Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai Pauls Timrots ir kaitēklis?

Pietiek lasītājs
10.09.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Taisnības labad jāsaka, ka Pauls Timrots dažkārt pievērš uzmanību diezgan svarīgām problēmām, kas saistītas ar ceļu satiksmi. Bet turpat jāatzīmē, ka Timrota kungs jau ne pirmo reizi ir izmantojis savu "taisnīguma advokāta" tēlu, lai atklāti popularizētu sabotāžas idejas plašajām masām.

Timrota kungs pēdējā laikā to ir izdarījis divas reizes. Pirmo reizi - uzsākot diskusiju par ierobežojošo mietiņu uzstādīšanas lietderību gājēju pārejās. Un otro reizi - izveidojot iniciatīvu, lai samazinātu naudas sodu apmēru par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Sāksim ar mietiņiem. Gājēju marķējums (zebra) tika izgudrots Lielbritānijā pirms 70 gadiem. Kopš tā laika vidējā transportlīdzekļa jauda, masa un paātrinājums līdz 100 km/st. ir palielinājies plus mīnus piecas reizes.

Civilizētās valstīs satiksmes projektētāji seko līdzi tehnoloģiskajam progresam un gājēju pārejas aprīko ar visu veidu papildu drošības pasākumiem - apstāšanās līnijām, apstāšanās zīmēm, sašaurinātiem marķējumiem, buferzonām, gumijas ātruma slāpētājiem, gājēju luksoforiem, ātruma kamerām krustojumu priekšā, satiksmes kontrolieriem. Katrai gaumei un maciņam ir ļoti dažādi drošības pasākumi - būtu vēlme.

Tas viss tiek darīts, lai uzlabotu mūsdienu lieljaudas transportlīdzekļu plūsmas kontroli. Jo ar pirms 70 gadiem izgudroto zebru tādu automašīnu plūsmu, kurām jauda ir 200+ zirgspēki, apturēt ir neiespējami. Jāpiebilst arī, ka civilizētās valstīs jau vairākus gadu desmitus tiek uzstādīti šie papildu drošības pasākumi gājēju pārejās, savukārt Latvijā lielākā daļa gājēju pāreju atbilst 1950. gada standartiem.

Bet par laimi mūsu valstī arī ir sasniegts progress, un šogad, lai palielinātu gājēju drošību, Rīgas dome pie pārejām sāka uzstādīt ierobežojošus mietiņus. Šis pasākums nepārprotami liek autovadītājiem samazināt ātrumu pirms pārejām, kā rezultātā gājēju pārejas tagad šķērsot ir drošāk un psiholoģiski ērtāk.

Ko Timrota kungs dara sakarā ar ierobežojošo mietiņu uzstādīšanu? Raidījuma Zebra programmā 23. jūlijā viņš tos dēvē par "šīs vasaras modi", un Zebras izlaidumā 2. septembrī viņš atrod ielu ar patiešām nejēdzīgu mietiņu izvietojumu un uzbrūk mietiņiem, Rīgas domei, ražotājiem, pircējiem ar apsūdzībām korupcijā.

Vai jūs saprotat? Gājēju drošība Timrota kungam nav nekas vairāk par sezonas modi. Un dome palielina drošību uz gājēju pārejām, jo viņi ir korumpēti idioti. Ar vārdu sakot, Timrota kungam daudz vairāk patīk gājēju pārejas, kas aprīkotas pēc „aukstā kara” laika drošības standartiem un ka viņam gājēju drošība pilnīgi neinteresē.

Otra “brīnišķīgā” iniciatīva, kuru Timrota kungs pārņēmis savās “objektīvajās” rokās, ir saistīta ar jaunajiem satiksmes soda samaksas noteikumiem, kas pārkāpējiem uzliek par pienākumu samaksāt soda naudu 15 dienu laikā pēc to saņemšanas. Šonedēļ viņš paziņoja, ka iniciatīva atcelt šo „nejēdzību” jau ir savākusi 4300 parakstus.

Jā, tik radikāli samazināt soda naudas samaksas termiņu ir, no vienas puses, patiešām sāpīgs un nepatīkams lēmums. No otras puses, šis lēmums būs sāpīgs, pirmkārt, nevis kārtīgiem autovadītājiem, bet pārkāpējiem. Kārtīgi autovadītāji sodus saņem reti, reizi 3–5 gados un negaida gadu, lai tās samaksātu. Kārtīgi autovadītāji nekautrējas uzņemties atbildību par pārkāpumu.

Bet pārkāpēji, kuri katru gadu saņem vairākus naudas sodus un tos maksā tikai tad, kad ir nepieciešams veikt tehnisko apskati, jauno noteikumu dēļ tiešām cietīs. Un ir pilnīgi iespējams, ka daži no viņiem jauno noteikumu dēļ pārkāps mazāk vai nepārkāps vispār.

Ja tu, pārkāpējs, zini, ka šomēnes nevarēsi samaksāt iespējamo naudas sodu, tad tu arī noteikumus negribēsi nepārkāpt. Ja tu, pārkāpēj, un citi tev līdzīgi pārkāpēji sāksiet mazāk pārkāpt, tad uz ceļiem būs mazāk negadījumu. Mazāk negadījumu - mazāk bojāgājušo. Kas jānotiek cilvēka galvā, lai nesaprastu šo elementāro pedagoģisko saikni?

Lai neliktos, ka Latvijas autovadītāji šajā gadījumā tiek pakļauti kaut kādām nepamatotām represijām, mums ir jāskatās, kas notiek Eiropas Savienībā, par iestāšanos kurā nobalsoja lielākā daļa no mums. Izrādās, ka Eiropas kartē ir ar mikroskopu jāmeklē valstis, kurās soda naudas samaksai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir paredzētas vairāk nekā 30 dienas.

Ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis nedumpojas pret šādiem naudas soda samaksas noteikumiem, tad kāpēc Timrota kungs par tiem krīt panikā? Timrota kungs sevi neuzskata par eiropieti un padomju satiksmes noteikumi viņam patīk labāk?

Lai kas tas būtu, Timrota kungs vispirms uzskata, ka Eiropas civilizētās valstis mums nav piemērs. Un, otrkārt, viņš uzskata, ka, ja valsts pastiprina noteikumus naudas iekasēšanai, tad tas ir brīnišķīgs iemesls, lai sāktu ar valsti kaulēties.

Kaulēties ar varas iestādēm Timrota kungs sāka, uzsākot sabiedrības iniciatīvu, kurā viņš ierosina uz pusi samazināt soda naudas, ja tās samaksās 15 dienu laikā.

Šobrīd minimālais sods, ko autovadītāji var saņemt par ātruma pārsniegšanu, ir 10 eiro par braukšanu ar kravas automašīnu, kuras pārsniegums ir līdz 10 km/st. pilsētas robežās. Timrota kungs ierosina samazināt šo naudas sodu līdz 5 eiro. Pieci eiro ir viena glāze laba, auksta alus Vecrīgā, un, pēc Timrota kunga teiktā, tas ir adekvāts sods par lai arī ne ievērojamu, bet tomēr ātruma ierobežojuma pārkāpšanu.

Cits, ne mazāk ilustratīvs piemērs ir naudas sods par ātruma pārsniegšanu ar vieglo automašīnu pilsētas robežās līdz 40 km/st. Šobrīd tas ir 160 eiro, un Timrota kungs grib samazināt šo naudas sodu līdz 80 eiro.

Pārsniegums par 40 km/st., ņemot vērā radara precizitātes kļūdu, parasti nozīmē skaitli tuvu 100 km/st. uz automašīnas spidometra. Un, pēc Timrota kunga teiktā, vadītājam, kurš, teiksim, Blaumaņa ielā pārvietojas ar ātrumu 100 km/st., par šādu palaidnību jāmaksā kadi nožēlojami 80 eiro. Acīmredzot Timrota kungs aizmirsa tos ne visai tālos laikus, kad pat kukulis par šādu ātrumu pārsniegumu pārsniedza 80 eiro.

Pamatojoties uz visu, ko Timrota kungs pateica ar šo savu otro iniciatīvu, secinu, ka viņš ir vienkārši kaitēklis un nesaprot ne ceļu satiksmes noteikumos, ne elementāros ceļu satiksmes drošības pamatus līmenī, kas nepieciešams, lai par to runātu televīzijas ēterā kā „eksperts”.

Taču ir izeja. Apkopojot visu uzrakstīto un arī ņemot vērā Timrota kunga demonstrēto domāšanas stilu, es aicinu viņu nopietni apdomāt iespēju uzsākt karjeru Latvijas politikā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...