Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Ārlietu komisija pēc Nacionālās apvienības valdes locekļa Riharda Kola iniciatīvas steidzamības kārtā virza likumprojektu, kas pēc būtības paredz pirms termiņa lauzt Latvijas un Norvēgijas 1992. gadā parakstīto starpvalstu līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Kādas būtu sekas? Latvijas zivsaimniecības nozarei ikgadēji zaudējumi 165 miljonu eiro apmērā. Taču Saeimas Ārlietu komisija ar Rihardu Kolu priekšgalā, neuzklausot iesaistītās puses, dīvainā krātā ir gatava jau tagad lauzt līgumu, kas Latvijas pusei ir neizdevīgs un pēc būtības skar milzīgu ekonomikas nozari, par ko cīnās Norvēģija ar visu Eiropas Savienību.

Norvēģijas puses piedāvātie vienošanās nosacījumi paredz, ka tiktu izbeigts ne vien līgums, bet arī noteikts, ka juridiskas sekas nerada līgumā ietvertā turpināmības klauzula (jeb “sunset clause”), kas pagarina līdz līguma izbeigšanai veikto investīciju aizsardzību vēl uz desmit gadiem. Starp citu, 2022. gada 18. oktobrī Latvija uzteica līdzīgu līgumu ar Baltkrieviju, un Latvija no savas puses nedarīju neko turpināmības klauzulas atcelšanai, jo, cik zināms, Latvijas – Baltkrievijas līgums paredz 20 gadu turpināmības periodu no uzteikšanas brīža. Kāpēc tad Norvēģijai tāda pretimnākšana? Interesanti, ka Norvēģija piedāvājusi lauzt līgumu arī Igaunijai, Polijai u.c. valstīm, bet šīs valstis ietur pauzi – nesteidzas piekrist atšķirībā no Latvijas.

Likumprojektu teju steidzamības kārtā virza Rihards Kols. To skatīs jau šo trešdien, 21.decembrī, un, ja tas tiks pieņemts, tas nozīmē, ka pat labvēlīga starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma gadījumā Norvēģijas pusei var parādīties iespēja Latvijas uzņēmumam nemaksāt kompensāciju.

Ko tas nozīmē praksē? Piemēram, to, ka Latvijas uzņēmumam “North Star”, kas uzsācis tiesvedību par investīciju aizsardzību ar Norvēģijas valdību par sniega krabju nozveju Barenca jūrā, Norvēģijas pusei pēc gaidāmā starptautiskās šķīrējtiesas lēmuma nebūtu jāizmaksā uzņēmumam SIA “North Star” pieprasītā kompensācija. Pēc uzņēmuma īpašnieku aplēsēm tas būtu ap 400 miljonu eiro apmērā. Un šis, lai arī skaļākais, varētu būt tikai viens no daudziem gadījumiem.

Tomēr jādomā, ka Norvēģijas iniciatīvas galvenais mērķis ir kaut kas daudz vairāk par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo investīciju aizsardzību. Runa, visticamāk, ir par sniega krabju zvejniecību - tās ieņēmumi ir lēšami ar viena miljardu eiro gada laikā. Lai šo apjomīgo tirdzniecību paturētu savā kontrolē, Norvēģija izvēlējās sadarboties ar Krieviju, mainot sniega krabju Barenca jūrā raksturojumu no “ne-nometņnieku” uz “nometņnieku” sugu, lai varētu izmantot savu kontinentālā šelfa jurisdikciju attiecībā uz zvejniecību, ko vairākus gadus visas ieinteresētās valstis (tostarp pati Norvēģija, Krievija un ES) bija atzinušas par starptautiskiem ūdeņiem.

Tas nozīmē, ka, atņemot iespēju Baltijas valstu zvejniecības uzņēmumiem zvejot šajos ūdeņos, Norvēģija un Krievija Baltijas valstīm no saldā sniega krabju pīrāga atņemtu apmēram 330 miljonus eiro gadā, un vismaz pusi šī apjoma vai pat vairāk, t.i. 165 miljonus eiro zaudē Latvijas uzņēmumi.

Par to, ka Norvēģija spēlē īpatnēju spēli šajā starptautiski sarežģītajā situācijā, liecina fakts, ka Krievijai vēl arvien ir atvērtas trīs Norvēģijas ostas, kamēr Eiropas Savienība ostas Krievijas kuģiem ir slēgtas. Iespējams, norvēģi uzpērk krievu zvejnieku sazvejotās mencas... bet kur menca, iespējams, tālāk tiek pārdota?

Kāpēc Kola kungs tā steidzas?

Iecere lauzt Norvēģijas un Latvijas starpvalstu līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību Latvijas pusei, īpaši zvejsaimniecības nozarei, ir neizdevīga, un to pierāda skandalozā “krabju lieta”. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Saeimas Ārlietu komisija ar tās vadītāju Rihardu Kolu priekšgalā steidzamības kārtā cenšas “izdabūt” cauri Saeimai līguma laušanu.  Netiek ņemti vērā Latvijas Zivsaimniecības asociācijas iebildumi, netiek uzklausīti Zemkopības un Ekonomikas ministriju aicinājumi nesteigties ar līguma laušanu.

Šāda Riharda Kola virzīta iniciatīva steidzamības kārtā ir īpaši nesaprotama, jo vēl 2017. gadā Nacionālās apvienības izplatītajā paziņojumā par aizturēto Latvijas kuģi tā saucamās “sniega krabju lietā” tika solīts vērsties Eiropas Komisijā, lai atrisinātu jautājumu, jo, kā norādīts paziņojumā, “jautājums skar Eiropas Savienības un Norvēģijas attiecības – tas nav atrisināms tikai Latvijas un Norvēģijas starpā.”

Tagad, pēc pieciem gadiem sanāk, ka kaut kas ir tik fundamentāli mainījies, ka Latvijas Saeimas Ārlietu komisija, salikusi visus par un pret, ir gatava steidzami lauzt līgumu, kas ļautu Latvijas uzņēmumiem gūt kompensāciju no Norvēģijas par aizturēto kuģi, zaudētām investīcijām, negūtu peļņu un par liegumu zvejot sniega krabjus. Turklāt pēc publiski pieejamas informācijas, ka Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) Norvēģijai nav izdevies sniegt pienācīgu izskaidrojumu, kāpēc Norvēģija mainījusi zvejas noteikumus un “izmainīja” krabju juridisko statusu, lielā mērā piespēlējot Krievijas Federācijas piedāvājumam – izraidīt ES zvejas kuģus no zvejas starptautiskajos ūdeņos Barenca Jūrā. Vienlaikus lietas izskatīšanas procesā Norvēģija atteicās izskaidrot savu rīcību saistībā ar Latvijas - Norvēģijas divpusējo ieguldījumu līguma izbeigšanu un tās radītajām sekām. Un te nu kļūst skaidrs, ka gadījumā, ja vairs nav spēkā esoša līguma, Norvēģijas pusei tiesā vairs neko nevajadzētu skaidrot.

Līdz ar to Riharda Kola enerģiskā rosīšanās met zināmu šaubu ēnu, vai līguma laušanas iniciatīva nenotiek Norvēģijas interesēs. Tā teikt, vai Latvijas puse, Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvēta ar Kolu priekšgalā, pati sev “nešauj” kājā. Bažīgu dara tieši Ārlietu komisijas neieinteresētība uzklausīt ministrijas, kuru nozares ir cieši saistītas ar investīcijām Norvēģijā.

Norvēģija ir aizklāti sadarbojusies ar Krievijas Federāciju, rīkojoties pret Eiropas Savienības zvejniecības interesēm Barenca jūrā. Virzot likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu aizsardzības līguma laušanu, Rihards Kols un viņa vadītā Saeimas Ārlietu komisija paši netiešā veidā atbalsta Krieviju, kas apšaubāmi vienojusies par zvejošanas iespējām Svalbārā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...