Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.

Lai gūtu lielāku skaidrību, kā praktiski izpaužas sabiedrisko mediju un SEPLP sadarbība un kā veidojas sabiedrisko mediju darbības uzraudzība, SEPLP priekšsēdētājam Jānim Siksnim adresēju šādus jautājumus:

1. Par “cūkskandālu” neviens netika sodīts, kaut gan tas izraisīja starptautisku troksni. Kāpēc? LTV galvenā redaktore Sigita Roķe tikai garāmejot atvainojās.

2. Kāpēc no portāla lsm.lv joprojām nav izņemts apkaunojošais, Gunāru Astru nomelnojošais rakstelis, kaut arī Mediju ētikas padome to atzina par nekorektu?

3. Kāpēc no portāla lsm.lv logo izņemts Ukrainas karogs, kas tur atradās iepriekš? Sigita Roķe atrod ieganstus, lai to neieliktu atpakaļ, tikai diskutē tviterī.

4. Kāpēc krievu ziņu portāls (rus.lsm.lv) krasi atšķiras no latviešu ziņu portāla (lsm.lv)?

5. Kāpēc Jūs neatbildat tviterī, kad Jums kaut ko jautā? Kādam nolūkam tad ir šis SEPLP konts sociālajā tīklā? Lai lepni klusētu?

Saņēmām šādu atbildi: “Uz visiem Jūsu uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild LTV galvenajai redaktorei vai LTV valdei, jo tie ir saistīti ar programmu satura veidošanu, kur SEPLP saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu nedrīkst iejaukties.

Jautājumā par lsm.lv Cūku komiksa 24. februāra publikāciju, SEPLP ir lūgusi LTV valdes paskaidrojumu attiecībā uz notikušā izvērtējumu un plānotajiem uzlabojumiem satura kvalitātes stiprināšanā.

Sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne ir publicējusi atzinumu par 24.02.2024. “Cūku komiksa” publikāciju LSM.lv. Ar atzinuma tekstu varat iepazīties šeit.

Atzinumā ietvertie secinājumi ir jāņem vērā lsm.lv redakcijai. Savukārt atzinuma skaidrojumu varat lasīt portālā lsm.lv.

SEPLP konta sociālo mediju platformā “X” uzdevums ir informēt par SEPLP darbību un Latvijas sabiedrisko mediju aktualitātēm.”

Tā kā neskaidrības par sabiedrisko mediju un viņu uzrauga attiecībām palika vēl izteiktākas, aicinājām Jāni Siksni uz plašāku interviju “Neatkarīgajai” un interviju TV ciklā “Nra.lv sarunas”. Viņš ir piekritis intervijai, tā ka drīz tā ieraudzīs dienasgaismu.

Un jautājumu ir daudz. Vai jāsaprot, ka padome ir tikai formāls veidojums, kam nav viedokļa un rīcībspējas? Tāda padome ir vai nav vajadzīga? Vai arī tā vajadzīga tikai tālab, lai pieņemtu darbā vai atlaistu no darba sabiedrisko mediju galvenos redaktorus? Vai struktūrvienību vadītājus? Lai publicētu garum garos ombuda pētījumus, piemēram, par “cūkskandālu”? Atlaišanas un pieņemšanas, iespējams, varētu realizēt kāda Saeimas komisija, bet ombuda nepieciešamība vismaz pagaidām nav pierādīta.

Nesen no SEPLP locekles amata atkāpās Sanita Upleja-Jegermane, kā viņa pati teica - principu dēļ. “Varu godprātīgi atzīt, ka vairāk nekā divarpus gadu laikā, kopš esmu šajā amatā, ir bijuši vairāki gadījumi, kas man personīgi raisījuši smagus iekšējus jautājumus par sabiedrisko mediju darbības atbilstību profesionālajiem un ētikas standartiem un atbildības sajūtu sabiedrības priekšā,” viņa rakstīja tūdaļ pēc atkāpšanās. Citastarp, viņa piekritusi intervijai TV “Nra.lv sarunas”, kas būs skatāma jau pirms Lieldienām.

Sanita Upleja-Jegermane sajuta savu atbildību gan “cūkskandāla”, gan krievu valodas lietojuma sakarā. Šķita: rokas ir nolaidušās, cīnīties pret nejēdzībām spēka vairs nav. Un tas bija personiskas drosmes solis, piekrītot valsts prezidenta aicinājumam tomēr atsaukt savu atlūgumu un turpināt strādāt SEPLP.

Vai tas ko mainīs - nav zināms. Un skandalozi ir tas, ka, mazliet pārfrāzējot kolēģi Benu Latkovski, atkāpjas nevis tie sabiedrisko mediju darbinieki, kuri pieļāvuši nejēdzības - kaut vai ar to pašu “cūkskandālu” -, bet gan tie, kuri ar šīm nejēdzībām nevar samierināties.

Jā, padome nedrīkst iejaukties mediju satura veidošanā. Bet kā tad ar sabiedrisko pasūtījumu? Vai sabiedrība ir pasūtījusi “cūkskandālu”, Gunāra Astras izsmiešanu, Ukrainas karoga izņemšanu no portāla lsm.lv logo, atšķirīgas ziņas latviešu un krievu portālos? Vai sabiedrība ir pieprasījusi sabiedriskajiem medijiem būt izteikti lojāliem valdošajai koalīcijai? Šķiet, ka ne.

Bet, tā kā SEPLP nav tiesīga jelkādā vīzē jaukties mediju satura veidošanā, rodas jautājums: kas tad mudina sabiedriskos medijus (pagaidām tie ir divi, drīz būs viens) darboties šādā skandālu režīmā? Varbūt tie, piemēram, augstskolu seksa skandāls, ir uzģenerēti, lai novērstu sabiedrības uzmanību no valdošās koalīcijas nesmukumiem, kas ir daudz būtiskāki, jo skar visu valsti un visu sabiedrību? Tad tiešām SEPL padomei rokas būs par īsām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...