Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?
Pensionārs12.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Tomēr gribas saprast, cik tad parakstu vajag savākt, lai amatpersonu atzītu par nevainīgu? Cik paraksti jāsavāc, lai personu atzītu par vainīgu? Izskatās, ka Valsts robežsardzē neko nav dzirdējuši par tādu interneta vietni Latvijā kā https://manabalss.lv/, kurā var skaidri redzēt, cik tad personas to parakstīja, vai tie nav kaut kādi viltojumi.
Kā zina stāstīt informēti cilvēki, paraksts netiek apliecināts ne pie notāra, ne ar augstākstāvoša priekšnieka parakstu. Tātad viss tas parakstu vākšanas balagāns ir tikai valsts līdzekļu šķērdēšana, sabiedrības un Iekšējās drošības biroja (IDB), iekšlietu ministra maldināšana.
Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods? Tad sāksim vākt parakstus par tiem trīs robežsardzes virsniekiem, kas piedzērās darba laikā un iesūdzēja Valsts robežsardzi tiesā. Un par tiem, kas godīgi kalpo valstij, bet lieto narkotikas. Un tad aizvietosim policiju, izmeklētājus, prokuratūru, tiesu ar pilsoņu parakstiem. Kam mums Latvijā tiesas, policija, prokuratūra, ja jau varam visu izlemt ar parakstu vākšanu.
Kā var secināt, runa nav par vai pret parakstu vākšanu. Runa ir par to, ka tiek prettiesiski izmantots Valsts robežsardzes administratīvais resurss. Ka tiek maldināta sabiedrība, jo neviens nezina, vai paraksti nav kaut kāds viltojums, kas to var apliecināt, ka viss notiek godīgi. Tiek patērēts darbinieku darba laiks, kas arī izmaksā naudu. Valsts robežsardzes reputācija ar šāda veida balagāna organizēšanu tiek pilnīgi sagrauta. Kas par to atbildēs?
Valsts robežsardze ar šo paraksta vākšanas balagānu parāda, ka tiesu sistēma Latvija nav uzticama, ka tai nevar ticēt, ka IDB arī nevar ticēt. Ka tikai pašas Valsts robežsardzes savāktiem parakstiem zem Normunda Garbara raksturojuma var ticēt.
Jautājums: kas notiek valsts drošības struktūrā? Cik varam justies droši, ja Valsts robežsardzes priekšnieki nesodāmi, bez jebkādas atbildības var organizēt visā Latvijā balagānu, traucējot robežsardzes dienestu, kaitējot Latvijas valsts interesēm, Latvijas drošībai un neatkarībai? Var sagraut valsts iestādes reputāciju un turpināt strādāt, saņemt algu, pakāpes, privilēģijas un citus labumus? Kur tad skatās Latvijas valsts prezidents un tā dienests kas atbild par valsts drošību? Kur skatās valdība?
Prese un Pietiek nedrīkst šo svarīgu jautājumu pamest novārtā. Pretējā gadījumā atgriezīsies ne tikai 90. gadi, kad plauka korupcija, bet vēl trakāk, par ko pat negribas domāt.
Attēlā - pašreizējais Valsts robežsardzes priekšnieks, bijušais Normunda Garbara vietnieks Guntis Pujāts.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.