Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Ārlietu komisija pēc Nacionālās apvienības valdes locekļa Riharda Kola iniciatīvas steidzamības kārtā virza likumprojektu, kas pēc būtības paredz pirms termiņa lauzt Latvijas un Norvēgijas 1992. gadā parakstīto starpvalstu līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Kādas būtu sekas? Latvijas zivsaimniecības nozarei ikgadēji zaudējumi 165 miljonu eiro apmērā. Taču Saeimas Ārlietu komisija ar Rihardu Kolu priekšgalā, neuzklausot iesaistītās puses, dīvainā krātā ir gatava jau tagad lauzt līgumu, kas Latvijas pusei ir neizdevīgs un pēc būtības skar milzīgu ekonomikas nozari, par ko cīnās Norvēģija ar visu Eiropas Savienību.

Norvēģijas puses piedāvātie vienošanās nosacījumi paredz, ka tiktu izbeigts ne vien līgums, bet arī noteikts, ka juridiskas sekas nerada līgumā ietvertā turpināmības klauzula (jeb “sunset clause”), kas pagarina līdz līguma izbeigšanai veikto investīciju aizsardzību vēl uz desmit gadiem. Starp citu, 2022. gada 18. oktobrī Latvija uzteica līdzīgu līgumu ar Baltkrieviju, un Latvija no savas puses nedarīju neko turpināmības klauzulas atcelšanai, jo, cik zināms, Latvijas – Baltkrievijas līgums paredz 20 gadu turpināmības periodu no uzteikšanas brīža. Kāpēc tad Norvēģijai tāda pretimnākšana? Interesanti, ka Norvēģija piedāvājusi lauzt līgumu arī Igaunijai, Polijai u.c. valstīm, bet šīs valstis ietur pauzi – nesteidzas piekrist atšķirībā no Latvijas.

Likumprojektu teju steidzamības kārtā virza Rihards Kols. To skatīs jau šo trešdien, 21.decembrī, un, ja tas tiks pieņemts, tas nozīmē, ka pat labvēlīga starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma gadījumā Norvēģijas pusei var parādīties iespēja Latvijas uzņēmumam nemaksāt kompensāciju.

Ko tas nozīmē praksē? Piemēram, to, ka Latvijas uzņēmumam “North Star”, kas uzsācis tiesvedību par investīciju aizsardzību ar Norvēģijas valdību par sniega krabju nozveju Barenca jūrā, Norvēģijas pusei pēc gaidāmā starptautiskās šķīrējtiesas lēmuma nebūtu jāizmaksā uzņēmumam SIA “North Star” pieprasītā kompensācija. Pēc uzņēmuma īpašnieku aplēsēm tas būtu ap 400 miljonu eiro apmērā. Un šis, lai arī skaļākais, varētu būt tikai viens no daudziem gadījumiem.

Tomēr jādomā, ka Norvēģijas iniciatīvas galvenais mērķis ir kaut kas daudz vairāk par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo investīciju aizsardzību. Runa, visticamāk, ir par sniega krabju zvejniecību - tās ieņēmumi ir lēšami ar viena miljardu eiro gada laikā. Lai šo apjomīgo tirdzniecību paturētu savā kontrolē, Norvēģija izvēlējās sadarboties ar Krieviju, mainot sniega krabju Barenca jūrā raksturojumu no “ne-nometņnieku” uz “nometņnieku” sugu, lai varētu izmantot savu kontinentālā šelfa jurisdikciju attiecībā uz zvejniecību, ko vairākus gadus visas ieinteresētās valstis (tostarp pati Norvēģija, Krievija un ES) bija atzinušas par starptautiskiem ūdeņiem.

Tas nozīmē, ka, atņemot iespēju Baltijas valstu zvejniecības uzņēmumiem zvejot šajos ūdeņos, Norvēģija un Krievija Baltijas valstīm no saldā sniega krabju pīrāga atņemtu apmēram 330 miljonus eiro gadā, un vismaz pusi šī apjoma vai pat vairāk, t.i. 165 miljonus eiro zaudē Latvijas uzņēmumi.

Par to, ka Norvēģija spēlē īpatnēju spēli šajā starptautiski sarežģītajā situācijā, liecina fakts, ka Krievijai vēl arvien ir atvērtas trīs Norvēģijas ostas, kamēr Eiropas Savienība ostas Krievijas kuģiem ir slēgtas. Iespējams, norvēģi uzpērk krievu zvejnieku sazvejotās mencas... bet kur menca, iespējams, tālāk tiek pārdota?

Kāpēc Kola kungs tā steidzas?

Iecere lauzt Norvēģijas un Latvijas starpvalstu līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību Latvijas pusei, īpaši zvejsaimniecības nozarei, ir neizdevīga, un to pierāda skandalozā “krabju lieta”. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Saeimas Ārlietu komisija ar tās vadītāju Rihardu Kolu priekšgalā steidzamības kārtā cenšas “izdabūt” cauri Saeimai līguma laušanu.  Netiek ņemti vērā Latvijas Zivsaimniecības asociācijas iebildumi, netiek uzklausīti Zemkopības un Ekonomikas ministriju aicinājumi nesteigties ar līguma laušanu.

Šāda Riharda Kola virzīta iniciatīva steidzamības kārtā ir īpaši nesaprotama, jo vēl 2017. gadā Nacionālās apvienības izplatītajā paziņojumā par aizturēto Latvijas kuģi tā saucamās “sniega krabju lietā” tika solīts vērsties Eiropas Komisijā, lai atrisinātu jautājumu, jo, kā norādīts paziņojumā, “jautājums skar Eiropas Savienības un Norvēģijas attiecības – tas nav atrisināms tikai Latvijas un Norvēģijas starpā.”

Tagad, pēc pieciem gadiem sanāk, ka kaut kas ir tik fundamentāli mainījies, ka Latvijas Saeimas Ārlietu komisija, salikusi visus par un pret, ir gatava steidzami lauzt līgumu, kas ļautu Latvijas uzņēmumiem gūt kompensāciju no Norvēģijas par aizturēto kuģi, zaudētām investīcijām, negūtu peļņu un par liegumu zvejot sniega krabjus. Turklāt pēc publiski pieejamas informācijas, ka Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) Norvēģijai nav izdevies sniegt pienācīgu izskaidrojumu, kāpēc Norvēģija mainījusi zvejas noteikumus un “izmainīja” krabju juridisko statusu, lielā mērā piespēlējot Krievijas Federācijas piedāvājumam – izraidīt ES zvejas kuģus no zvejas starptautiskajos ūdeņos Barenca Jūrā. Vienlaikus lietas izskatīšanas procesā Norvēģija atteicās izskaidrot savu rīcību saistībā ar Latvijas - Norvēģijas divpusējo ieguldījumu līguma izbeigšanu un tās radītajām sekām. Un te nu kļūst skaidrs, ka gadījumā, ja vairs nav spēkā esoša līguma, Norvēģijas pusei tiesā vairs neko nevajadzētu skaidrot.

Līdz ar to Riharda Kola enerģiskā rosīšanās met zināmu šaubu ēnu, vai līguma laušanas iniciatīva nenotiek Norvēģijas interesēs. Tā teikt, vai Latvijas puse, Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvēta ar Kolu priekšgalā, pati sev “nešauj” kājā. Bažīgu dara tieši Ārlietu komisijas neieinteresētība uzklausīt ministrijas, kuru nozares ir cieši saistītas ar investīcijām Norvēģijā.

Norvēģija ir aizklāti sadarbojusies ar Krievijas Federāciju, rīkojoties pret Eiropas Savienības zvejniecības interesēm Barenca jūrā. Virzot likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu aizsardzības līguma laušanu, Rihards Kols un viņa vadītā Saeimas Ārlietu komisija paši netiešā veidā atbalsta Krieviju, kas apšaubāmi vienojusies par zvejošanas iespējām Svalbārā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam....

Foto

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju...

Foto

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un...

Foto

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā...

Foto

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un...

Foto

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas...

Foto

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

Viens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBaltic. Lufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par...

Foto

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas...

Foto

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

AirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena...

Foto

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

Uz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās...

Foto

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut...

Foto

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas...

Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...