Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir atlicis mēnesis līdz Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām šī gada 1. martā. Tomēr jau tagad dažādu ēku gaiteņos ir novērojama balsu vākšana gaidāmajai Satversmes sapulcei, kas ievēlēs ietekmīgākās Latvijas augstskolas jauno rektoru.

No vienas puses, ņemot vērā gandrīz 12 tūkstošus eiro solīto mēnešalgu, notiek pilnībā demokrātisks process. Kandidāti, abi profesori (bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš un bijusī īpašo uzdevumu ministre Signe Bāliņa), cenšas ar savu retoriku un vēstījumu pārliecināt topošos vēlētājus. Tas viss ir skaidrs un pieder pie lietas.

No otras puses, ar galveno vecās 2019. gada rektora vēlēšanu brigādes biroju Raiņa bulvāra 19 rektorātā un jaunākā brigadiera filiāli LU ēkā pie Operas (ēku gan iecerēts šogad pārdot “privātajiem” saskaņā ar LU rektora I. Muižnieka ziņoto Senātam 2023. gadā) tiek plānots ne Gundaram, ne Signei šo godu - ieņemt LU rektora amatu - neatļaut.

Jaunākais brigadieris, pēc amata – centra direktors, jau kopš jaunā gada aktīvi cenšas pārliecināt savus kolēģus, ka Gundars amatam neder (tiek piesaukts plaģiāts doktora disertācijā un Olainfarm akcionāru apzagšana). Tāpat arī Signe LU nāks tikai par sliktu (kas jau 3 gadus digitalizējot LU).

Tā vietā – zelta risinājums neievēlēt nevienu. Būšot trešais kandidāts. Tādējādi esošajam rektoram Indriķim Muižniekam pilnvaras tiktu pagarinātas par dažiem mēnešiem. Tas viss, lai nebūtu jāizdabā ne Gundara, ne Signes augstajām projektu dokumentācijas prasībām.

Bet ar kolēģu pārliecināšanu nepietiek. Satversmes sapulcē ir 200 balsis, 20% no tām ir studējošajiem, ko virza Studentu padome. Laiks rādīs, vai tik neatkārtosies 2019. gads, kad kāds no šīs brigādes (paši gan sev piedēvē dažādas padomes) centīsies ietekmēt studentus, lai iegūtu šos 20% vienbalsīgo balsu, lai izgāztu Signes un Gundara vēlēšanas.

Uz pozitīvās nots gan jāatzīmē, ka esošā LU rektora padomniece, kas vienlaicīgi nesen ir ieņēmusi Stradiņa slimnīcas valdes locekles amatu, šogad būs pārāk aizņemta, lai uzturētu Nepīpētavas Facebook lapu jeb Muižnieka komandas 2019. gada neoficiālo vēlēšanu kontu sociālajā tīklā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...