Vai Pavļuts ātro kredītu reklāmas grib aizliegt banku interesēs, lai glābtu savu kredītu?
Rūdolfs Krieviņš16.04.2013.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), maskējoties aiz jauna burbuļa draudiem un sabiedrības pasargāšanas no nepārdomātiem kredītiem, ātro kredītu reklāmas patiesībā vēlas aizliegt komercbanku un galvenokārt Swedbank interesēs.
Jau kopš gada sākuma tiek izvērsta kampaņa, lai ierobežotu ātro kredītu biznesu, tiek piedāvāti arvien jauni ierobežojumi, kas pirmajā mirklī it kā šķiet klientu un neapdomīgu kredītņēmēju interesēs, bet, papētot dziļāk, rodas iespaids, ka tas tomēr notiek banku un pat vienas konkrētas komercbankas – Swedbank interesēs.
Lai gan ātro kredītu izsniedzēji paši iekšēji caur savu asociāciju ir izveidojuši datu bāzi, lai visiem kredītu izsniedzējiem būtu pieejama informācija par to, vai aizņēmējam jau ir citas kredītsaistības citās ātro kredītu kompānijās, un tādējādi nepieļautu nepārdomātu aizņemšanos, Ekonomikas ministrija nāk klajā ar arvien jauniem ierobežojumiem šai nozarei.
Ātro kredītu izsniedzēji pat izveidojuši sistēmu, lai palīdzētu tiem, kas jau sagrābušies kredītus vairākās kompānijās, ļaujot tos atmaksāt pakāpeniski. Tāpat klientu interesēs ir dota iespēja cilvēkiem pašiem sevi iekļaut sarakstā, kurā reģistrētajiem vispār netiek izsniegti ātrie kredīti, tādējādi ļaujot cilvēkiem preventīvi izsargāties no krīzes brīžu nepārdomātām kredīta saistībām.
Tomēr Ekonomikas ministrijai ar to nepietiek. Tā rosina noteikt maksimālo kredīta procentu likmi jeb gluži kā padomju laikos diktēt cenas, tādējādi vispār apdraudot ātro kredītu nozari.
Ja tiks pieņemti noteikumi, ka maksimālā kredīta likme drīkst būt ne vairāk kā 100% gadā, nelielo un dažu dienu aizņēmumi kļūs neizdevīgi un oficiālās kompānijas ar to vairs nenodarbosies, bet šis rūpals, visticamākais, aizies pagrīdē, jo 20 latus uz nedēļu oficiāli aizdot vairs nebūs izdevīgi, pat vairāk – tas radīs ievērojamus zaudējumus, tādēļ ar šādiem mikroaizdevumiem sāks nodarboties pagrīdes augļotāji.
Taču pats svarīgākais Pavļutam, tā vien šķiet, ir liegt ātro kredītu reklāmas, jo pēdējā laikā tieši ar ātro kredītu kompāniju reklāmas naudām tiek finansēti tādi raidījumi kā Koru kari, vairākas sporta spēļu pārraides u.c. raidījumi ar ļoti lielu auditoriju, tādējādi liedzot bankām ar savām reklāmām "pa lēto" tikt pie šī daudzu simtu tūkstošu skatītāju pūļa.
Daniels Pavļuts, kura kredītsaistības pārsniedz viņa spējas ar tām norēķināties noteiktajā termiņā un sākotnēji noslēgtā līguma apmērā, acīmredzami ir gatavs bankām pakalpot, - vai ne tāpēc, lai panāktu īpašu labvēlību?
Kā zināms, saskaņā ar valsts amatpersonas deklarāciju Pavļuta parādsaistības bankām pārsniedz 128 tūkstošus latu, un viņam ik mēnesi par šo kredītu būtu jāmaksā summa, kas pārsniedz viņa algu. Deklarācijā par 2011.gadu viņš norādīja, ka ar DNB banku vienojies, ka maksā tikai procentus, nevis kredīta pamatsummu. Deklarācija par 2012.gadu rāda, ka "par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2013.gada rudenī".
Bankas jau gandrīz gadu saviem parastajiem klientiem kredīta pamatsummas atlikšanas pakalpojumu vairs nepiedāvā, bet līdz ar ekonomiskās krīzes beigām visiem prasa maksāt pilnā apmērā vai arī sāk līguma laušanas procedūru. Pavļuts ir ļoti rets izņēmums un tādēļ, iespējams, ir spiests šo bankas pretimnākšanu „atstrādāt” ar konkurentu – ātro kredītu nozares – iznīcināšanu.
Kā liecina banku informācija, overdraftus un citus nelielus aizņēmumus no bankām cilvēki pēdējā laikā izmanto arvien retāk, arī bankas tos piedāvā nelabprāt, bet ļoti populāri ir ātrie kredīti. Turklāt jaunā paaudze, kas savu personīgo budžetu sāka veidot ekonomiskās krīzes laikā, daudz labprātāk uz dažām dienām vai mēnesi aizņemas no ātro kredītu izsniedzējiem, nevis mēģina kārtot formalitātes ar banku. Tādēļ bankas secinājušas, ka tām iet gar degunu ievērojama biznesa daļa, kuru tagad veiksmīgi izpilda ātro kredītu izsniedzēji.
Ekonomikas ministrijas izstrādātie ātro kredītu nozares ierobežojumi vēl jāskata gan valdībā, gan Saeimā, jo tie skar arī likuma izmaiņas.
Seko mums 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
