Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai Pauls Timrots ir kaitēklis?

Pietiek lasītājs
10.09.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Taisnības labad jāsaka, ka Pauls Timrots dažkārt pievērš uzmanību diezgan svarīgām problēmām, kas saistītas ar ceļu satiksmi. Bet turpat jāatzīmē, ka Timrota kungs jau ne pirmo reizi ir izmantojis savu "taisnīguma advokāta" tēlu, lai atklāti popularizētu sabotāžas idejas plašajām masām.

Timrota kungs pēdējā laikā to ir izdarījis divas reizes. Pirmo reizi - uzsākot diskusiju par ierobežojošo mietiņu uzstādīšanas lietderību gājēju pārejās. Un otro reizi - izveidojot iniciatīvu, lai samazinātu naudas sodu apmēru par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Sāksim ar mietiņiem. Gājēju marķējums (zebra) tika izgudrots Lielbritānijā pirms 70 gadiem. Kopš tā laika vidējā transportlīdzekļa jauda, masa un paātrinājums līdz 100 km/st. ir palielinājies plus mīnus piecas reizes.

Civilizētās valstīs satiksmes projektētāji seko līdzi tehnoloģiskajam progresam un gājēju pārejas aprīko ar visu veidu papildu drošības pasākumiem - apstāšanās līnijām, apstāšanās zīmēm, sašaurinātiem marķējumiem, buferzonām, gumijas ātruma slāpētājiem, gājēju luksoforiem, ātruma kamerām krustojumu priekšā, satiksmes kontrolieriem. Katrai gaumei un maciņam ir ļoti dažādi drošības pasākumi - būtu vēlme.

Tas viss tiek darīts, lai uzlabotu mūsdienu lieljaudas transportlīdzekļu plūsmas kontroli. Jo ar pirms 70 gadiem izgudroto zebru tādu automašīnu plūsmu, kurām jauda ir 200+ zirgspēki, apturēt ir neiespējami. Jāpiebilst arī, ka civilizētās valstīs jau vairākus gadu desmitus tiek uzstādīti šie papildu drošības pasākumi gājēju pārejās, savukārt Latvijā lielākā daļa gājēju pāreju atbilst 1950. gada standartiem.

Bet par laimi mūsu valstī arī ir sasniegts progress, un šogad, lai palielinātu gājēju drošību, Rīgas dome pie pārejām sāka uzstādīt ierobežojošus mietiņus. Šis pasākums nepārprotami liek autovadītājiem samazināt ātrumu pirms pārejām, kā rezultātā gājēju pārejas tagad šķērsot ir drošāk un psiholoģiski ērtāk.

Ko Timrota kungs dara sakarā ar ierobežojošo mietiņu uzstādīšanu? Raidījuma Zebra programmā 23. jūlijā viņš tos dēvē par "šīs vasaras modi", un Zebras izlaidumā 2. septembrī viņš atrod ielu ar patiešām nejēdzīgu mietiņu izvietojumu un uzbrūk mietiņiem, Rīgas domei, ražotājiem, pircējiem ar apsūdzībām korupcijā.

Vai jūs saprotat? Gājēju drošība Timrota kungam nav nekas vairāk par sezonas modi. Un dome palielina drošību uz gājēju pārejām, jo viņi ir korumpēti idioti. Ar vārdu sakot, Timrota kungam daudz vairāk patīk gājēju pārejas, kas aprīkotas pēc „aukstā kara” laika drošības standartiem un ka viņam gājēju drošība pilnīgi neinteresē.

Otra “brīnišķīgā” iniciatīva, kuru Timrota kungs pārņēmis savās “objektīvajās” rokās, ir saistīta ar jaunajiem satiksmes soda samaksas noteikumiem, kas pārkāpējiem uzliek par pienākumu samaksāt soda naudu 15 dienu laikā pēc to saņemšanas. Šonedēļ viņš paziņoja, ka iniciatīva atcelt šo „nejēdzību” jau ir savākusi 4300 parakstus.

Jā, tik radikāli samazināt soda naudas samaksas termiņu ir, no vienas puses, patiešām sāpīgs un nepatīkams lēmums. No otras puses, šis lēmums būs sāpīgs, pirmkārt, nevis kārtīgiem autovadītājiem, bet pārkāpējiem. Kārtīgi autovadītāji sodus saņem reti, reizi 3–5 gados un negaida gadu, lai tās samaksātu. Kārtīgi autovadītāji nekautrējas uzņemties atbildību par pārkāpumu.

Bet pārkāpēji, kuri katru gadu saņem vairākus naudas sodus un tos maksā tikai tad, kad ir nepieciešams veikt tehnisko apskati, jauno noteikumu dēļ tiešām cietīs. Un ir pilnīgi iespējams, ka daži no viņiem jauno noteikumu dēļ pārkāps mazāk vai nepārkāps vispār.

Ja tu, pārkāpējs, zini, ka šomēnes nevarēsi samaksāt iespējamo naudas sodu, tad tu arī noteikumus negribēsi nepārkāpt. Ja tu, pārkāpēj, un citi tev līdzīgi pārkāpēji sāksiet mazāk pārkāpt, tad uz ceļiem būs mazāk negadījumu. Mazāk negadījumu - mazāk bojāgājušo. Kas jānotiek cilvēka galvā, lai nesaprastu šo elementāro pedagoģisko saikni?

Lai neliktos, ka Latvijas autovadītāji šajā gadījumā tiek pakļauti kaut kādām nepamatotām represijām, mums ir jāskatās, kas notiek Eiropas Savienībā, par iestāšanos kurā nobalsoja lielākā daļa no mums. Izrādās, ka Eiropas kartē ir ar mikroskopu jāmeklē valstis, kurās soda naudas samaksai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir paredzētas vairāk nekā 30 dienas.

Ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis nedumpojas pret šādiem naudas soda samaksas noteikumiem, tad kāpēc Timrota kungs par tiem krīt panikā? Timrota kungs sevi neuzskata par eiropieti un padomju satiksmes noteikumi viņam patīk labāk?

Lai kas tas būtu, Timrota kungs vispirms uzskata, ka Eiropas civilizētās valstis mums nav piemērs. Un, otrkārt, viņš uzskata, ka, ja valsts pastiprina noteikumus naudas iekasēšanai, tad tas ir brīnišķīgs iemesls, lai sāktu ar valsti kaulēties.

Kaulēties ar varas iestādēm Timrota kungs sāka, uzsākot sabiedrības iniciatīvu, kurā viņš ierosina uz pusi samazināt soda naudas, ja tās samaksās 15 dienu laikā.

Šobrīd minimālais sods, ko autovadītāji var saņemt par ātruma pārsniegšanu, ir 10 eiro par braukšanu ar kravas automašīnu, kuras pārsniegums ir līdz 10 km/st. pilsētas robežās. Timrota kungs ierosina samazināt šo naudas sodu līdz 5 eiro. Pieci eiro ir viena glāze laba, auksta alus Vecrīgā, un, pēc Timrota kunga teiktā, tas ir adekvāts sods par lai arī ne ievērojamu, bet tomēr ātruma ierobežojuma pārkāpšanu.

Cits, ne mazāk ilustratīvs piemērs ir naudas sods par ātruma pārsniegšanu ar vieglo automašīnu pilsētas robežās līdz 40 km/st. Šobrīd tas ir 160 eiro, un Timrota kungs grib samazināt šo naudas sodu līdz 80 eiro.

Pārsniegums par 40 km/st., ņemot vērā radara precizitātes kļūdu, parasti nozīmē skaitli tuvu 100 km/st. uz automašīnas spidometra. Un, pēc Timrota kunga teiktā, vadītājam, kurš, teiksim, Blaumaņa ielā pārvietojas ar ātrumu 100 km/st., par šādu palaidnību jāmaksā kadi nožēlojami 80 eiro. Acīmredzot Timrota kungs aizmirsa tos ne visai tālos laikus, kad pat kukulis par šādu ātrumu pārsniegumu pārsniedza 80 eiro.

Pamatojoties uz visu, ko Timrota kungs pateica ar šo savu otro iniciatīvu, secinu, ka viņš ir vienkārši kaitēklis un nesaprot ne ceļu satiksmes noteikumos, ne elementāros ceļu satiksmes drošības pamatus līmenī, kas nepieciešams, lai par to runātu televīzijas ēterā kā „eksperts”.

Taču ir izeja. Apkopojot visu uzrakstīto un arī ņemot vērā Timrota kunga demonstrēto domāšanas stilu, es aicinu viņu nopietni apdomāt iespēju uzsākt karjeru Latvijas politikā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...