Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bez mazākās šaubīšanās varu teikt, ka dzīvojam ļoti interesantā laikā. Vienlaikus kā ārpolitikā, tā arī iekšpolitikā notiek interesanti notikumi, kuri, bez šaubām, atstās sekas ilgtermiņā. Tomēr šoreiz atkal vēlos izteikt viedokli par pašmāju notikumiem. Nereti mēs visi labi zinām vai domājam, ka zinām, kā jāvada ministrijas vai valsts. Tas nekas, ka vairums nav vadījis pat divu cilvēku komandu, bet mēs zinām labāk. Šajā reizē es paskatīšos uz pēdējiem iekšpolitikas notikumiem ar Krišjāņa Kariņa acīm, paprātuļojot, ko es darītu viņu vietā un kāpēc.

Iesākumam un skaidrībai – šīs valdības problēmas sākās stipri pirms valdības izveides. Tās iezīmējās pie apvāršņiem jau ar brīdi, kad vairāki savā ziņā ekstravaganti subjekti izdomāja veidot partijas. Tad, kad partiju priekšvēlēšanu kampaņā parādījās solījumi un saukļi, kuru sasaiste ar reālo dzīvi bija vairāk nekā ļoti attālināta.

Kurš gan nevēlas labāk dzīvot – visi, bet, solot, ka kaut kas tiks iedots, daudzmaz loģiski domājošs cilvēks arī padomās – no kurienes tad tas viss tiks paņemts. Solījumi sabira tik biezā slānī, ka apmaldīties nebija liela māksla. Ja līdz šim uz katrām vēlēšanām bija tik viens populistisks politiskais spēks, tad uz šīm bija veseli divi, kuriem turklāt bez populisma nebija arī problēmu ar ambīcijām un nekaunību.

Valdība ar mokām tika izveidota, abas populistu partijas rāvās vaigu sviedros, ceļot savas astes un norokot citus. Rezultātā darbs šajā valdībā vairāk līdzinās sapieru darbam – viena neuzmanīga kustība, un viss uzsprāgs.

Populisms kā tāds ir īslaicīgs pasākums, jo tikai laika jautājums, kad apkārtējie nepārprotami sapratīs, ka priekšā tikai tukšs solītājs vien ir. Tomēr, ja populisms nāk komplektā ar muļķību, tad rezultāts redzams ātrāk. KPV LV paspēja izdarīt pat to, kas sākumā šķita pat neiespējams. Paši saplēsās un faktiski izjuka.

Savukārt JKP ir ārējā čaula, redzama vadība (Jānis Bordāns), tad vēl pelēkie kradināli, bet pārējie partijas biedri var lepni nest “pelēkās masas” goda nosaukumu. Tā jau ir, ko visiem plosīties, pietiek ar Bordānu un kardināliem.

Vadīt šādu valdību ir gandrīz tas pats kā strādāt par sapieri vai arī būt par kučieri, kur pajūgā divi zirgi raujas katrs uz savu pusi un ik pa laikam cenšas visiem iekost, arī kučierim. Tomēr – valdības vadītājam pārāk liela rīcības brīvība nebija. Ar sākotnējo spēku sadalījumu Saeimā – nekas cits nesanāk, un visi to apzinājās.

Situācija izmainījās, kad aktualizējās jautājums par J.Vitenberga partijas piederības maiņu, pildot ekonomikas ministra pienākumus. Šajā situācijā KPV LV palaida iespēju garām paklusēt, tā vietā izraujot granātai gredzenu, turklāt turpinot to turēt savās rokās.

JKP, protams, šo izdevību garām nepalaida un tikpat tuvredzīgi sāk skaļi un pietiekami cietpieraini “bīdīt” savas nerimstošās ambīcijas.

Līdz ar to tapa skaidrs, ka faktiski šādā formātā valdība pastāvēt nevar, izņemot, ja KPV LV nodemonstrē saprātu, paziņojot, ka apzinās savu situāciju koalīcijā, līdz ar to arī apzinās, ka proporcionāli viņi varētu pretendēt tikai uz viena ministra amata vietu, piedāvājot JKP pārņemt labklājības nozares vadību, kurai ļoti nepieciešams aktīvs un enerģisks ministrs.

KPV LV būs nodemonstrējusi spēju atteikties no ministra amata vietas, piedāvājot to politiskam spēkam, kurš vēlas visvairāk. Ja JKP pieņem šādu piedāvājumu, viss kārtībā, savukārt, ja nepiekrīt un vēlas tik sev zināmu motīvu dēļ konkrētus amatus, stāsts pavisam cits, - tas velk vairāk uz risinājuma neiespējamību un ir priekšvēstnesis šīs koalīcijas krišanai.

Par to, ka JKP pašlaik varētu būt izvēlējusies “pašnāvniecisko” variantu, liecina izskanējusī ziņa, ka JKP izsaka vēlmi ne tikai par ekonomikas, bet arī finanšu un iekšlietu ministra amata vietu.1 Papildus tam JKP jau izvirza konkrētus kandidātus – tā ekonomikas ministra amatam virza Gati Eglīti.2 Tiesa, nevar nepamanīt G.Eglīša konfliktu ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju. Neteikšu, ka labs profesionalitātes piemērs. Atsevišķas izpētes vērts būtu jautājums - ko G.Eglītis vēlas panākt? Varbūt viņa ielikšana ministra amatā veicinātu to mērķu sasniegšanu, par kuru pārējie pat nenojauš?

Tamdēļ visnotaļ loģisks šķita Kariņa lēmums rosināt koalīcijas pārkārtošanas sarunas pēc pašvaldību vēlēšanām.3 Šādam rosinājumam saskatu vairākus pozitīvus aspektus un pats arī tā rīkotos. Pirmkārt, uz šo rēķina neveicināt atsevišķu politisku spēku popularitāti, otrkārt, nedaudz “atdzist” iekarsušajiem, bet, visbeidzot, iegūt arī paša rīcībā laiku, lai varētu saprast alternatīvās iespējas līdzšinējai koalīcijai.

Tas, ka Bordāns arvien agresīvāk cenšas realizēt savu politiku, apstiprinājās 18.maija valdības sēdē, kad tika skatīts jautājums par masku nelietošanu televīzijas raidījumos. Savā ziņā es pat teiktu unikāla situācija – valdības vadītājs spiests atgādināt valdības locekļiem par nekonsekvenci.4

Atgriežoties pie iepriekš paustā, paskatoties uz šī brīža notikumiem ar Kariņa acīm, aina nav pārāk iepriecinoša, un neizskatās, ka šī brīža koalīcijas partneris JKP vēlētos strādāt kā prognozējams un loģisks partneris šīs koalīcijas sastāvā. Līdz ar to arvien krasāk iezīmējas nepieciešamība domāt par tādu koalīciju, kura ir spējīga strādāt noteikta mērķa sasniegšanai, bez agresīviem un savtīgi domājošiem partneriem.

1 https://www.apollo.lv/7249857/jkp-ekonomikas-un-finansu-ministru-amatam-varetu-piedavat-eglisa-kandidaturu

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jkp-iesaistas-cina-par-ekonomikas-ministra-amatu--piedava-gati-egliti.a404930/

3 https://www.tvnet.lv/7250125/karins-rosina-koalicijas-parkartosanas-sarunas-atsakt-pec-pasvaldibu-velesanam

4 https://www.apollo.lv/7251063/karins-ministru-kabineta-pienemtajos-lemumos-ir-nekonsekvence

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...