērtības sajūtu latviešos. Dažiem varbūt iedveš, bet daudziem nē. Latvijas vēsture parāda, ka latvietis pamatā ir spītīgs kustonis, kas velk savu līniju, sūtot visus nelabvēļus un mācītājus uz mazmājiņu.

Atbildēt

"...Diemžēl ir taisnība Alvim Hermanim, kurš arī viens no retajiem atļaujas teikt to, ko domā. ..."

Kopumā JRT rekonstrukcija tādējādi izmaksās 20 034 825 eiro. 2015. gadā tai nepieciešami 406 754 eiro, 2016. gadā – 5 483 655 eiro un 2017. gadā – 13 586 240 eiro.

Atbildēt

Складно стучишь, bet āža kāja izlien negribot. naglas poikāns un kaimiņš - jaunās Latvijas cēlāji. Paldies, nevajag!
Vispār, kā šīs stulbās priekšvēlēšanu kampaņas apriebušās! Tukšdirši, sīkpirži, sūdlaiži, visi.. saskrien kā sūdmušas,.. nu Saeimā ir tikai 100 vietas, nu nepietiks visiem, nu nekādi!
Bet par šo tautu nav ko iespringt, viņi dabon, ko pelnījuši. Un, jo vairāk dabon, jo labāk. Nejūtu līdzi. Jaunajā saeimā, protams, jāievēl kādi 20% jauno seju, lai sūdus atšķaidītu ar čurām. Bet tas mikroklimatu valstī būtiski neizmainīs. Vienīgi būs dzidrāks gaiss.

Atbildēt

»

Pietuka Krustiņa gars ir dzīvs!
"Apsveicināšanas dzejolis pie goda mielasta, kuru izrīkojis mērnieks cienīgs tēvs Feldhauzena kungs Slātavas un Čangalienas saimniekiem, kalpu runas vīriem, komitejas locekļiem, goda viesiem un dažiem no komitejas uzaicinātiem svētku pušķotājiem, ...zept.18.., komitejas uzdevumā sacerēts un deklamēts no kuratorijas prezidenta un komitejas aktuarijusa Pietuka Krustiņa kunga.
M o t o: pro patria vivere atque mori.
Augsta dziesma, skani, skani, / Zilā zvaigžņu haosā! / Nemirstīgu dari mani / Tautas vīru eposā!
Apkamp visu firmamentu, / Univerzums nu ir tavs,
Tērp ar violetu lentu / Visus mūs, kad Pikols raus!....

Atbildēt

"Jārada kaut kas principiāli jauns."
======================================================
Jārada, taču nerodas:4.maija deklarācija (likums)
Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
(..)"7. Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim."(sk. vietnē likumi.lv)

Atbildēt

Poikāns atkal apzagās! Laikam ir neglābjams zaglis.Tā bla bla bla par latviešu 4.mošanos tika nozagta Kūlei-Karnītei un vēl dažiem zinātniekiem, kuri pirmie šovasar palaida bla bla bla par latviešu modināšanu no stulbuma miega.

Atbildēt

»

Turklāt leģendas bija par pavisam citu etnosu, kuri bērnus slaktejot !

Atbildēt

Smird pēc dustas, vēl ir ulmaņlaiku vēstures muldoņa, vēsture kropla - tas, ko vietējie vēlas dzirdēt. Pirmā puse - sentimentāla blāvāde, kas neattiecās uz šejieni, jo te ir dzimtļaužu zeme, bet nevis attīstītas tautas terotorija.Skaisti skan, bet nevietā pie šejienes. Veca vīra čuras.

Atbildēt

...Sākoties Pirmajam pasaules karam, latvieši ir uzķērušies krievu propagandai (arī bez piespiešanas elementa iztika) un masveidā devušies bēgļu gaitās bailēs no necivilizētiem vāciešiem („jo vācieši Beļģijā ēd dzīvus bērnus”), ar kuriem tie iepriekš kaut kā sadzīvoja 700 gadus...
Šeit autors kļūdās. Piespieda gan, tukšās zemes taktika. Bez reālas piespiešanas lielākais vairums nekur nebūtu bēguši.

Atbildēt